0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

EKONOMIKA#SIF_MAF2021Sociālās iemaksas – vai visiem ir jākļūst par grāmatvežiem?

Sociālās iemaksas – vai visiem ir jākļūst par grāmatvežiem?

Linda Miezīte, Latvijas Darba devēju konfederācijas Mazo un vidējo uzņēmumu platformas un biedrības „Sadarbības platforma” pārstāve, SIA “Mensarius” valdes priekšsēdētāja

Linda Miezīte, Latvijas Darba devēju konfederācijas Mazo un vidējo uzņēmumu  platformas un biedrības „Sadarbības platforma” pārstāve, SIA “Mensarius” valdes priekšsēdētāja

Nodokļu izmaiņas, ko ieviesa grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā un kas vēl stāsies spēkā no 2022. gada 1. janvāra, nav īsti pamatotas – tiem, kas nekad nav nodarbojušies ar grāmatvedību un uzņēmējdarbību, piemēram, autoriem, liek kļūt pat saimnieciskās darbības veicējiem. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) ir jāmaksā visiem, bet tām ir jābūt adekvātām un sabalansētām, kā arī no nodokļu nomaksas ir jābūt atdevei.

Likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” būtu jānosaka, ka nevalstisko organizāciju (NVO) projektos un nepilna laika nodarbinātajiem būtu jābūt izņēmumam un viņiem nebūtu jāveic papildus minimālās VSAOI. Ja strādā arī algotu darbu un saņem vismaz pusotru minimālo algu, t.i., 750 eiro, tad Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) mazo un vidējo uzņēmumu MVU platformas platformas darba grupā ir izkristalizējies priekšlikums noslēgto līgumu reģistrēt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS) un izmaksas brīdī uzņēmums par šo darbu nodokļos samaksā 10%.

Kāda kārtība ir no 1. jūlija

Maziem un vidējiem uzņēmumiem, biedrībām un uz projektiem strādājošajiem, visiem, kas strādā ar darba vai uzņēmuma līgumu vai kā saimnieciskās darbības veicēji, sākot ar 2021. gada 1. jūliju, ir jāveic minimālās VSAOI (minimālās obligātās iemaksas). Cik lielas tās jāmaksā, pagaidām nav īsti skaidrs, tas viss tiks saprasts tikai 21. decembrī, kad pienāks vēstule no VID.

Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteic: ja darbinieks ir darba attiecībās un viņa alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta (MK) noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021. gadā – 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), tad darba devējam no saviem līdzekļiem jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Svarīgi, ka ir jāskatās visi darbinieka vai pašnodarbinātā ienākumi kopumā – gan tie, ko persona saņem, strādājot uz darba līguma pamata, gan citviet nopelnītie, kad noslēgti un ir spēkā, iespējams, autoratlīdzības līgumi vai cilvēks ir reģistrējies kā pašnodarbinātais. Ja iemaksas ir mazākas par 1500 eiro trešajā ceturksnī, tad darba devējam no VID atnāks rēķins, cik liela minimālā obligāto iemaksu starpība ir jāpiemaksā. Iemaksas, kas būs jāveic, ir 34.09% (no summas, kas nesasniedz trīs minimālās algas ceturksnī – 1500 eiro). Šādu rēķinu saņems arī pašnodarbinātais, ja vienlaikus nebūs darba ņēmēja statusā.

Ja pašnodarbinātais, kurš vienlaikus nav darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums no saimnieciskās darbības nesasniegs 1500 eiro ceturksnī, viņš iesniedz VID iesniegumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem, un tad minimālās obligātās iemaksas netiks aprēķinātas un nebūs jāmaksā. Iesniegums jāiesniedz brīvā formā EDS sadaļā “Sarakste ar VID” – bija līdz 2021. gada 15. jūlijam par 2021. gada trešo ceturksni; līdz 2021. gada 15. oktobrim par 2021. gada ceturto ceturksni.

Ir jāsavelk kopā bilance

Pašnodarbinātajiem ir svarīgi, ka līdz 17. oktobrim ir jāiesniedz VID paziņojums par sociālajām iemaksām – ir jāsavelk kopā ienākumi (bilance), kādi ir ieņēmumi un izdevumi, lai saprastu, cik lielas ir jāveic minimālās obligātas iemaksas. Katrs mēnesis ir jāskatās atsevišķi.

Piemēram, jūlijā ieņēmumi ir nulle, izdevumi ir neliela summa, tas nozīmē, ka par jūliju nav sociālo iemaksu maksājuma. Augusts – ieņēmumi 800 eiro, bet izdevumi – 200 eiro. Tātad ir nopelnīti 600 eiro. Likumā noteikts: ja ienākums mēnesī no saimnieciskās darbības sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru (500 eiro), tad jāveic 31,07% vismaz no 500 eiro (vai no izvēlēta lielāka iemaksu objekta) un 10% no starpības starp faktiskajiem ienākumiem mēnesī un 500 eiro (vai no izvēlēta lielāka iemaksu objekta).

