Parasti, izdzirdot vārdu „tiesa” vai „šķīrējtiesa”, jebkurai no darījuma pusēm tie asociējas ar iestādi, ar kuras palīdzību netiek risināti patīkami jautājumi. Tādēļ nereti ne tikai juridiskās, bet arī fiziskās personas cenšas izvairīties no tiesvedības, bet strīdu risināšanu atliek uz nenoteiktu laiku vai mēģina tikt galā pašu spēkiem. 

Ja darījumu puses spētu jebkurā situācijā ievērot noslēgto vienošanos nosacījumus, patstāvīgi risināt strīdus, tad nebūtu nepieciešamas tādas instances, kas tos izšķir. Taču, vadoties no tiesu un šķīrējtiesu prakses, ir gadījumi, kuros bez trešās puses, proti, tiesas vai šķīrējtiesas, atrisināt divu vai vairāku pušu samilzušos konfliktus nav iespējams. Tieši ar tiesu vai šķīrējtiesu palīdzību ir iespējams rast izlīgumus, un gadījumos, kad izlīgumi nav iespējami, objektīvi izšķirt strīdus.

Tiesu un šķīrējtiesu pamatmērķis nav kādu sodīt. Tās ir iestādes, kuru galvenie uzdevumi ir uzraudzīt, lai personas ievērotu likumus un izšķirt strīdus starp pusēm. Šī izšķiršana nenozīmē kāda sodīšanu, bet gan iespējas rašanu, kurā puses var izlīgt, atrisināt strīdu abpusēji vienojoties, tāpēc jebkurš spriedums ir kā galējais līdzeklis.

Procesuālo likumu normas nosaka, ka tiesas nolēmumi ir spriedumi un lēmumi. Tiesas nolēmumu, ar kuru strīdu izspriež pēc būtības, tiesa sagatavo spriedumu veidā, savukārt nolēmumu, ar kuru strīds netiek izspriests pēc būtības, sagatavo lēmumu veidā. Tiesas izsniegto nolēmumu var izpildīt labprātīgi vai piespiedu kārtā.

Valsts tiesas spriedums

Valsts tiesu spriedumi stājas likumīgā spēkā pēc termiņa, kurš noteikts tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā, beigām. Ja likumā paredzēts, ka pirmās instances tiesas spriedums nav pārsūdzams, tiesas spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas dienā, proti, datumā, kurš norādīts kā sprieduma pasludināšanas datums. Ja likumā paredzēts, ka pirmās instances tiesas spriedums ir pārsūdzams, iesniedzot kasācijas sūdzību, tas stājas spēkā tikai tad, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā.

Valsts tiesas spriedumu puse, kurai par labu pieņemts spriedums, var pieprasīt izpildīt pēc tā stāšanās spēkā, izņemot gadījumus, kad tiesa ir noteikusi, ka spriedums ir izpildāms nekavējoties. Proti, pamatojoties uz pieteicēja lūgumu, tiesa var noteikt, ka spriedums pilnībā vai kādā tā daļā ir izpildāms nekavējoties, ja ir sevišķi apstākļi, kuru dēļ sprieduma izpildes novilcināšana var radīt ievērojamus zaudējumus pieteicējam vai arī sprieduma izpilde var kļūt neiespējama. Ja minētie apstākļi paredzēti un noteikti likumā, tiesa pati var noteikt sprieduma izpildi pilnībā vai kādā tā daļā nekavējoties. 

Saņemot valsts tiesas izsniegtu spriedumu, tiek saņemts arī izpildu raksts, uz kā pamata var tikt uzsākta piespiedu sprieduma izpilde, ja spriedumā noteiktais netiek pildīts labprātīgi. Izpildu raksts tiek iesniegts tiesu izpildītājam tā piespiedu izpildei. Tiesu izpildītāja iesaiste ir nepieciešama mantiska rakstura tiesas nolēmumu piespiedu izpildei, piemēram, parādu piedziņai, kā arī gadījumos, ja noteikts pienākums atbrīvot telpas.

