0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

VISI RAKSTISociālo un darba lietu komisija turpina virzīt izmaiņas vairākos likumos

Sociālo un darba lietu komisija turpina virzīt izmaiņas vairākos likumos

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 12.decembrī, nolēma aicināt parlamentu turpināt izskatīt vairākus likumprojektus, kuru izskatīšana netika pabeigta 12.Saeimā. Komisijas deputāti vienojās turpināt darbu pie izmaiņām Darba likumā, kas precizē tiesisko regulējumu attiecībā uz darba ņēmēju piedalīšanos zemessargu kolektīvajās apmācībās. Likumprojekts paredz, ka darba devējs attaisnojošu iemeslu dēļ atbrīvo no darba pienākumu veikšanas darbinieku – zemessargu, kurš neveic darba pienākumus sakarā ar zemessargu kolektīvo apmācību. Darba devējs par šo laiku varēs izmaksāt viņam atlīdzību, bet valsts kompensēs darba devējam šos izdevumus. Deputāti jau iepriekš vienojās strādāt arī pie vairākiem likumprojektiem, kas, īstenojot administratīvo…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Saeimas kanceleja

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 12.decembrī, nolēma aicināt parlamentu turpināt izskatīt vairākus likumprojektus, kuru izskatīšana netika pabeigta 12.Saeimā.

Komisijas deputāti vienojās turpināt darbu pie izmaiņām Darba likumā, kas precizē tiesisko regulējumu attiecībā uz darba ņēmēju piedalīšanos zemessargu kolektīvajās apmācībās. Likumprojekts paredz, ka darba devējs attaisnojošu iemeslu dēļ atbrīvo no darba pienākumu veikšanas darbinieku – zemessargu, kurš neveic darba pienākumus sakarā ar zemessargu kolektīvo apmācību. Darba devējs par šo laiku varēs izmaksāt viņam atlīdzību, bet valsts kompensēs darba devējam šos izdevumus.

Deputāti jau iepriekš vienojās strādāt arī pie vairākiem likumprojektiem, kas, īstenojot administratīvo sodu sistēmas reformu, paredz administratīvo pārkāpumu sastāvus un sodu apmērus pārnest nozares speciālajos likumos. Tādējādi sankcijas par administratīvajiem pārkāpumiem turpmāk būs noteiktas nevis Administratīvo pārkāpumu kodeksā, bet nozaru likumos.

Komisija vienojās nevirzīt izskatīšanai 12.Saeimas likumprojektu, kas paredzēja ieviest izdienas pensijas speciālās izglītības skolotājiem, sporta skolotājiem un pirmsskolas skolotājiem. Tāpat komisija neaicinās Saeimu turpināt darbu pie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likuma. Kā norāda komisijas priekšsēdētājs Andris Skride, šos jautājumus nedrīkst skatīt atrauti no izdienas pensiju sistēmas kopumā, un Saeimas Analītiskais dienests patlaban strādā pie šāda pētījuma.

Tāpat deputāti nolēma iekļaušanai 13.Saeimas darba kārtībā nevirzīt grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas paredzēja pāriet uz patērētāju tiešās izvēles principu tehnisko palīglīdzekļu saņemšanā. Tas nozīmētu, ka persona varētu izvēlēties tehnisko palīglīdzekļu piegādātāju tieši pie pakalpojumu sniedzēja. Šis ir sarežģīts likumprojekts, un vairākumam komisijas deputātu pagaidām nav pārliecības, ka piedāvātā sistēma ir labākais risinājums, lai nodrošinātu ar nepieciešamajiem palīglīdzekļiem cilvēkus ar invaliditāti, norāda A.Skride. Taču šī problēma noteikti nepaliks bez risinājuma, un komisija, pirms atbalstīt kādu konkrētu likumdošanas iniciatīvu, rūpīgi vērtēs visas iespējas uzlabot palīglīdzekļu pieejamību, uzsver komisijas vadītājs.

Kopumā 13.Saeima var lemt par 145 likumprojektu pārņemšanu, kuru izskatīšana nav pabeigta iepriekšējā Saeimas sasaukumā.

Saeimas kārtības rullis paredz - ja iepriekšējā Saeima savu pilnvaru laikā nav pabeigusi likumprojekta izskatīšanu, bet tas izskatīts vienā vai divos lasījumos, nākamā Saeima savā pirmajā sesijā var lemt, vai likumprojekta izskatīšana ir turpināma.

Iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanu var rosināt Valsts prezidents, Ministru kabinets, Saeimas komisija vai ne mazāk kā pieci deputāti. Saeima atsevišķi lemj par katru likumprojektu un, ja nolemj turpināt tā izskatīšanu, nosaka atbildīgo komisiju un priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Šādā kārtībā atbildīgajai komisijai nodots likumprojekts tiek uzskatīts par pieņemtu pirmajā lasījumā.