Ja augustā kā pašnodarbinātie esam nopelnījuši 600 eiro, tad sociālās iemaksās jāmaksā 155,35 eiro apmērā (31,07% vismaz no 500 eiro) un no starpības starp 600 eiro un 500 eiro, kas ir 100 eiro, jāsamaksā 10%, kas ir 10 eiro.

Septembrī alga ir 1000 eiro, no kuras ir jānomaksā 155,35 eiro un 50 eiro kā starpība. Šajā piemērā par trim mēnešiem – no jūlija līdz septembrim – pašnodarbinātais varēs nomaksāt minimālās sociālās iemaksas.

Ja ienākumi nesasniedz 500 eiro mēnesī

No 2021. gada 1. jūlija minimālās obligātās iemaksas jāveic arī tiem pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi ir mazāki par 1500 eiro ceturksnī. Ja ienākumi nesasniedz 500 eiro mēnesī, tad ir jāmaksā 10% no faktiskajiem ienākumiem.

Bet problēma sāksies tiem, kuriem ieņēmumi ir 501 eiro vai pat 500.01 eiro, jo tad ir jāmaksā nevis 10%, bet jau 31,07%.

Problēma radīsies arī tad, ja nav uzrakstīts iesniegums VID, ka ieņēmumi trīs mēnešos nebūs 1500 eiro. Tad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) 21. decembrī atsūtīs pašnodarbinātajiem, kuri nav darba ņēmēji, paziņojumu, ka ir jāpiemaksā no 1500 eiro 150 eiro, kas ir avansa maksājums. Ja ir bijis iesniegums VID par plānotajiem ienākumiem, sociālās iemaksas maksās no fakta, nevis par to summu, ko atsūtīs VSAA decembra beigās.

Pašnodarbinātajiem vajadzēs vēl gaidīt, kad noslēgsies 4. ceturksnis. Iespējams, minimālās sociālās iemaksas kopā pa sešiem mēnešiem (no 2021. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim) tomēr sanāks.

Kāds ir labums, ka tiek samaksāti 10% pensijai? Šo darba periodu ieskaita personas darba stāžā.

Problēmas NVO

Vislielākās problēmas būs, ja personas nodarbina uz konkrētam projektam paredzēto laiku vai nepilnu darba laiku – dažas stundas dienā, piemēram, NVO projektā iesaistītie darbinieki, eksperti, apkopējas.

Arī nevalstiskās organizācijas (NVO) nav atbrīvotas no minimālo iemaksu veikšanas par tiem nodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī ir zem 500 eiro*.

Ja persona strādā uz nepilnu darba laiku un projekts ir uz sešiem mēnešiem, stundas vajag sadalīt pa mēnešiem, kad cilvēks projektā darbojas. Var, protams, atalgojumu salikt vienā mēnesī, bet ir dažādas aktivitātes un ne vienmēr persona ir nodarbināta visās aktivitātēs visa projekta garumā. Izvērtējot likumus, jāprot rast konkrētajai situācijai atbilstošu nodarbinātības līguma formu.

Ne jau darba izpildītājs nosaka, kāds līgums slēdzams – darba līgums, autoratlīdzības līgums vai uzņēmuma līgums, bet gan darījuma raksturs, tā būtība un atbilstība likuma normām. Iesaistoties projektā, bieži vien vai nepilnu darba laiku, ir jābūt darba attiecībās vai ir jāslēdz uzņēmuma līgums. Taču Darba likums neļauj darba devējam uzdot jautājumu, kādi ir personas kopējie mēneša ienākumi, vai tā vēl kur citur ko nopelna. Darba līgumā var tikt iekļauts nosacījums, ka darba ņēmējs nedrīkst slēgt darba līgumus ar citu darba devēju, bet autoratlīdzības līguma, uzņēmuma līguma gadījumā vai tad, ja darbinieks veic uzņēmējdarbību, atļauja nav jāprasa.

Līdz ar to darba devējs ir sprukās – viņš nevar uzminēt, ja persona darbojas NVO projektā, cik trīs mēnešos būs tās kopējie ienākumi, vai tie sasniegs 1500 eiro. Ja atalgojums būs zem 1500 eiro, darba devējam no saviem līdzekļiem būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu.

Cik cilvēku ir nodarbināti projektos

Biedrības “Sadarbības platforma” uzsāktajā projektā “Ceļš problēmas risinājumā” (finansētājs „Aktīvo iedzīvotāju fonds”) veica nevalstiskā sektora aptauju, lai noskaidrotu, cik daudz cilvēku ir nodarbināti NVO projektos, uz cik ilgu laiku un kāds ir atalgojums.

Visvairāk atbildes bija, ka tiek nodarbināti ne vairāk kā 20 stundas mēnesī un atalgojums ir zem 500 eiro mēnesī.