Saskaņā ar starptautisko tiesību nolīgumiem, Latvijas tiesas pieņemtu spriedumu ir iespējams izpildīt arī ārvalstīs, kā arī ārvalsts tiesas pieņemtos nolēmumus ir iespējams izpildīt Latvijā. Spriedumu izpildes kārtība un nosacījumi var atšķirties no tā, vai tiesas spriedums izpildāms Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī vai citā valstī, kas nav ES dalībvalsts.

Ja kāda no strīdā iesaistītajām pusēm nepiekrīt valsts tiesas spriedumā noteiktajam, tā var apstrīdēt spriedumu augstākā instancē, iesniedzot tajā motivētu pieteikumu. Latvijā ir trīs tiesu instanču sistēma, kuras uzdevums ir tiesvedībā sasniegt tiesību normām un vispārīgajiem tiesību principiem maksimāli atbilstošu un objektīvu rezultātu. Pieņemt lēmumu, vai valsts tiesas izsniegto spriedumu pārsūdzēt vai nē, ir strīdā iesaistīto pušu izvēle.

Jebkura strīda puse var iesniegt valsts tiesā blakus sūdzību 10 dienu laikā no dienas, kad valsts tiesa ir pieņēmusi lēmumu, ja Civilprocesa likumā nav noteikts citādi, bet par lēmumu, kas pieņemts rakstveida procesā, blakus sūdzības iesniegšanas termiņš skaitāms no dienas, kad lēmums izsniegts. 

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 413. panta pirmo daļu, par pirmās instances tiesas spriedumu lietas dalībnieki var iesniegt apelācijas sūdzību, izņemot spriedumus, kuru pārsūdzēšanu apelācijas kārtībā likums neparedz. Apelācijas sūdzība ir iesniedzama 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas. Apelācijas instance sūdzību izskata pēc būtības, un tās spriedums tiek sagatavots atbilstoši normām, kas regulē sprieduma sagatavošanu pirmajā tiesu instancē. Ja apelācijas instance sūdzību noraida, tās iesniedzējs var censties panākt sev labvēlīgu rezultātu Augstākajā tiesā, iesniedzot kasācijas sūdzību.

Kasācijas sūdzību lietas dalībnieki var iesniegt Civilprocesa likumā paredzētajā termiņā, proti, 30 dienu laikā no apelācijas instances sprieduma pasludināšanas dienas. Kasācijas instancē lieta netiek izskatīta pēc būtības, proti, netiek skaidroti lietas faktiskie apstākļi, pārbaudīti un vērtēti pierādījumi. Kasācijas instancē tiesa pārbauda, vai, izskatot strīdu, iepriekšējās instances tiesa ir ievērojusi materiālo un procesuālo normu prasības. Kasācijas instances tiesas spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

Šķīrējtiesas spriedums

Šķīrējtiesas spriedumus šķīrējtiesas sastāvs sagatavo 14 dienu laikā pēc strīda izskatīšanas pēc būtības. Šķīrējtiesas sastāvs spriedumu sagatavo rakstveidā un nosūta pusēm triju darba dienu laikā no sprieduma pilna teksta sagatavošanas dienas. Ja vien strīdā iesaistītās puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 dienu laikā pēc sprieduma noraksta saņemšanas dienas var lūgt šķīrējtiesas sastāvu izskaidrot spriedumu vai kādu tā daļu, negrozot tā saturu. Sprieduma izskaidrojums no tā pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma neatņemamu sastāvdaļu.

Šķīrējtiesas spriedums ir galējs un nav pārsūdzams, pusēm obligāts un izpildāms labprātīgi spriedumā noteiktajā termiņā. Sprieduma izpildes noteiktais labprātīgais termiņš nav īsāks par 10 dienām un ir norādīts spriedumā.

Ja šķīrējtiesas spriedums izpildāms Latvijā, bet tas netiek labprātīgi pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vērsties valsts tiesā (pēc juridiskas personas reģistrētās juridiskās adreses vai fiziskas personas deklarētās adreses) ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei. Ja fiziskajai personai nav zināma deklarētā adrese, tad pieteikumā norāda fiziskas personas pēdējo zināmo faktisko adresi un pieteikumu sniedz valsts tiesā, kas piekritīga faktiskajai adresei.

Latvijas šķīrējtiesu izsniegtie spriedumi ir atzīstami un izpildāmi gan ES dalībvalstīs, gan citās valstīs, saskaņā ar 1958. gada 10. jūnija noslēgto Ņujorkas Konvenciju par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu, ja attiecīgā valsts ir parakstījusi minēto konvenciju, un saskaņā ar izpildes valsts nacionālo regulējumu par ārvalsts šķīrējtiesu nolēmumu izpildi.

Ja šķīrējtiesas sastāvs ir pieņēmis spriedumu, kurš atbilst likumā izvirzītajām prasībām, valsts tiesai spriedums ir jāatzīst un jāizpilda. Šķīrējtiesas sprieduma izpilde notiek, izsniedzot dotajam šķīrējtiesas spriedumam izpildu rakstu piespiedu piedziņas uzsākšanai. Valsts tiesa drīkst izvērtēt tikai šķīrējtiesas sprieduma atbilstību likuma procesuālajām prasībām, taču nedrīkst to vērtēt pēc būtības. Valsts tiesa izvērtē, vai, pieņemot spriedumu, šķīrējtiesa nav pārkāpusi procesuālās normas un ievērojusi likumā noteikto sacīkstes principu, vai spriedums ir motivēts, pamatots un argumentēts. Civilprocesa likums noteiktos gadījumos paredz iespēju tiesai atteikt izsniegt izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei, bet ne atcelt pašu šķīrējtiesas spriedumu. 

Šķīrējtiesas sprieduma atcelšana notiek pamatojoties uz tiem pašiem nosacījumiem, kas ļauj atteikt tā izpildi. Šķīrējtiesas spriedumu var atcelt, ja šķīrējtiesas līguma puses nav bijušas tiesīgas līgumu noslēgt, vai, ja pusei, kas pieprasa sprieduma atcelšanu, netika pienācīgā kārtā paziņots par šķīrējtiesneša iecelšanu vai par šķīrējtiesas procesu, vai tā citādi nebija spējīga pārstāvēt sevi konkrētajā lietā, vai spriedums ir saistīts ar neatrisinātu strīdu vai nav ievēroti šķīrējtiesas pakļautības noteikumi, vai arī tas satur lēmumus jautājumos, kuri pārsniedz šķīrējtiesas kompetenci, vai, ja šķīrējtiesas sastāvs vai šķīrējtiesas process nav atbilstošs pušu noslēgtajam līgumam, vai, ja līgumā nav vienošanās par strīda izskatīšanu konkrētā šķīrējtiesā. Tāpat šķīrējtiesas spriedums var tikt atcelts, ja šķīrējtiesa konstatē jaunatklātus apstākļus. Šādos gadījumos šķīrējtiesa atceļ apstrīdēto spriedumu vai lēmumu pilnībā vai kādā tā daļā un izšķir strīdu pēc būtības, ņemot vērā jaunatklātos apstākļus.

Esot informētiem par soļiem, kā notiek tiesas un šķīrējtiesas nolēmumu izpilde, jums ir iespēja paredzēt termiņus, kādos ir iespējams sakārtot jautājumus, kas saistīti ar strīdus situācijas noregulēšanu vai spriedumu apstrīdēšanu un pamatojošu pierādījumu iesniegšanu. Izmantojiet savu laiku lietderīgi un ievērojiet likumā noteiktos procesuālos termiņus!

Materiāls tapis sadarbībā ar Rīgas šķīrējtiesu

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2023. gada jūnija (120.) numurā.