Stājušies spēkā noteikumi par produktu ražotājvalsts norādēm

Zemkopības ministrija (ZM) atgādina, ka atbilstoši Saeimas dotajam pilnvarojumam valdība ir atbalstījusi ZM izstrādātos Ministru kabineta (MK) 2024. gada 13. augusta  noteikumu Nr.  542 “Noteikumi par pārtikas tirdzniecības vietā izvietojamo norādi par valsti, kurā ražots pārtikas produkts”, kas stājušies spēkā 1. septembrī. ZM ir sagatavojusi  Vadlīnijas par ražotājvalsts norādēm pārtikai jauno noteikumu piemērošanai. 

Vadlīniju pirmajā daļā ir sniegta skaidrojoša informācija par MK noteikumiem un par pārtikas produktu pieejamo informāciju saistībā ar MK noteikumos noteikto prasību piemērošanu, savukārt otrajā daļā ir sniegti piemēri ar pārtikas produktu marķējumu paraugiem un skaidrots, kā tajos var identificēt ražotājvalsti. 

Noteikumi attiecas ne vien uz mazumtirdzniecības vietām - veikaliem, bet arī uz izbraukuma tirdzniecību, ielu tirdzniecību, sabiedrisko ēdināšanu un pārtikas automātiem.

Vadlīnijās skaidrots, ka mazumtirdzniecības vietā patērētājam piedāvātajam galaproduktam var būt tikai viena valsts, kurā tas ir ražots.

Noteikumu izpratnē marķējumā, pavaddokumentos vai piegādātāja citā veidā mazumtirdzniecības uzņēmumam sniegtajā informācijā par pārtikas produktu  norādītā informācija, piemēram, "… Eiropas Savienība", "… ārpus Eiropas Savienības", "ES un ārpus ES audzētu augļu un dārzeņu maisījums" u.tml. nav uzskatāma par informāciju par ražotājvalsti.

Attiecīgi ražotājs nav arī pārtikas produkta izplatītājs, fasētājs (tostarp dzērienu pildītājs) vai produkta pasūtītājs, pēc kura receptes pārtikas produkts tiek ražots.

Ražotājvalsts ir valsts, kurā atrodas uzņēmums, kurā saražo attiecīgo produktu, bet ne valsts, kurā atrodas produkta pasūtītājs, fasētājs (tostarp dzērienu pildītājs) vai izplatītājs.

Ja marķējumā papildus informācijai par produkta pasūtītāju ir pieejama informācija par ražotājvalsti, tad cenu zīmē vai pie pārtikas produkta norāda attiecīgo valsti, piemēram, “Polija”. Bet, ja marķējumā nav pieejama informācija par ražotājvalsti, bet tā ir norādīta pavaddokumentos, tad norāda attiecīgo valsti, piemēram, “Polija”. Savukārt, ja ne marķējumā, ne pavaddokumentos nav pieejama informācija par ražotājvalsti, tad norāda “Valsts – nav ziņu”.

Ja produkts ir divu vai vairāku preču komplekts, kurš veidots no produktiem, kuri nav sagatavoti tieši tirdzniecības vietā un katra produkta marķējumā ir pieejama informācija par ražotājvalsti, tad cenu zīmē vai pie pārtikas produkta norāda visas valstis, kurās attiecīgie pārtikas produkti ir ražoti, piemēram, “Polija/Vācija/Latvija”.

Ja tirdzniecības vietā vienā plauktā kopā izvieto produktus, kas ir identiski, bet atsevišķas produktu vienības ir ražotas dažādās valstīs, un  katras produkta vienības marķējumā ir pieejama informācija par ražotājvalsti, tad cenu zīmē vai pie pārtikas produkta var norādīt visas tās valstis, kurās plauktā izvietotais produkts ir ražots, piemēram, “Polija vai Vācija”.

Saeima 2024. gada 25. aprīlī pieņēma grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, nosakot pienākumu pārtikas tirdzniecības vietā norādīt valsti, kurā ražots pārtikas produkts. Grozījumi izstrādāti, lai sniegtu patērētājam viennozīmīgu un skaidri saprotamu informāciju par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, un vienkāršotu izvēli tiem patērētājiem, kuri vēlas iegādāties noteiktā valstī ražotus pārtikas produktus vai tieši pretēji – nevēlas iegādāties kādā noteiktā valstī ražotus pārtikas produktus.