Projekta ietvaros bija diskusija un aktualizējās jautājums – ko iesākt deju kolektīviem un koriem, kuriem pašvaldība piešķir finansējumu kā biedrībai? Kā šādā situācijā samaksāt nodarbinātajiem minimālās sociālās iemaksas?

Problēmas ir arī radošajiem cilvēkiem – koncerti nenotiek tādos apjomos, kā gribētos, izrādes tiek atceltas. Ir jāsabalsē ieņēmumi uz izdevumi, lai vispār ko nopelnītu.

Ir jābūt sapratnei par grāmatvedību, par to, kā jāslēdz līgumi, kādi ir izņēmumi – vadītājiem ar šiem jautājumiem ir jāstrādā. Bet ļoti maz ir sapratuši, ka tā ir problēma vai vispār nav sapratuši, ka tā ir problēma un neredz sekas, kādas būs.

Projekts noslēdzies, bet vēl jāpiemaksā

Vēl lielākas problēmas rodas, ja ir projekts, kas beidzas oktobrī. Tad par to, kādas veicamas minimālās iemaksas, varēs uzzināt tikai 2022. gada 21. martā. Oktobris, novembris, decembris – jāgaida vēl trīs mēneši.

Ja projekts beidzas oktobrī, NVO kā projekta īstenotājs ir tiesīgs mēneša laikā pēc projekta noslēgšanās veikt visus maksājumus. Tātad līdz novembrim visas finanšu atskaites ir nodotas. Un te sākas problēma: kas notiks ar tām NVO, kurām projekts ir beidzies, bet ir jāpiemaksā VSAOI, kas tiek aprēķinātas pa ceturkšņiem? Par projektā iesaistītajiem NVO jau nezina, cik lieli ir personas kopējie ieņēmumi mēnesī, bet aprēķinu saņems tikai gada nogalē.

Kāds būtu risinājums?

Likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” būtu jānosaka, ka NVO projekti, kas darbojas Eiropas Savienības politisko instrumentu un pašvaldību projekta ietvaros, arī iekļaujas izņēmumos, uz kuriem minimālās sociālās iemaksas nebūtu attiecināmas. Patlaban ir tikai viens izņēmums, kas paredz iespēju darba devējam neveikt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas projektiem.

Likuma 20.4 pants nosaka: personu, kura sniedz valsts finansētu pavadoņa (bērnam līdz 18 gadu vecumam) vai asistenta pakalpojumu vai pašvaldības finansētu aprūpes pakalpojumu bērnam līdz 18 gadu vecumam, vai Eiropas Savienības politiku instrumentu projekta ietvaros finansētu aprūpes pakalpojumu bērnam līdz 18 gadu vecumam.

Izveidota darba grupa

Atsaucoties uz Valsts prezidenta aicinājumu, Finanšu ministrijā sadarbībā ar Labklājības ministriju ir izveidota darba grupa, kuras mērķis ir izstrādāt priekšlikumus minimālo VSAOI regulējuma pilnveidei, lai nodrošinātu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju un vērtētu nepieciešamās izmaiņas nodokļu sistēmā attiecībā uz pašnodarbinātajiem un tiem, kas strādā nepilnu slodzi. Es darbojos šajā darba grupā.

Viens risinājums būtu, ka nepilna darba laika strādājošajiem tiek ņemta vērā stundas likme.

Cik vajadzētu maksāt par vienu stundu, lai sasniegtu minimālās sociālās iemaksas mēnesī? Piemēram, par septembri, lai nopelnītu 500 eiro, par vienu dienu būtu jāmaksā 16,67 eiro bruto. Ja likme par vienu dienu, pieņemsim, ir 20 eiro, dalot uz stundām, tas sanāk 2,08 eiro par stundu. Bet likme var būt arī augstāka – 25 vai 30 eiro dienā.

Ja stundas likme ir lielāka, nekā paredzēts pēc minimālajām sociālajām iemaksām, tad tas būtu jāņem vērā. Piemēram, personai alga bruto mēnesī ir mazāka nekā 500 eiro, bet likme ir stipri augstāka. Jā, protams, šādu sistēmu var izmantot negodprātīgi, bet kontroles mehānismiem arī ir jābūt. Normatīvajos aktos ir daudz punktu, kas pasaka, ko var un ko nevar darīt. Vairāk ir jāieslēdz kontroles mehānismi, nevis jāmaina likumi tāpēc, ka tie nestrādā. Pakontrolējiet vairāk, varbūt būs lielāks rezultāts!

Mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem

No 2021. gada 1. jūlija minimālās obligātās iemaksas jāveic arī tiem pašnodarbinātajiem, kuri izvēlējušies mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu un kuru ienākumi ir mazāki par Ministru kabineta noteikto minimālo darba algu – par 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī. MUN maksātājiem, kas šogad vēl drīkst būt darba devēji, šīs iemaksas jāveic gan par sevi (ja nestrādā vēl kur citur), gan par saviem darbiniekiem (ja tādi ir nodarbināti).

