No šā gada 1. aprīļa stājies spēkā jauns Komercnoslēpuma aizsardzības likums, kas Saeimā galīgajā lasījumā pieņemts 28. februārī. Likuma mērķis ir nodrošināt efektīvu komercnoslēpuma aizsardzību, it īpaši pret tā nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu.

Līdz šim komercnoslēpums bijis pieminēts Komerclikumā, Civillikumā, Darba likumā un dažos citos. Jaunais likums jau daudz detalizētāk nosaka komercnoslēpuma būtību un to, kas tieši tiek aizsargāts, jo, piemēram, Komerclikumā paredzētais regulējums attiecas tikai uz komersantiem, kamēr Komercnoslēpumu direktīva attiecas uz jebkuru fizisko vai juridisko personu, kam ir likumīga kontrole pār komercnoslēpumu vai kas ir nelikumīgi ieguvusi, izmantojusi vai izpaudusi kādu komercnoslēpumu.

Likumā definēts, ka komercnoslēpums ir neizpaužama saimnieciska rakstura informācija, tehnoloģiskās zināšanas un zinātniska vai cita rakstura informācija, kas atbilst visām šādām pazīmēm:

• tā ir slepena, jo nav vispārzināma vai pieejama personām, kuras parasti izmanto šādu informāciju,
• tai ir faktiska vai potenciāla komerciālā vērtība,
• komercnoslēpuma turētājs ir veicis atbilstošus tās slepenības saglabāšanas pasākumus.

Komercnoslēpuma objekts var būt gan tāda tehniska informācija kā skices, dizaini, prototipi, ražošana procesi, izgudrojumi, gan zinātība – tehniskas, komerciālas, organizatoriskas zināšanas, piemēram, formulas vai receptes, gan arī komerciāla informācija, piemēram, klientu un piegādātāju saraksti, biznesa modeļi un stratēģija, cenu veidošanas politika.

Kā uzsvērts likuma projekta anotācijā, komercnoslēpuma objekts var būt arī komersanta vai cita subjekta, kas veic saimniecisko darbību, finanšu informācija. Informācijai, kas atzīstama par komercnoslēpumu, ir jābūt saistītai ar saimnieciskās darbības veikšanu, un tai ir jābūt vai nu faktiskai vai potenciālai komerciālai vērtībai. Vērtējot komercnoslēpuma komerciālo vērtību, būtu jāņem vērā, piemēram, kaitējums, ko komercnoslēpuma nelikumīga iegūšana, izmantošana vai izpaušana varētu radīt tās personas interesēm, kas to likumīgi kontrolē, graujot minētās personas zinātnisko vai tehnisko potenciālu, finanšu intereses vai konkurētspēju.

Grāmatvedībā par komercnoslēpumu nav uzskatāma informācija un dati, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem iekļaujami to fizisko un juridisko personu pārskatos, kas veic saimniecisko darbību. Visa pārējā grāmatvedībā esošā informācija uzskatāma par komercnoslēpumu un ir pieejama vienīgi revīzijām, nodokļu administrācijai, tiesībsargājošām iestādēm, tiesām, kā arī citām iestādēm un institūcijām, piemēram, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, Valsts ieņēmumu dienestam, Patērētāju tiesību aizsardzības centram, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam u.c.

Par komercnoslēpuma tiesību pārkāpumu tiek uzskatīta nelikumīga komercnoslēpuma iegūšana, izmantošana vai izpaušana bez komercnoslēpuma turētāja atļaujas.

Komercnoslēpuma turētājam ir jāinformē otra puse par nepieciešamību nodrošināt komercnoslēpuma aizsardzību. Ar komercnoslēpuma aizsardzību saprotami pasākumi, kas vērsti uz slepenības nodrošināšanu informācijai, kas ir atzīstama par komercnoslēpumu, piemēram, šādas informācijas glabāšana trešām personām nepieejamā vietā. Komercnoslēpuma konfidencialitātes glabāšanas pienākums attiecas kā uz komercnoslēpuma turētāju, tā uz jebkuru personu vai iestādi, kuras rīcībā ir nonācis komercnoslēpums.

Likumā regulēti arī piemērojamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi par komercnoslēpuma tiesību pārkāpumiem. Prasību pret personu, kura nelikumīgi ieguvusi, izmantojusi vai izpaudusi komercnoslēpumu, varēs celt triju gadu laikā no dienas, kad komercnoslēpuma turētājs uzzināja vai tam vajadzēja uzzināt par komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu.

Atgādinām, ka Augstākā tiesa ir norādījusi, ka gan iestāde, gan tiesa ir tiesīga pārbaudīt komercnoslēpuma statusa noteikšanas pamatotību. Ja komercnoslēpuma objekts neatbilst likumā noteiktajiem kritērijiem, komercnoslēpuma statuss nerodas. Iestādes vai tiesas secinājumam par komercnoslēpuma statusa nepamatotu noteikšanu pretēji komersanta viedoklim jābūt labi argumentētam, balstoties, ja nepieciešams, uz konkrētās nozares lietpratēju slēdzienu (Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2017.gada 12.jūlija spriedums lietā Nr. A420418311 SKA-29/2017).

Vienlaikus arī tas, ka informācija satur komercnoslēpumu, nav šķērslis šīs informācijas izsniegšanai, jo tiesības uz komercnoslēpumu nav absolūtas un tām ar tiesību normu sabiedrības interesēs var noteikt samērīgus ierobežojumus. Komercnoslēpumu saturošā informācija var tikt izsniegta, ja tās izsniegšanu paredz likums vai ja pieprasītā informācija skar būtisku sabiedrisku interesi un informācijas atklāšana ir samērojama ar iespējamo kaitējumu kapitālsabiedrības interesēm (Augstākās tiesas 2014.gada 11.aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-10/2014 (A420418311) 18.punkts).