Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Valsts kanceleja 15. maijā rīkoja konferenci “Kolektīvās darba attiecības: sociālo partneru autonomija nozarēs – valsts pārvaldes loma sociālā dialoga sekmēšanā”.

Konferences mērķis bija veicināt izpratni par sociālo partneru lomu, tiesībām un pienākumiem, kā arī skaidrot, kādi instrumenti pieejami un kādas iespējas tie sniedz nozaru autonomai pašregulācijai.

Kā konferences sākumā atzina Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, valsts pārvaldei jāspēj sadzirdēt darba devēju un darba ņēmēju viedokli, kopīgi identificējot tiesiskā regulējuma radīto administratīvo slogu, un jāstrādā pie šo trūkumu novēršanas, lai sekmētu koplīgumu slēgšanas kultūras attīstību un valsts ekonomisko izaugsmi.

Konferencē LBAS eksperti atgādināja, ka koplīgumu pārrunu tiesiskajam regulējumam ir sena vēsture. Tiesības uz koplīgumu pārrunām garantē virkne starptautisko, tostarp cilvēktiesību instrumentu, kas Latvijai ir saistoši. Efektīvas koplīgumu pārrunas nav iedomājamas bez to autonomijas ievērošanas, kas savukārt nozīmē iespējas rīkot pārrunas brīvprātīgi starp neatkarīgām pusēm un bez valsts iejaukšanās to procesā un koplīguma saturā. Koplīguma normas pēc savas būtības ir darba tiesību noteikumi, kas ir pielāgoti uzņēmuma vai nozares vajadzībām, un tie palīdz novērst viena standarta piemērošanu visam.

Eksperti secināja, ka Latvijas likumdevējs ir detalizēti atrunājis koplīgumu puses un procesu un nepārkāpj pušu autonomiju. Tomēr pašreiz ir noslēgti tikai trīs nozares līmeņa koplīgumi.

Ekspertu ieskatā tam par iemeslu ir pārāk šaura telpa pārrunām, kuru likumdevējs ir atstājis sociālajiem partneriem ārpus detalizēta tiesiskā regulējuma.

Konferences paneļdiskusijā valsts iestāžu pārstāvji kopā ar sociālajiem partneriem – darba ņēmējiem un darba devējiem – diskutēja par valsts pārvaldes lomu sociālā dialoga sekmēšanā. LBAS un LDDK atgādināja par likumdevēja un izpildvaras lomu koplīgumu sekmēšanā atbilstoši starptautiskajām konvencijām un ES līgumiem.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsvēra, ka godīga konkurence un nepieciešamība sakārtot uzņēmējdarbības vidi nozares līmenī – tie ir galvenie faktori, kas darba devējiem ir likuši aktīvi iesaistīties sarunās ar arodbiedrībām par nozaru koplīgumiem. Taču nozaru izaugsmei nepieciešama lielāka pašregulācija, iespējas operatīvi reaģēt uz straujas izaugsmes vai krīzes radītajām situācijām, piemēram, elastīgāka summētā darba laika noteikšana, atbalsts nozarē strādājošo mobilitātei, iespējas veidot nozarē strādājošo prasmju un pārkvalifikācijas fondu.

LBAS priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa sveica sociālos partnerus būvniecības nozarē ar noslēgto vispārsaistošo ģenerālvienošanos, ar kuru tiek noteikta minimālā alga 780 EUR. Viņa norādīja, ka Latvijā koplīgumu pārklājums pagaidām ir sasniedzis tikai ceturto daļu no Eiropas arodbiedrību konfederācijas ieteiktā.

Valsts kancelejas Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta vadītājs Haralds Beitelis atzina, ka diemžēl Darba likuma 68. panta grozījumu pieņemšanas process parādīja izpratnes trūkumu par ģenerālvienošanās instrumentu un tā ieguvumiem. Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne aicināja sociālos partnerus aktīvāk izmantot jau esošās nodokļu atlaides koplīguma labumiem un diskutēt par to paplašināšanu ar jaunām.

Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins atgādināja, ka Valsts kontrole regulāri vērtē koplīguma saturu valsts un valsts kapitālsabiedrību koplīgumos. Viņš atzina, ka koplīgums ir lieliska iespēja individualizēt noteikumus un pašiem vienoties par nepieciešamo regulējumu.

Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktors Māris Badovskis uzsvēra, ka arī turpmāk Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes ietvarā pie kopīga sarunu galda tiks apspriestas sociālo partneru ierosinājumi par to, kā tiesiskajā regulējumā veicināt vairāk telpas nozaru pašregulācijai, vienlaikus nodrošinot darbinieku interešu aizsardzību un atbilstību SDO normām, kā arī risinot ar piemērošanu saistītus jautājumus.