Bet joprojām MUN maksātājiem nevar tikt piemērots neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamiem. Ja personai ir mikrouzņēmums un vēl tā ir nodarbināta pie darba devēja vispārējā nodokļu režīmā, šādā gadījumā būtu jāgroza likums un jānoteic, ka MUN režīmā strādājošajiem otrajā darba vietā būtu piemērojams neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamiem.

Autoratlīdzību saņēmējiem jākļūst par uzņēmējiem

Vislielākās problēmas no 2022. gada 1. janvāra sagaida autoratlīdzību saņēmējus – īpaši tos, kuri radošu darbu veic neregulāri, piemēram, gada laikā tiks publicēs dažus rakstus, izdošanai iesniegs ilgākā laikā tapušu grāmatu, veiks cita veida radošu darbu. Piespiedu brīvprātīgā kārtā viņiem būs jākļūst par uzņēmējiem, vai arī kā autoriem jāpārtrauc radošā darbība.

No 2022. gada 1. janvāra vairs nebūs iespēja, ka uzņēmums, kas ir ir noslēdzis autoratlīdzības līgumu, var ieturēt nodokli honorāra izmaksas brīdī (nodoklis no 2021. gada 1. jūlija ietver 80% VSAOI un 20% iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN)).

Autoratlīdzības saņēmējam no 2022. gada paredzētas divas iespējas:

  • reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam, izvēloties maksāt IIN vispārējā kārtībā vai MUN;

  • nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam, tādā gadījumā autoratlīdzības izmaksātājs no ienākuma ieturēs IIN un VSAOI kā no uzņēmuma līguma vai algota darba ienākuma.

Šī jaunā maksāšanas kārtība neattieksies, saņemot autoratlīdzību no kolektīvā pārvaldījuma organizācijām – tām nodokļu ieturēšanas kārtība nemainīsies.

Vismaz 750 eiro alga, no autoratlīdzības – 10% nodoklis

LDDK MVU platformā darba grupā esam ierosinājuši: ja persona strādā algotu darbu (var būt arī autoratlīdzības saņēmējs) un saņem vismaz pusotru minimālo algu, t.i., 750 eiro, tad

piedāvājam reģistrēt līgumu VID EDS un atlīdzības izmaksas brīdī uzņēmums par šo darbu nodokļos samaksā 10%. Līdzīgi, kā tas patlaban notiek, ja VID ir pieteikta nereģistrēta saimnieciskā darbība, piemēram, izīrējot dzīvokli, iznomājot telpas u.c.

Piemēram, autoratlīdzības saņēmējs EDS var reģistrēt tik autoratlīdzības līgumus, cik ir noslēgti. Savukārt autoratlīdzības izmaksātājs autoram izmaksā 90%, bet 10% samaksā kā nodokli. Šajā gadījumā, ja algotā darbā ienākumi ir bijuši ne mazāk kā 750 eiro, persona ir sociāli apdrošināta – māmiņu algām, pensijai, slimības pabalstiem u.c.

Piedāvājums pagaidu darbu nodokļu nomaksai

LDDK darba grupā ir izkristalizējies arī priekšlikums, kas rosinātu oficiāli uzrādīt ieņēmumus tām fiziskām personām, kas juridiskajām personām sniedz dažādus nelielus pakalpojumus, piemēram, piedāvā kaut ko aizvest, atvest, uznest, saremontēt, t.i., veikt dažādus sīkus darbiņus.

Priekšlikums ir noteikt minimālo ieņēmumu apjomu – 1200 eiro gadā, kuru neapliek ar nodokli.

Par pakalpojumu fiziska persona no juridiskās personas saņem samaksu, uzņēmums to deklarē VID EDS sistēmā. Savukārt fiziskā persona, gatavojot gada ienākuma deklarāciju, to norāda un iesniedz VID. Ja personas ieņēmumi pārsniedz 1200 eiro, tad papildus būtu jānomaksā nodokļi vispārējā kārtībā. Manuprāt, šādu sīku darbiņu nodokļu regulējums Latvijā ļoti pietrūkst.

Jāatgādina, ka jau šādiem ienākumiem ir noteikti 3000 eiro gadā, kurus nepārsniedzot, nav jāreģistrē VID saimnieciskā darbība un nav jāmaksā IIN no gūtā ienākuma:

  • ienākumiem no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas un pārdošanas;

  • ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas;

  • ienākumiem no nemedījamās sugas indivīda — parka vīngliemezis (Helix pomatia) — ieguves.

* Likums „Par valsts sociālo apdrošināšanu” nosaka 12 dažādus uzņēmumus, kam nav jāmaksā minimālās sociālās iemaksas. Tie ir attiecināmi arī uz personām ar I un II grupas invaliditāti, bet, piemēram, uz personām ar III grupas invaliditāti un izdienas pensijām tas neattiecas.

