0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSFINANSESŠogad inflāciju neparedz lielāku kā aizvadītajā gadā

Šogad inflāciju neparedz lielāku kā aizvadītajā gadā

Inflācijas pieauguma temps uz 2017. gada beigām palēninājās, decembrī noslīdot līdz 2.2%. Savu augstāko punktu cenu kāpums sasniedza martā un aprīlī, kad inflācija turējās 3.4% līmenī. Līdz ar decembra datiem, ir noslēdzies patēriņa cenu izmaiņu posms, kas liecina, ka pērn vidējā inflācija bija 2.9%. 2018. gada perspektīvas liecina par to, ka ārējo faktoru ietekme uz inflāciju Latvijā būs ierobežota un primāri dominēs iekšējie, uzskata Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists. Ārējās vides spiediens uz inflāciju vēl kādu laiku jūtams nebūs. To vājinās joprojām darba tirgū pietiekamais brīvo resursu apjoms, kā arī tālāki ieguldījumi konkurētspējas uzlabošanā, jo īpaši eirozonā. Gada sākumā cenu…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Inflācijas pieauguma temps uz 2017. gada beigām palēninājās, decembrī noslīdot līdz 2.2%. Savu augstāko punktu cenu kāpums sasniedza martā un aprīlī, kad inflācija turējās 3.4% līmenī. Līdz ar decembra datiem, ir noslēdzies patēriņa cenu izmaiņu posms, kas liecina, ka pērn vidējā inflācija bija 2.9%.

2018. gada perspektīvas liecina par to, ka ārējo faktoru ietekme uz inflāciju Latvijā būs ierobežota un primāri dominēs iekšējie, uzskata Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists. Ārējās vides spiediens uz inflāciju vēl kādu laiku jūtams nebūs. To vājinās joprojām darba tirgū pietiekamais brīvo resursu apjoms, kā arī tālāki ieguldījumi konkurētspējas uzlabošanā, jo īpaši eirozonā. Gada sākumā cenu līmeni nedaudz sakustinās naftas cenas kāpums. Šobrīd situācija naftas tirgū raksturojama šādi: OPEC nevēlas augstākas cenas par 60 USD, kaut tirgus virzās 70 USD virzienā politisko faktoru un spēcīgāka pieprasījuma gaidu ietekmē. Tikmēr ASV slānekļa naftas ieguve pilnā sparā dodas uz priekšu. Tomēr iespējamā kāpuma ietekme uz inflāciju būs ierobežota, jo prognozējamais eiro vērtības pieaugums šo ietekmi mazinās. Arī pārtikas cenu kāpums būs mērens un, visticamāk, izvairīsimies no pērn vērojamiem pārsteigumiem. Piena cenas jau uzrāda atkāpšanos. Tāpat ilgākā termiņā korekcijas varētu noteikt vācu zemcenu veikala tīkla ekspansija, kas liks cenām vai nu sarukt, vai ierobežos to kāpumu.

Ekonomika turpina uzsilt, kas turpina karsēt darba tirgu un algas.

Tas veidos lielāko spiedienu uz inflāciju. Jau janvāra datos parādīsies akcīzes pieaugums. Līdz ar to šogad inflācijas prognoze ir tuvu pērnā gada līmenim - 2.7%.

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri), palielinājās par 2,2 %. Precēm cenas pieauga par 2,0 % un pakalpojumiem - par 2,6 %.

Iepriekšējais gads bija raksturīgs ar pārtikas cenu pieaugumu. Piena cenas pieauga par 13,7 %. Rezultātā sadārdzinājās arī citi piena izcelsmes produkti kā skābais krējums (+26,5 %), kefīrs (+16,8 %), sviests (+55,8 %), biezpiens (+5,8 %), saldais krējums (+17,1 %), siers (+2,6 %). Strauji augušas cenas arī olām (+24,7 %). Cenas palielinājušās žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+4,1 %), cūkgaļai (+6,0 %) un mājputnu gaļai (+2,6 %). Dārgāki bija āboli (+34,1 %), kartupeļi (+12,0 %) un konditorejas izstrādājumi (+ 2,5 %).

Tajā pašā laikā atsevišķām pārtikas precēm cenas gada laikā samazinājās. Lētāks kļuva cukurs (-26,1 %), gurķi ( 18,7 %), maltā kafija (-7,2 %), vīnogas (-16,9 %), svaigas vai atdzesētas zivis (-4,3 %) un saldie pipari ( 10,2 %). Kopumā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 3,8 %.

Gada laikā būtiski pieauguši izdevumi transportlīdzekļu īpašniekiem, ko noteica ievērojams cenu kāpums autotransportlīdzekļu apdrošināšanai par 64,1 % un degvielai par 4,8 %, tai skaitā benzīnam - par 6,3 % un dīzeļdegvielai - par 4,4 %. Cenas pieauga arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam.

Vidējais cenu līmenis palielinājās ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+2,0 %), kā arī veselības aprūpei (+3,0 %). Dārgāka bija siltumenerģija (+3,5 %), cietais kurināmais (+6,5 %), dabasgāze (+9,8 %), atkritumu savākšana (+6,2 %), mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi (+3,4 %). Cenu pieaugumu veselības aprūpei veicināja farmaceitisko produktu cenu pieaugums (+2,8 %), kā arī zobārstniecības pakalpojumu (+5,7 %) un ārstu specialistu pakalpojumu (+2,6 %) sadārdzināšanās.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 7,1 %, ko papildus autotransportlīdzekļu apdrošināšanai noteica cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.

Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās mājokļa iekārtas grupā par 1,8 %. Lētāki bija mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļi (-6,1 %), mājsaimniecības tekstilizstrādājumi, mēbeles un mājokļa iekārta.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu pieaugums bija lietotām automašīnām, tabakas izstrādājumiem, ēdināšanas pakalpojumiem un telekomunikāciju pakalpojumiem. Savukārt cenu samazinājums bija pasažieru aviopārvadājumiem un pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum, apaviem.