Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvji tikšanās laikā ar finanšu ministru Jāni Reiru apsprieda vairākus jautājumus, kas skar pašvaldību finanšu resursu pieejamību un valdības nodokļu politiku.

Ņemot vērā, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) veido lielāko pašvaldību ieņēmumu apjomu, nozīmīgākais jautājums, kas satrauca LLPA biedrus, ir – kā nodrošināt, lai arī ilgtermiņā tiktu saglabāts nosacījums par pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu īpatsvaru (19,6%). Par to 2017. gadā tika panākta vienošanās starp Latvijas Pašvaldību savienību un Māra Kučinska vadīto valdību, kas tika iestrādāta likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam.

Finanšu ministrs apliecināja, ka, plānojot 2019. gada pagaidu budžetu, šī norma tika ievērota un pašvaldībām no šā gada 1. janvāra ir piešķirta speciālā dotācija, lai kompensētu nodokļu reformas negatīvo ietekmi uz pašvaldību ieņēmumiem. Valdība, lemjot par 2019. gada budžeta projektu, ir apstiprinājusi, ka finansējums pašvaldībām tiek saglabāts pagaidu budžetā noteiktajā apmērā.

Ministrs informēja lielo pilsētu pārstāvjus par valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu plāna izpildi. Tika apspiesti tādi jautājumi kā valsts budžeta 2019. gadam ietekme uz pašvaldību budžetiem, spēkā esošā Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) likuma ilgtspēja. Ministrs norādīja, ka plāno atjaunot padomes par PFI darbību, lai šogad jau sagatavotu piedāvājumu izmaiņām PFI modelī.

Diskusijas izraisīja valdības deklarācijā ietvertais punkts par neapliekamā minimuma ieviešanu nekustamā īpašuma nodoklim (ŅĪN) galvenajam mājoklim. Ministrs pauda viedokli, ka šogad šādas izmaiņas nav paredzētas, plašāku diskusiju varētu uzsākt pēc gada. Tāpat pašvaldības tika rosinātas pilnveidot kadastrālo vērtību (NĪN bāze) metodiku.

LLPA sarunās ar J.Reiru arī pārrunāja jautājumu par pašvaldību aizņemšanās iespējām 2019. gadā. Ministrs norādīja, ka turpmāk tiks atcelti ikgadējā valsts budžeta likumā noteikto pašvaldību aizņemšanās mērķu ierobežojumi. Abas puses vienojās turpināt diskusiju par šo jautājumu, lai vienotos par optimālāko variantu jaunajam aizņemšanās iespēju piedāvājumam.

Noslēgumā tika apspriesta turpmākā FM un pašvaldību sadarbība Latvijas nacionālās pozīcijas un interešu aizstāvībā par pieejamajām investīcijām Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā. Līdzšinējā veiksmīgi uzsāktā sadarbība ar ES fondu vadošo iestādi tupināsies, un jau tuvākajā laikā FM informēs par laika grafiku tālākajam darbam saistībā ar Latvijai pieejamajām investīcijām nākamajā ES fondu plānošanas periodā.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001. gada 23. augustā, lai veidotu ciešāku sadarbību ekonomisko, saimniecisko kontaktu un kultūras jomā starp Latvijas Republikas lielo pilsētu pašvaldībām. LLPA biedri ir 9 lielākās Latvijas pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, Valmiera un Jēkabpils.