Mediju atbalsta fonds#SIF_MAF2021 Projektu “Covid–19 pandēmijas un nodokļu sistēmas reformas ietekme uz uzņēmumu darbību un ilgtermiņa attīstību Latvijā” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas “Sociālās iemaksas – vai visiem ir jākļūst par grāmatvežiem?” saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests.

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Linda Miezīte, Latvijas Darba devēju konfederācijas Mazo un vidējo uzņēmumu  platformas un biedrības „Sadarbības platforma” pārstāve, SIA “Mensarius” valdes priekšsēdētāja

Nodokļu izmaiņas, ko ieviesa grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā un kas vēl stāsies spēkā no 2022. gada 1. janvāra, nav īsti pamatotas - tiem, kas nekad nav nodarbojušies ar grāmatvedību un uzņēmējdarbību, piemēram, autoriem, liek kļūt pat saimnieciskās darbības veicējiem. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) ir jāmaksā visiem, bet tām ir jābūt adekvātām un sabalansētām, kā arī no nodokļu nomaksas ir jābūt atdevei.

Likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” būtu jānosaka, ka nevalstisko organizāciju (NVO) projektos un nepilna laika nodarbinātajiem būtu jābūt izņēmumam un viņiem nebūtu jāveic papildus minimālās VSAOI. Ja strādā arī algotu darbu un saņem vismaz pusotru minimālo algu, t.i., 750 eiro, tad Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) mazo un vidējo uzņēmumu MVU platformas platformas darba grupā ir izkristalizējies priekšlikums noslēgto līgumu reģistrēt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS) un izmaksas brīdī uzņēmums par šo darbu nodokļos samaksā 10%.

Kāda kārtība ir no 1. jūlija

Maziem un vidējiem uzņēmumiem, biedrībām un uz projektiem strādājošajiem, visiem, kas strādā ar darba vai uzņēmuma līgumu vai kā saimnieciskās darbības veicēji, sākot ar 2021. gada 1. jūliju, ir jāveic minimālās VSAOI (minimālās obligātās iemaksas). Cik lielas tās jāmaksā, pagaidām nav īsti skaidrs, tas viss tiks saprasts tikai 21. decembrī, kad pienāks vēstule no VID.

Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteic: ja darbinieks ir darba attiecībās un viņa alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta (MK) noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021. gadā – 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), tad darba devējam no saviem līdzekļiem jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Svarīgi, ka ir jāskatās visi darbinieka vai pašnodarbinātā ienākumi kopumā – gan tie, ko persona saņem, strādājot uz darba līguma pamata, gan citviet nopelnītie, kad noslēgti un ir spēkā, iespējams, autoratlīdzības līgumi vai cilvēks ir reģistrējies kā pašnodarbinātais. Ja iemaksas ir mazākas par 1500 eiro trešajā ceturksnī, tad darba devējam no VID atnāks rēķins, cik liela minimālā obligāto iemaksu starpība ir jāpiemaksā. Iemaksas, kas būs jāveic, ir 34.09% (no summas, kas nesasniedz trīs minimālās algas ceturksnī – 1500 eiro). Šādu rēķinu saņems arī pašnodarbinātais, ja vienlaikus nebūs darba ņēmēja statusā.

Ja pašnodarbinātais, kurš vienlaikus nav darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums no saimnieciskās darbības nesasniegs 1500 eiro ceturksnī, viņš iesniedz VID iesniegumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem, un tad minimālās obligātās iemaksas netiks aprēķinātas un nebūs jāmaksā. Iesniegums jāiesniedz brīvā formā EDS sadaļā “Sarakste ar VID” – bija līdz 2021. gada 15. jūlijam par 2021. gada trešo ceturksni; līdz 2021. gada 15. oktobrim par 2021. gada ceturto ceturksni.

Ir jāsavelk kopā bilance

Pašnodarbinātajiem ir svarīgi, ka līdz 17. oktobrim ir jāiesniedz VID paziņojums par sociālajām iemaksām – ir jāsavelk kopā ienākumi (bilance), kādi ir ieņēmumi un izdevumi, lai saprastu, cik lielas ir jāveic minimālās obligātas iemaksas. Katrs mēnesis ir jāskatās atsevišķi.

Piemēram, jūlijā ieņēmumi ir nulle, izdevumi ir neliela summa, tas nozīmē, ka par jūliju nav sociālo iemaksu maksājuma. Augusts - ieņēmumi 800 eiro, bet izdevumi – 200 eiro. Tātad ir nopelnīti 600 eiro. Likumā noteikts: ja ienākums mēnesī no saimnieciskās darbības sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru (500 eiro), tad jāveic 31,07% vismaz no 500 eiro (vai no izvēlēta lielāka iemaksu objekta) un 10% no starpības starp faktiskajiem ienākumiem mēnesī un 500 eiro (vai no izvēlēta lielāka iemaksu objekta).

Ja augustā kā pašnodarbinātie esam nopelnījuši 600 eiro, tad sociālās iemaksās jāmaksā 155,35 eiro apmērā (31,07% vismaz no 500 eiro) un no starpības starp 600 eiro un 500 eiro, kas ir 100 eiro, jāsamaksā 10%, kas ir 10 eiro.

Septembrī alga ir 1000 eiro, no kuras ir jānomaksā 155,35 eiro un 50 eiro kā starpība. Šajā piemērā par trim mēnešiem – no jūlija līdz septembrim – pašnodarbinātais varēs nomaksāt minimālās sociālās iemaksas.

Ja ienākumi nesasniedz 500 eiro mēnesī

No 2021. gada 1. jūlija minimālās obligātās iemaksas jāveic arī tiem pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi ir mazāki par 1500 eiro ceturksnī. Ja ienākumi nesasniedz 500 eiro mēnesī, tad ir jāmaksā 10% no faktiskajiem ienākumiem.

Bet problēma sāksies tiem, kuriem ieņēmumi ir 501 eiro vai pat 500.01 eiro, jo tad ir jāmaksā nevis 10%, bet jau 31,07%.

Problēma radīsies arī tad, ja nav uzrakstīts iesniegums VID, ka ieņēmumi trīs mēnešos nebūs 1500 eiro. Tad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) 21. decembrī atsūtīs pašnodarbinātajiem, kuri nav darba ņēmēji, paziņojumu, ka ir jāpiemaksā no 1500 eiro 150 eiro, kas ir avansa maksājums. Ja ir bijis iesniegums VID par plānotajiem ienākumiem, sociālās iemaksas maksās no fakta, nevis par to summu, ko atsūtīs VSAA decembra beigās.

Pašnodarbinātajiem vajadzēs vēl gaidīt, kad noslēgsies 4. ceturksnis. Iespējams, minimālās sociālās iemaksas kopā pa sešiem mēnešiem (no 2021. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim) tomēr sanāks.

Kāds ir labums, ka tiek samaksāti 10% pensijai? Šo darba periodu ieskaita personas darba stāžā.

Problēmas NVO

Vislielākās problēmas būs, ja personas nodarbina uz konkrētam projektam paredzēto laiku vai nepilnu darba laiku – dažas stundas dienā, piemēram, NVO projektā iesaistītie darbinieki, eksperti, apkopējas.

Arī nevalstiskās organizācijas (NVO) nav atbrīvotas no minimālo iemaksu veikšanas par tiem nodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī ir zem 500 eiro*.

Ja persona strādā uz nepilnu darba laiku un projekts ir uz sešiem mēnešiem, stundas vajag sadalīt pa mēnešiem, kad cilvēks projektā darbojas. Var, protams, atalgojumu salikt vienā mēnesī, bet ir dažādas aktivitātes un ne vienmēr persona ir nodarbināta visās aktivitātēs visa projekta garumā. Izvērtējot likumus, jāprot rast konkrētajai situācijai atbilstošu nodarbinātības līguma formu.

Ne jau darba izpildītājs nosaka, kāds līgums slēdzams - darba līgums, autoratlīdzības līgums vai uzņēmuma līgums, bet gan darījuma raksturs, tā būtība un atbilstība likuma normām. Iesaistoties projektā, bieži vien vai nepilnu darba laiku, ir jābūt darba attiecībās vai ir jāslēdz uzņēmuma līgums. Taču Darba likums neļauj darba devējam uzdot jautājumu, kādi ir personas kopējie mēneša ienākumi, vai tā vēl kur citur ko nopelna. Darba līgumā var tikt iekļauts nosacījums, ka darba ņēmējs nedrīkst slēgt darba līgumus ar citu darba devēju, bet autoratlīdzības līguma, uzņēmuma līguma gadījumā vai tad, ja darbinieks veic uzņēmējdarbību, atļauja nav jāprasa.

Līdz ar to darba devējs ir sprukās – viņš nevar uzminēt, ja persona darbojas NVO projektā, cik trīs mēnešos būs tās kopējie ienākumi, vai tie sasniegs 1500 eiro. Ja atalgojums būs zem 1500 eiro, darba devējam no saviem līdzekļiem būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu.

Cik cilvēku ir nodarbināti projektos

Biedrības “Sadarbības platforma” uzsāktajā projektā “Ceļš problēmas risinājumā” (finansētājs „Aktīvo iedzīvotāju fonds”) veica nevalstiskā sektora aptauju, lai noskaidrotu, cik daudz cilvēku ir nodarbināti NVO projektos, uz cik ilgu laiku un kāds ir atalgojums.

Visvairāk atbildes bija, ka tiek nodarbināti ne vairāk kā 20 stundas mēnesī un atalgojums ir zem 500 eiro mēnesī.

Projekta ietvaros bija diskusija un aktualizējās jautājums - ko iesākt deju kolektīviem un koriem, kuriem pašvaldība piešķir finansējumu kā biedrībai? Kā šādā situācijā samaksāt nodarbinātajiem minimālās sociālās iemaksas?

Problēmas ir arī radošajiem cilvēkiem – koncerti nenotiek tādos apjomos, kā gribētos, izrādes tiek atceltas. Ir jāsabalsē ieņēmumi uz izdevumi, lai vispār ko nopelnītu.

Ir jābūt sapratnei par grāmatvedību, par to, kā jāslēdz līgumi, kādi ir izņēmumi – vadītājiem ar šiem jautājumiem ir jāstrādā. Bet ļoti maz ir sapratuši, ka tā ir problēma vai vispār nav sapratuši, ka tā ir problēma un neredz sekas, kādas būs.

Projekts noslēdzies, bet vēl jāpiemaksā

Vēl lielākas problēmas rodas, ja ir projekts, kas beidzas oktobrī. Tad par to, kādas veicamas minimālās iemaksas, varēs uzzināt tikai 2022. gada 21. martā. Oktobris, novembris, decembris – jāgaida vēl trīs mēneši.

Ja projekts beidzas oktobrī, NVO kā projekta īstenotājs ir tiesīgs mēneša laikā pēc projekta noslēgšanās veikt visus maksājumus. Tātad līdz novembrim visas finanšu atskaites ir nodotas. Un te sākas problēma: kas notiks ar tām NVO, kurām projekts ir beidzies, bet ir jāpiemaksā VSAOI, kas tiek aprēķinātas pa ceturkšņiem? Par projektā iesaistītajiem NVO jau nezina, cik lieli ir personas kopējie ieņēmumi mēnesī, bet aprēķinu saņems tikai gada nogalē.

Kāds būtu risinājums?

Likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” būtu jānosaka, ka NVO projekti, kas darbojas Eiropas Savienības politisko instrumentu un pašvaldību projekta ietvaros, arī iekļaujas izņēmumos, uz kuriem minimālās sociālās iemaksas nebūtu attiecināmas. Patlaban ir tikai viens izņēmums, kas paredz iespēju darba devējam neveikt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas projektiem.

Likuma 20.4 pants nosaka: personu, kura sniedz valsts finansētu pavadoņa (bērnam līdz 18 gadu vecumam) vai asistenta pakalpojumu vai pašvaldības finansētu aprūpes pakalpojumu bērnam līdz 18 gadu vecumam, vai Eiropas Savienības politiku instrumentu projekta ietvaros finansētu aprūpes pakalpojumu bērnam līdz 18 gadu vecumam.

Izveidota darba grupa

Atsaucoties uz Valsts prezidenta aicinājumu, Finanšu ministrijā sadarbībā ar Labklājības ministriju ir izveidota darba grupa, kuras mērķis ir izstrādāt priekšlikumus minimālo VSAOI regulējuma pilnveidei, lai nodrošinātu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju un vērtētu nepieciešamās izmaiņas nodokļu sistēmā attiecībā uz pašnodarbinātajiem un tiem, kas strādā nepilnu slodzi. Es darbojos šajā darba grupā.

Viens risinājums būtu, ka nepilna darba laika strādājošajiem tiek ņemta vērā stundas likme.

Cik vajadzētu maksāt par vienu stundu, lai sasniegtu minimālās sociālās iemaksas mēnesī? Piemēram, par septembri, lai nopelnītu 500 eiro, par vienu dienu būtu jāmaksā 16,67 eiro bruto. Ja likme par vienu dienu, pieņemsim, ir 20 eiro, dalot uz stundām, tas sanāk 2,08 eiro par stundu. Bet likme var būt arī augstāka – 25 vai 30 eiro dienā.

Ja stundas likme ir lielāka, nekā paredzēts pēc minimālajām sociālajām iemaksām, tad tas būtu jāņem vērā. Piemēram, personai alga bruto mēnesī ir mazāka nekā 500 eiro, bet likme ir stipri augstāka. Jā, protams, šādu sistēmu var izmantot negodprātīgi, bet kontroles mehānismiem arī ir jābūt. Normatīvajos aktos ir daudz punktu, kas pasaka, ko var un ko nevar darīt. Vairāk ir jāieslēdz kontroles mehānismi, nevis jāmaina likumi tāpēc, ka tie nestrādā. Pakontrolējiet vairāk, varbūt būs lielāks rezultāts!

Mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem

No 2021. gada 1. jūlija minimālās obligātās iemaksas jāveic arī tiem pašnodarbinātajiem, kuri izvēlējušies mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu un kuru ienākumi ir mazāki par Ministru kabineta noteikto minimālo darba algu - par 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī. MUN maksātājiem, kas šogad vēl drīkst būt darba devēji, šīs iemaksas jāveic gan par sevi (ja nestrādā vēl kur citur), gan par saviem darbiniekiem (ja tādi ir nodarbināti).

Bet joprojām MUN maksātājiem nevar tikt piemērots neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamiem. Ja personai ir mikrouzņēmums un vēl tā ir nodarbināta pie darba devēja vispārējā nodokļu režīmā, šādā gadījumā būtu jāgroza likums un jānoteic, ka MUN režīmā strādājošajiem otrajā darba vietā būtu piemērojams neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamiem.

