0,00 EUR

Grozā nav nevienas preces.

ŽURNĀLS BILANCE BILANCES RAKSTI Solis uz priekšu — noteiktus pārtikas produktus var ziedot arī galapatērētajam

Solis uz priekšu — noteiktus pārtikas produktus var ziedot arī galapatērētajam

Laila Kelmere, Mg.oec., praktizējoša grāmatvede, Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente

Apmēram pirms gada stājās spēkā normatīvais regulējums, kas ļāva noteiktus pārtikas preču veidus izplatīt pēc derīguma termiņa beigām (MK 18.06.2019. noteikumi Nr. 261 "Prasības pārtikas izplatīšanai pēc minimālā derīguma termiņa beigām"). Šis regulējums deva iespēju ziedot un tai pašā laikā noteica ierobežojumu, ka pārtiku pēc minimālā derīguma termiņa beigām var ziedot tikai biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām un to iestādēm, kas nodarbojas ar labdarību. Noteiktais laika periods ir pagājis, un Zemkopības ministrija vērsās ar iniciatīvu…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu, nepieciešams iegādāties abonementu



9 € / mēnesī*
Pirmās 30 dienas bez maksas
Abonēt
*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Solis uz priekšu — noteiktus pārtikas produktus var ziedot arī galapatērētajam
Foto: © Louise Lyshøj – Unsplash

Laila Kelmere, Mg.oec., praktizējoša grāmatvede, Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente
Laila Kelmere,
Mg.oec.,
praktizējoša grāmatvede,
Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente
Foto: Aivars Siliņš

Apmēram pirms gada stājās spēkā normatīvais regulējums, kas ļāva noteiktus pārtikas preču veidus izplatīt pēc derīguma termiņa beigām (MK 18.06.2019. noteikumi Nr. 261 “Prasības pārtikas izplatīšanai pēc minimālā derīguma termiņa beigām”). Šis regulējums deva iespēju ziedot un tai pašā laikā noteica ierobežojumu, ka pārtiku pēc minimālā derīguma termiņa beigām var ziedot tikai biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām un to iestādēm, kas nodarbojas ar labdarību.

Noteiktais laika periods ir pagājis, un Zemkopības ministrija vērsās ar iniciatīvu normatīvajā regulējumā iestrādāt, ka pārtiku varētu ziedot arī tieši galapatērētājam, tā veicinot vēl vairāk pārtikas pārpalikumu pārdali un samazinot tās nonākšanu atkritumos.

Zemkopības ministrijas iniciatīva ir rezultējusies, un, sākot ar šī gada 18. augustu, pārtiku drīkst ziedot arī tieši galapatērētājam. Šo kārtību nosaka Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumi Nr. 514 “Prasības pārtikas izplatīšanai pēc minimālā derīguma termiņa beigām” (turpmāk — MK noteikumi). Stājoties spēkā šiem MK noteikumiem, spēku ir zaudējuši Ministru kabineta 2019. gada 18. jūnija noteikumi Nr. 261.

MK noteikumos precizēts, ka pārtiku var ziedot pārtikas uzņēmums — persona, kura iesaistīta kādā no pārtikas aprites posmiem. Pārtikas uzņēmums ir jebkurš uzņēmums, kas nes vai nenes peļņu, publisks vai privāts, saistīts ar jebkuru pārtikas ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmu, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra regulai (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu noteiktajai definīcijai.

Pārtikas aprites uzraudzības likumā noteikts:

  1. pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām;
  2. persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.

Latvijā Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk — PVD) viens no mērķiem ir nodrošināt nekaitīgas un drošas pārtikas kvalificētu un efektīvu valsts uzraudzību. PVD funkcijas pārtikas apritē ir šādas:

  1. uzraudzīt un kontrolēt visos pārtikas aprites posmos pārtikas produktu (izņemot nefasētu dzeramo ūdeni, ko iedzīvotājiem piegādā pa ūdensapgādes sistēmām) atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;
  2. atzīt un reģistrēt pārtikas uzņēmumu darbību, kā arī anulēt to atzīšanu un reģistrāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
  3. visos pārtikas aprites posmos uzraudzīt un kontrolēt pārtikas uzņēmumu darbību un pārtikas aprites procesu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;
  4. visos pārtikas aprites posmos veikt riska faktoru izpēti un analīzi.

Saskaņā ar MK noteikumiem pārtiku ziedot un saņemt ir tiesīgs tikai PVD reģistrēts ziedotājs vai attiecīgi sociālo pakalpojumu sniedzējs un saņēmējs.

Līdz ar to pārtikas apritē atļauts iesaistīties uzņēmumiem, kas ir iekļauti PVD uzraudzības objektu reģistrā. Un PVN reģistrē arī biedrības, nodibinājumus un reliģiskās organizācijas un to iestādes, kas nodarbojas ar labdarību un līdz ar to iesaistās pārtikas apritē. Subjektu reģistrācija PVD reģistrā notiek saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 2. februāra noteikumiem Nr. 104 “Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība”.

Ziedotājs, kas nodod pārtiku ziedošanai, par to, vai saņēmējs nodarbojas ar labdarību, var pārliecināties, ieskatoties PVD tīmekļvietnē publicētajā uzraudzības objektu datubāzē (PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu darbības veidu klasifikatora kods 32.11. Pārtikas izdales vieta labdarībai).

Pārtikas uzņēmums (turpmāk — ziedotājs) pārtiku drīkst ziedot:

  1. tieši galapatērētājam;
  2. tieši ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijai vai citam Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētajam sociālo pakalpojumu sniedzējam, ja sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina klientu ēdināšanu vai iespēju lietot līdzpaņemtu vai nodarbību laikā pagatavotu ēdienu;
  3. nodot ziedošanai reliģiskajām organizācijām un to iestādēm, biedrībām un nodibinājumiem, kas nodarbojas ar labdarību, kā arī pašvaldību sociālajiem dienestiem (turpmāk — saņēmējs).

MK noteikumos ir paplašināts to organizāciju loks, kas varēs saņemt ziedošanai paredzēto pārtiku, ietverot arī Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētas personas un pašvaldību sociālos dienestus.

Vēl būtisks papildinājums — pārtiku atļauts nodod ziedošanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, ja attiecīgā pārtika atbilst Ministru kabineta 2012. gada 13. marta noteikumu Nr. 172 “Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem” III pielikumā noteiktajām prasībām.

Lai pārtiku drīkstētu ziedot galapatērētājam, ziedotājam ir jānodrošina atsevišķa vieta pārtikas izdalei un jāievēro noteiktās higiēnas prasības. Un jaunajos MK noteikumos precīzi noteikts, ka ziedotājs vai saņēmējs nodrošina, ka ziedošanai galapatērētājam paredzētā pārtika ir marķēta ar īpašu, skaidri saskatāmu un neizdzēšamu norādi, kas apliecina, ka pārtika paredzēta ziedošanai, piemēram, “Ziedošanai”, “Labdarībai”. Jaunums ir tāds, ka iepriekš šis pienākums bija uzlikts saņēmējam, kurš nodeva pārtiku tālāk, bet tagad ir dota iespēja to izdarīt ziedotājam. Un normatīvajā regulējumā noteikti precīzi vārdi, kas jāizmanto šādu pārtikas produktu marķēšanai — “Ziedošanai” vai “Labdarībai”, iepriekš bija jānodrošina īpaša, skaidri saskatāma un neizdzēšama norāde, bet bija atstāta brīva izvēle, kā to nosaukt.

Atbilstoši MK noteikumiem pēc minimālā derīguma termiņa beigām noteiktā laikposmā atļauts izplatīt fasētu pārtiku, izņemot zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētu pārtiku. Un, protams, pārtiku atļauts nodot ziedošanai, ja tā atbilst normatīvajos aktos par pārtikas apriti noteiktajām nekaitīguma prasībām.

Iepriekš drīkstēja ziedot 26 pārtikas produktu grupas produktus, bet jaunie MK noteikumi ir papildināti ar vēl četrām produktu grupām, un šobrīd ziedot var jau 30 pārtikas produktu grupas produktus, tai skaitā tādu gardumu kā saldējums.

Pārtikas produktu grupas un laikposms, kādā atļauts izplatīt pārtiku pēc minimālā derīguma termiņa «Ieteicams līdz ..» beigām

Divas dienas
  • Maize
  • Smalkmaizītes, kliņģeri, kēksi
Līdz divām nedēļām
  • Zefīri
  • Maize un smalkmaizītes, iepakotas aizsargatmosfērā
    (sākot ar 18.08.2020.)
Līdz vienam mēnesim
  • Nerafinēta augu eļļa
Līdz diviem mēnešiem
  • Tēja, kafija, kakao
  • Graudaugi, pākšaugi un to pārstrādes produkti (putraimi, grūbas, pārslas, manna u.tml.)
  • Makaroni
  • Milti, miltu maisījumi
  • Ciete
  • Medus, medus produkti
  • Dārzeņu, augļu, ogu, garšaugu konservi, ievārījumi, džemi, sīrupi
  • Mērces, kečupi, sinepes, mārrutki
  • Rafinēta augu eļļa
  • Bezalkoholiskie dzērieni, sulas, nektāri, ūdens
  • Cukura konditoreja (karameles, ledenes u.tml.)
  • Cepumi, čipsi, sāļās uzkodas
  • Brokastu pārslas, sausie maisījumi (mušļi)
  • Žāvēti augļi un dārzeņi, garšvielas
  • Sterilizēti zvejas produktu, dzīvnieku izcelsmes produktu un jauktie konservi
  • Saldēti augu izcelsmes produkti (ogas, dārzeņi u.tml.)
  • Sausās zupas, želejas, kartupeļu biezputras u.tml.
  • Graudaugu galetes, sausiņi, sausbaranciņas u.tml.
  • Saldēta mīkla, maize, smalkmaizītes, picas
  • Sukādes, augļu–ogu produkti
  • Sāls, cukurs, etiķis
  • Negrauzdēti rieksti un sēklas un to produkti
  • Augu izcelsmes dzērieni, kas nav klasificēti jau kā bezalkoholiskie dzērieni, sulas un nektāri
    (sākot ar 18.08.2020.)
  • Augu izcelsmes deserti, sojas izstrādājumi, tofu, mērces, sojas desas, kviešu nageti, pastētes u.tml.
    (sākot ar 18.08.2020.)
  • Saldējums
    (sākot ar 18.08.2020.)

Atbilstoši pastāvošajiem pārtikas aprites pamatprincipiem uzņēmumam jāspēj identificēt jebkuru personu, kas tām piegādājusi pārtiku, kā arī to rīcībā ir sistēmas un procedūras, ar kurām identificē citus uzņēmumus, kam ir piegādāti produkti.

Papildinājums ir arī tāds, ka abiem — ziedotājam un saņēmējam — ir jānodrošina ziedošanai paredzētās pārtikas:

  1. izsekojamība un 
  2. uzglabāšanas apstākļi atbilstoši marķējumā norādītajai informācijai, un 
  3. ka pārtika, kuru ziedo vai nodod ziedošanai, atbilst vispārējām nekaitīga prasībām.

Jebkurš pārtikas apritē iesaistītais uzņēmums var nodot ziedošanai pārtiku tikai tad, ja tā atbilst nekaitīguma prasībām, kas noteiktas pārtikas aprites jomu regulējošajos normatīvajos aktos.

Lai patērētājs saņemtu pilnvērtīgu informāciju un varētu izdarīt apzinātu izvēli, ziedotājs vai saņēmējs pārtikas izdales vietā izvietos norādi par to, ka ziedošanai paredzētajai pārtikai ir beidzies minimālais derīguma termiņš, kas norādīts marķējumā “Ieteicams līdz..”

Ja saņēmējs noteiktajā laikposmā nav izdalījis ziedošanai paredzēto pārtiku vai sociālo pakalpojumu sniedzējs nav izlietojis ziedoto pārtiku, tas ir atbildīgs par tās iznīcināšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par izplatīšanai nederīgas pārtikas turpmākās izmantošanas vai iznīcināšanas kārtību. Pašlaik tas ir atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 7. jūlija noteikumos Nr. 742 “Izplatīšanai nederīgas pārtikas turpmākās izmantošanas vai iznīcināšanas kārtība” noteiktajam.

MK noteikumos ietvertās prasības ir brīvprātīgas. Ziedotājs un saņēmējs var pieņemt lēmumu par to, vai iesaistīsies šo MK noteikumu prasību izpildē vai ne. Tādējādi tas var pieņemt lēmumu par individuālu un brīvprātīgu vienošanos ar katru ilgstošās sociālās aprūpes iestādi par šāda pārtikas ziedojuma saņemšanu.

Jāatceras, ka pēc minimālā derīguma termiņa beigām nav pieļaujama zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētās pārtikas ziedošana. MK noteikumos ir ietverts nosacījums, ka ziedošanai paredzētā pārtika atbilst pārtikas aprites jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām nekaitīguma prasībām. Tas nozīmē, ka savstarpējos līgumos pārtikas kvalitātes prasības atkārtoti nebūtu nosakāmas.

Kopējais mērķis ir samazināt pārtikas daudzumu, kas nonāk atkritumos.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada oktobra (466.) numurā

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: