Arī strādājošie (gan darba ņēmēji, gan pašnodarbinātie) ar funkcionāliem traucējumiem pensijas vecumā turpmāk varētu saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem", kas ceturtdien, 17.janvārī, tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Lai stātos spēkā, noteikumi vēl būs jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Šobrīd Sociālās integrācijas valsts aģentūra sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sniedz četrām cilvēku grupām: cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem darbspējas vecumā, cilvēkiem ar prognozējamu invaliditāti, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un politiski represētiem cilvēkiem.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojums ir pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu, iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū. Pakalpojums paredzēts, lai cilvēki iemācītos sadzīvot ar funkcionālajiem traucējumiem, atjaunotu vai iemācītos tās prasmes, kas dažādu apstākļu dēļ ir zudušas. Tā mērķis ir atgriezt cilvēku ne tikai aktīvā sabiedriskajā dzīvē, bet primāri darba tirgū, tādējādi, veicinot viņa ekonomisko patstāvību. Galvenā pakalpojuma mērķa grupa – strādājoši cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem pensijas vecumā.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012.gada 1.ceturksnī vecumā no 65-74 gadiem bija nodarbināts 22,1 tūkst. cilvēku, 2.ceturksnī 24,5 tūkst. cilvēku, un 3.ceturksnī 23,6 tūkst. cilvēku. Pēc LM prognozēm 20% no visiem strādājošiem cilvēkiem vecumā no 65-74 gadiem jeb 4680 strādājošie cilvēki varētu būt ar funkcionāliem traucējumiem.