Autoratlīdzību saņēmējiem jākļūst par uzņēmējiem

Vislielākās problēmas no 2022. gada 1. janvāra sagaida autoratlīdzību saņēmējus – īpaši tos, kuri radošu darbu veic neregulāri, piemēram, gada laikā tiks publicēs dažus rakstus, izdošanai iesniegs ilgākā laikā tapušu grāmatu, veiks cita veida radošu darbu. Piespiedu brīvprātīgā kārtā viņiem būs jākļūst par uzņēmējiem, vai arī kā autoriem jāpārtrauc radošā darbība.

No 2022. gada 1. janvāra vairs nebūs iespēja, ka uzņēmums, kas ir ir noslēdzis autoratlīdzības līgumu, var ieturēt nodokli honorāra izmaksas brīdī (nodoklis no 2021. gada 1. jūlija ietver 80% VSAOI un 20% iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN)).

Autoratlīdzības saņēmējam no 2022. gada paredzētas divas iespējas:

  • reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam, izvēloties maksāt IIN vispārējā kārtībā vai MUN;

  • nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam, tādā gadījumā autoratlīdzības izmaksātājs no ienākuma ieturēs IIN un VSAOI kā no uzņēmuma līguma vai algota darba ienākuma.

Šī jaunā maksāšanas kārtība neattieksies, saņemot autoratlīdzību no kolektīvā pārvaldījuma organizācijām – tām nodokļu ieturēšanas kārtība nemainīsies.

Vismaz 750 eiro alga, no autoratlīdzības – 10% nodoklis

LDDK MVU platformā darba grupā esam ierosinājuši: ja persona strādā algotu darbu (var būt arī autoratlīdzības saņēmējs) un saņem vismaz pusotru minimālo algu, t.i., 750 eiro, tad

piedāvājam reģistrēt līgumu VID EDS un atlīdzības izmaksas brīdī uzņēmums par šo darbu nodokļos samaksā 10%. Līdzīgi, kā tas patlaban notiek, ja VID ir pieteikta nereģistrēta saimnieciskā darbība, piemēram, izīrējot dzīvokli, iznomājot telpas u.c.

Piemēram, autoratlīdzības saņēmējs EDS var reģistrēt tik autoratlīdzības līgumus, cik ir noslēgti. Savukārt autoratlīdzības izmaksātājs autoram izmaksā 90%, bet 10% samaksā kā nodokli. Šajā gadījumā, ja algotā darbā ienākumi ir bijuši ne mazāk kā 750 eiro, persona ir sociāli apdrošināta – māmiņu algām, pensijai, slimības pabalstiem u.c.

Piedāvājums pagaidu darbu nodokļu nomaksai

LDDK darba grupā ir izkristalizējies arī priekšlikums, kas rosinātu oficiāli uzrādīt ieņēmumus tām fiziskām personām, kas juridiskajām personām sniedz dažādus nelielus pakalpojumus, piemēram, piedāvā kaut ko aizvest, atvest, uznest, saremontēt, t.i., veikt dažādus sīkus darbiņus.

Priekšlikums ir noteikt minimālo ieņēmumu apjomu – 1200 eiro gadā, kuru neapliek ar nodokli.

Par pakalpojumu fiziska persona no juridiskās personas saņem samaksu, uzņēmums to deklarē VID EDS sistēmā. Savukārt fiziskā persona, gatavojot gada ienākuma deklarāciju, to norāda un iesniedz VID. Ja personas ieņēmumi pārsniedz 1200 eiro, tad papildus būtu jānomaksā nodokļi vispārējā kārtībā. Manuprāt, šādu sīku darbiņu nodokļu regulējums Latvijā ļoti pietrūkst.

Jāatgādina, ka jau šādiem ienākumiem ir noteikti 3000 eiro gadā, kurus nepārsniedzot, nav jāreģistrē VID saimnieciskā darbība un nav jāmaksā IIN no gūtā ienākuma:

  • ienākumiem no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas un pārdošanas;

  • ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas;

  • ienākumiem no nemedījamās sugas indivīda — parka vīngliemezis (Helix pomatia) — ieguves.

* Likums „Par valsts sociālo apdrošināšanu” nosaka 12 dažādus uzņēmumus, kam nav jāmaksā minimālās sociālās iemaksas. Tie ir attiecināmi arī uz personām ar I un II grupas invaliditāti, bet, piemēram, uz personām ar III grupas invaliditāti un izdienas pensijām tas neattiecas.
Mediju atbalsta fonds#SIF_MAF2021 Projektu "Covid–19 pandēmijas un nodokļu sistēmas reformas ietekme uz uzņēmumu darbību un ilgtermiņa attīstību Latvijā" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Sociālās iemaksas – vai visiem ir jākļūst par grāmatvežiem?" saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests.