Lai sekmētu kriminālprocesu ātrāku un efektīvāku izmeklēšanu un iztiesāšanu, 11. jūnijā Saeima pieņēma nozīmīgus grozījumus Kriminālprocesa likumā, grozījumus Krimināllikumā, un grozījumus likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanos un piemērošanas kārtību", kas stājās spēkā no 6. jūlija un būtu jāievēro ikvienam, tostarp arī liecinieka statusā.

Kā informē Tieslietu ministrija,  ar likuma grozījumiem Kriminālprocesa likumā (KPL) tiek noteikts, ka turpmāk personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, būs pienākums sniegt patiesas liecības, ja tiks izmantotas tiesības liecināt. Savukārt KPL 379. pantā tiek noteikts, ka izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu, prokurors vai tiesa var izbeigt kriminālprocesu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības, ja izdarīts maznozīmīgs noziedzīgs nodarījums. Tāpat ar grozījumiem KPL 392. pantā tiek noteikts, ka izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu var izbeigt kriminālprocesu par maznozīmīgu noziedzīgu nodarījumu, ja nav izdevies noskaidrot noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu.

KPL 464. panta pirmās daļas grozījumi, paredz, ka krimināllietu tiesa varēs iztiesāt bez apsūdzētā piedalīšanās, ja apsūdzētais atkārtoti bez attaisnojoša iemesla neierodas uz tiesas sēdi vai ir iesniedzis tiesai lūgumu par krimināllietas iztiesāšanu bez viņa piedalīšanās arī tajos gadījumos, kad persona ir apsūdzēta smaga nozieguma izdarīšanā. Vienlaikus KPL ir papildināts ar 464. panta trešo daļu, kurā tiek paredzēta iespēja krimināllietu ar vairākiem apsūdzētajiem iztiesāt bez kāda no apsūdzēto klātbūtnes, ja konstatēts, ka viņa piedalīšanās konkrētajā tiesas sēdē nav nepieciešama un viņš nevēlas piedalīties attiecīgajā tiesas sēdē.

Grozītā KPL 412. panta pirmā daļa, 413. panta otrā daļa un 489. pants savukārt noteic, ka aizstāvībai būs pienākumu iesniegt uz tiesu izsaucamo personu sarakstu ne vēlāk kā 10 dienas pirms pirmās tiesas sēdes.

KPL 434. panta pirmā daļa ir izteikta jaunā redakcijā, no tās izslēdzot prasību par nepieciešamību prokuroram informēt cietušo par viņa tiesībām izteikt savu viedokli par vienošanās procesa iespējamo piemērošanu. Arī KPL 436. panta pirmā daļa izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ka gadījumā, ja kriminālprocess tiek turpināts kā vienošanās process, procesa virzītājs – prokurors – nosūta cietušajam vienošanās protokola kopiju un informāciju par tiesībām vienošanās procesā.

Kriminālprocesa likumā izdarīti arī citi grozījumi, kas nodrošinās efektīvāku vienošanās piemērošanu pirmstiesas kriminālprocesā.

Grozījumi KPL 505., 507., 508. pantā paredz tiesas tiesības pēc procesā iesaistīto personu viedokļu uzklausīšanas noteikt tiesas debašu, replikas un apsūdzētā pēdējā vārda ilgumu. Vienlaikus tiesai būs tiesības pārtraukt lietas dalībnieku debašu runu vai repliku vai attiecīgi apsūdzētā pēdējo vārdu, ja tiesa konstatēs, ka lietas dalībnieks atkārtoti min tos pašus argumentus to pašu faktu pamatošanai, novilcina lietas iztiesāšanu vai izrāda necieņu tiesai vai lietas dalībniekiem, kā arī ja replikā nerunā par debašu runu vai apsūdzētais runā par apstākļiem, kam nav sakara ar lietu.

Grozījumi KPL 80. panta pirmajā daļā, paredz, ka advokāts, uzņemoties sniegt juridisko palīdzību, nekavē lietas vešanu saprātīgos termiņos. Tāpat izmaiņas KPL 466. panta pirmajā daļā paredz noteikt - ja aizstāvis, ar kuru klients noslēdzis vienošanos vai kuru norīkojis zvērinātu advokātu vecākais, nevar piedalīties tiesas sēdē, viņš nodrošina, lai viņa vietā ierastos cits advokāts, iepriekš par to vienojoties ar klientu, vai informējot zvērinātu advokātu vecāko.

Grozījumi KPL 447. pantā noteic, ka turpmāk krimināllietas pirmajā instancē tiks izskatītas tikai vienpersoniski, lai samazinātu tiesnešu noslodzi.

KPL tiek papildināts ar jaunu 484.¹ pantu, kas paredz žurnālistiem iespējas un tiesības fiksēt atklātu tiesas sēžu gaitu skaņas vai skaņas un attēla ierakstā, tādējādi, nodrošinot iespēju sabiedrībai saņemt precīzāku un plašāku informāciju par krimināllietu iztiesāšanas gaitu tiesā.

Vienlaikus veikti arī grozījumi Krimināllikumā (KL), ar kuriem par jaunu pastiprinošu atbildības apstākli tiks uzskatīts, ja noziedzīgu nodarījumu izdarījusī persona sniegs apzināti nepatiesu liecību. Tādējādi, nodrošinot, ka personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, iestātos atbildība par nepatiesu liecību sniegšanu, ja tiek izmantotas tiesības liecināt.

Savukārt ar grozījumiem likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" tiek definēti divi konkrēti maznozīmīguma kritēriji, proti, vienu kritēriju attiecinot uz mantiskā zaudējuma apmēru, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī ir bijis mazāks par vienu pusi no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas, bet otru kritēriju attiecinot uz interešu nelielu apdraudējumu, kas ir aizsargātas ar likumu.

Šādos gadījumos kriminālprocesa uzsākšana nebūs obligāta. Jaunais grozījums atslogos tiesībaizsardzības iestāžu, un prokuratūras darbu, vienlaikus radot iespēju lielāku resursu atvēlēt kriminālprocesiem, kuri uzsākti par smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu, ka arī par tādu nodarījumu izdarīšanu, ar kuriem ticis radīts būtisks kaitējums vai smagas sekas ar likumu aizsargātajām interesēm.

Tieslietu ministrijas arī norāda, ka Valsts kontrole 2019. gada augustā ir uzsākusi jaunu revīziju, kuras ietvaros tiks vērtēti kriminālprocesi par noziedzīgiem nodarījumiem ekonomikas un finanšu jomā, lai vispusīgi novērtētu procesu virzību ietekmējošos faktorus, veiktu kompleksu izvērtējumu, apzinātu kriminālprocesu izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāti kavējošos faktorus un sniegtu priekšlikumus situācijas uzlabošanai. Plānots izvērtēt arī kriminālprocesu virzību kavējošos faktorus ne tikai pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs, bet arī prokuratūrā un tiesā. Valsts kontrole revīziju plāno pabeigt līdz 2020. gada 20. decembrim.