0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

ARHĪVSE-LIKUMIStandarti uzņēmuma darbības sakārtošanai

Standarti uzņēmuma darbības sakārtošanai

Vineta Vizule, Praktiskā Likumdošanas ziņneša redaktore Kvalitātes un standarta jautājumi arī mūsdienās ir aktuāla tematika, lai gan pagātnē palikuši laiki, kad produkcijas kvalitāti formāli apstiprināja piecstūrainā kvalitātes zīme un atbilstība dažādiem gostiem – PSRS valsts standartiem, kas bija obligāti jāievēro katrā nozarē. Standartizācijas jautājumi īpaši aktuāli izrādījušies patlaban, kad Latvijas uzņēmēji arvien biežāk interesējas par eksporta iespējām. Iespraukties ārvalstu tirgos ir gandrīz neiespējami, ja uzņēmums nespēj apliecināt, ka tā ražojumi atbilst gan konkrētās valsts, gan Eiropas, gan starptautiskajiem standartiem. Tāpēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Eiropas Komisiju (Eiropas Biznesa atbalsta tīklu – EEN) bija sarīkojusi semināru, veltītu…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Vineta Vizule, Praktiskā Likumdošanas ziņneša redaktore Kvalitātes un standarta jautājumi arī mūsdienās ir aktuāla tematika, lai gan pagātnē palikuši laiki, kad produkcijas kvalitāti formāli apstiprināja piecstūrainā kvalitātes zīme un atbilstība dažādiem gostiem – PSRS valsts standartiem, kas bija obligāti jāievēro katrā nozarē. Standartizācijas jautājumi īpaši aktuāli izrādījušies patlaban, kad Latvijas uzņēmēji arvien biežāk interesējas par eksporta iespējām. Iespraukties ārvalstu tirgos ir gandrīz neiespējami, ja uzņēmums nespēj apliecināt, ka tā ražojumi atbilst gan konkrētās valsts, gan Eiropas, gan starptautiskajiem standartiem. Tāpēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Eiropas Komisiju (Eiropas Biznesa atbalsta tīklu – EEN) bija sarīkojusi semināru, veltītu kvalitātes vadības un ISO sertifikācijas jautājumiem. Seminārā par dažādajiem standartu līmeņiem runāja Daina Sproģe, Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centra (SAMC) Standartizācijas biroja Standartizācijas nodaļas vadītāja. Par uzņēmumu atbilstības novērtējumu izvēlētajam standartam un attiecīgu sertificēšanu informēja Iveta Lazdiņa, Bureau Veritas Latvia valdes locekle, bet Aivars Grabis, Latvijas Kvalitātes biedrības valdes loceklis, kurš savulaik bijis atbildīgs par kvalitātes standartu ieviešanu daudzos starptautiskos uzņēmumos (Siemens, Volkswagen, General Electric u.c.) dalījās pieredzē par patlaban praksē novēroto.  Standarti nav tikai lielo uzņēmumu prioritāte Daudziem uzņēmējiem varbūt ir priekšstats, ka standartu ievērošana ir lielo uzņēmumu prioritāte, tāpat nereti maldīgi iesakņojies uzskats, ka standartizācija un sertifikācija nepieciešama nevis pašam uzņēmumam, bet gan kādam no malas un ka tā patiesībā ir tikai apgrūtinoša birokrātisku formalitāšu ievērošana. Tomēr, kā apgalvoja Aivars Grabis, kvalitātes standarts svarīgs gan lieliem, gan maziem uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tas nodarbina piecus vai 5000 cilvēkus. Standarts – tā ir sistēma, kādu uzņēmums izveido, lai tiektos pēc kvalitātes un attiecīgi arī saražotā produkta pieprasījuma tirgū par konkurētspējīgu cenu. Ja uzņēmumā tiek ieviesti noteikti standarti, tas nozīmē, ka ir izstrādāti nosacījumi optimālai sakārtotībai noteiktā jomā, norādot vispārīgus un daudzkārtēji piemērojamus principus esošo vai perspektīvo uzdevumu risināšanā. Sistēmas ieviešana nepieciešama galvenokārt pašam uzņēmumam tā dzīvotspējas nodrošināšanai, ne auditoriem no malas. Ja iztēlojas, piemēram, ka auto sastāv no aptuveni 20 000 detaļu, kurām var būt atšķirīgi ražotāji, tad standartu mērķis ir nodrošināt, lai šīs detaļas nevainojami saderētu kopā. Tas var arī saturēt tehnoloģisko informāciju par materiāliem, procesiem un funkcijām. Standarts pēc definīcijas ir uz konsensa pamata izstrādāts un atzītu institūciju apstiprināts dokuments. Tas ietver vispārējus un daudzkārtēji piemērojamus noteikumus, norādījumus vai raksturojumus dažāda veida darbībām vai to rezultātiem un ir vērsts uz optimālas sakārtotības pakāpi noteiktā jomā. Standartizācijas līmeņi un standartu veidi Tā kā katrā valstī pastāv sava likumdošana un attiecīgi arī atšķirīgas var būt prasības kvalitātes normām, tad ar laiku radās nepieciešamība šīs prasības saskaņot. Tā radās dažādas starptautiskas standartizācijas organizācijas, kas atsevišķās nozarēs ieviesa noteiktus standartus. Kā informēja Daina Sproģe, SAMC Standartizācijas biroja Standartizācijas nodaļas vadītāja, mūsdienās atzītu standartu izstrāde un publicēšana notiek trīs līmeņos: starptautiskā līmenī - starptautiskās standartizācijas organizācijas: ISO - Starptautiskā Standartizācijas organizācija (izveidota 1947. gadā), IEC - Starptautiskā Elektrotehnikas komisija (1906. g.), ITU - Starptautiskā Telekomunikāciju apvienība (1932. g.); reģionālā līmenī - Eiropas standartizācijas organizācijas: CEN - Eiropas Standartizācijas komiteja (1960. g.), CENELEC - Eiropas Elektrotehnikas komiteja (1973. g.), ETSI - Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts (1988. g.); nacionālā līmenī – Nacionālā standartizācijas institūcija: LVS – SIA „Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs” Standartizācijas birojs (1999. g.). Patlaban izstrādāti un spēkā esoši ir tūkstošiem standartu dokumentu (ar starptautisko ISO zīmi – vairāk nekā 19 000, ar Eiropā izmantoto CEN – vairāk nekā 14 000), savukārt LVS Standartu fondā uzkrāti 26 588 standarti un to labojumi, no kuriem 261 ir LVS standarts, 15 475 – CEN standarti un 684 – ISO standarti). Šie cipari mainās, jo, piemēram, šogad 15. martā apstiprināts jauns standarts „LVS CLC/TS 50349:2012 „Elektroietaišu darbuzņēmēju kvalifikācija””. Iespējams, Latvijas uzņēmumiem, kas līdz šim nav interesējušies par noteiktu standartu ieviešanu savā darbības jomā, nav pat priekšstata par šo standartizācijas dokumentu daudzveidību. Kurš gan zina, ka jau kopš 2006. gada pastāv, piemēram, tāds specifisks Latvijas valsts standarts kā „LVS EN 15017:2006 “Bēru pakalpojumi. Prasības””? Tāpat daudzo tulkošanas kantoru vajadzībām izstrādāts „LVS EN 15038:2006 “Tulkošanas pakalpojumi. Pakalpojumu kvalitātes prasības”” u.c. Praksē pastāv arī dažādi standartu veidi, piemēram, produkta standarts, kas detalizē prasības, kādām jāatbilst produktam vai produkta grupai; pakalpojuma standarts, kas nosaka prasības, kādām jāatbilst pakalpojumam;  procesa standarts, kas nosaka prasības, kādām jāatbilst procesam, lai noteiktu tā piemērotību paredzētajam mērķim; testēšanas standarts, kurā dotas testēšanas metodes, kas dažkārt papildinātas ar citiem testēšanas nosacījumiem, tādiem kā paraugu ņemšana, statistikas metožu lietošana, testu secība u.c. Pastāv arī noteikti pamatstandarti ar plašu darbības jomu vai vispārīgiem nosacījumiem vienā noteiktā jomā. Daudzveidīgi ir arī standartizācijas dokumentu veidi, starp kuriem var būt gan normatīvie Eiropas standarti (EN), gan harmonizācijas dokumenti (HD), tehniskās specifikācijas (TS), tehniskie ziņojumi (TR), rokasgrāmatas (GD) u.c. Standarti un likumdošana Patlaban Latvijas standarta statusā adaptēti daudzi Eiropas un starptautiskie standarti, savukārt Eiropas standarts aizstāj Eiropā 32 valsts dažādos nacionālos standartus. Daudzi no šiem standartiem ir izstrādāti, lai atbalstītu Eiropas likumdošanas aktus. Atsauces uz standartiem likumdošanas aktos tiek uzskatītas par efektīvāko līdzekli, lai nodrošinātu, ka, piemēram, produkti atbilst būtiskām veselības aizsardzības un drošības prasībām, nekā aprakstot šīs prasības likumos. Atšķirībā no likumu pieņemšanas standartizācijas dokumentus ir iespējams izstrādāt daudz ātrāk, un tie tiek radīti visu ieinteresēto pušu kopējas vienošanās rezultātā. Tāpat atšķirībā no likumiem standartu ievērošana un pielietošana bieži ir brīvprātīga, tiem ir ieteicošs raksturs, un tos apstiprina atzīta standartizācijas institūcija pēc tam, kad panākta vienprātība no visām ieinteresētajām pusēm. Likumdevējs standartus neapstiprina, taču standarti kļūst par specifisku likumdošanas sistēmas daļu, ja likumdevējs tiesību aktos iekļauj atsauces uz standartiem. Latvijas tiesību aktos ļoti plaši ir izmantota iespēja atsaukties uz Latvijas standartiem, kuri ir apstiprināti Latvijas nacionālajā standartizācijas institūcijā. Savukārt standartizācijas principus un uzdevumus regulē 1998. gada 14. oktobrī pieņemtais Standartizācijas likums. Saskaņā ar Standartizācijas likuma 13. panta otro daļu Ministru kabinets var noteikt obligāti piemērojamus Latvijas nacionālos standartus. Šajā gadījumā standarts ir tieši norādīts tiesību akta tekstā. Vairumā gadījumu tiešā atsauce padara standartu par obligātu. Savukārt netiešās atsauces uz standartiem rekomendē standartu brīvprātīgu lietojumu. Ražotājam būtu ieteicams sekot pēdējiem tehniskajiem risinājumiem, kas aprakstīti standartos arī tad, ja šie standarti likumdošanas aktā nav minēti. Jaunākās tendences standartu ieviešanā Iveta Lazdiņa, sertificēšanas uzņēmuma Bureau Veritas Latvia valdes locekle, informēja, ka viens no Latvijā plašāk zināmajiem un arī biežāk ieviestajiem standartiem ir starptautiskais ISO 9001 standarts, kas attiecas uz kvalitātes vadību. Tas ir piemērojams jebkurai organizācijai, jebkuram biznesa sektoram un darbībai. Tā pamatā ir kvalitātes vadības principi, kas vērsti uz uzņēmuma pārvaldību (menedžmentu), klientu apkalpošanu, attiecībām ar piegādātājiem u.tml. ISO 9001 piedāvā jau izveidotus pamatprincipus, kā arī sistēmisku pieeju biznesa procesu vadībai. Uzņēmumi Latvijā, kas ieviesuši šo kvalitātes vadības standartu, parasti lepojas, ka veiksmīgi izturējuši sertificētāju auditus un uzraudzību un spējuši saņemt apliecinājumu par atbilstību ISO 9001 standartam. Tomēr I. Lazdiņa norādīja, ka citviet Eiropā ar šī standarta ieviešanu nevienu nepārsteigs, jo daudzās valstīs tas ir pašsaprotams – to steidz ieviest tūdaļ pēc uzņēmumu nodibināšanas un reģistrēšanas attiecīgajos valsts reģistros. Patlaban aktuālākā tendence ir ieviest uzņēmumu darbībā standartus, kas saistīti ar vides pārvaldību (ISO 14001), arodveselību un darba drošību (OHSAS 18001), informācijas tehnoloģiju pakalpojumu pārvaldību (ISO 20000), rūpniecisko energoefektivitāti (ISO 50001) u.c. Pēc Bureau Veritas Latvia datiem, biežākā standartu izvēle pa nozarēm ir šāda: celtniecība – ISO 9001, ISO 14001, OHSAS 18001; transports, loģistika, noliktavu pakalpojumi - ISO 9001, ISO 14001, OHSAS 18001; tirdzniecība - ISO 9001, arī ISO 14001, ja saistība ar pārtikas produktiem, tad arī ISO 22000, ISO 9001, ISO 14001; finanses, apdrošināšana, konsultācijas - ISO 9001; pieaug arī interese par ISO 27001; apsaimniekošana - ISO 9001, ISO 14001, OHSAS 18001; IT nozare - ISO 9001, ISO 27001, ISO 20000; metālapstrāde - ISO 9001, ISO 14001, OHSAS 18001, parādās arī nepieciešamība pēc nozarei specifiskiem standartiem (CE marķējums, metinātāji, laboratoriskas pārbaudes u.c.); pārtikas ražošana - ISO 9001, ISO 22000. Ļoti daudzās nozarēs pieaug nepieciešamība pēc nozarei specifisko standartu sertifikācijas, kā arī izteikti parādās integrēto vadības sistēmu (IVS), kas apvieno visus uzņēmējdarbības komponentus saskaņotā sistēmā, īpatsvars. Atbilstības sertifikācija un pamanītās nepilnības Lai saņemtu oficiālu apstiprinājumu, ka uzņēmumā konkrētais standarts ir ieviests un tiek ievērots, nepieciešams akreditēta sertificētāja atzinums, kas savukārt prasa gan zināmus materiālos, gan laika resursus. Turklāt saņemtā sertifikāta derīguma termiņš ir tikai trīs gadi, pēc kura uzņēmumam jāveic pārsertifikācija, lai varētu pārliecināties, ka par standarta prasību ievērošanu nav aizmirsts. Parasti uzņēmuma sertifikācija atbilstoši izvēlētajam standartam izpaužas kā sertificētāju auditi uz vietas uzņēmumos, standartizēta testēšana un inspekcijas, kā arī uzraudzības auditi sertifikācijas derīguma termiņa ietvaros. Ja auditu laikā tiek konstatētas nepilnības, tās noteiktā laika periodā ir jānovērš, un tikai tad var turpināties sertifikācijas process. Katrai jaunai sertifikācijai obligāti jāpiemēro divstadiju audits, kas var aizņemt laiku līdz pat trim mēnešiem. Tāpat nepieciešams apmācīt personālu, lai tas pārzinātu jauno kvalitātes sistēmu un arī ievērotu ikdienā. Biežākās nepilnības, kuras novērojuši auditori, - pēc sertifikāta veiksmīgas iegūšanas uzņēmumā mēdz turpināt strādāt pēc iepriekšējā stila un jaunieviestā kvalitātes sistēma reāli praksē nedarbojas. Savukārt audita laikā vislielākās problēmas sagādā uzņēmuma iekšējās dokumentācijas sakārtošana, turklāt dokumentiem jābūt tādiem, lai tos varētu izmantot reāli, nevis tikai formāli. Tāpat grūtības sagādā zināma darbības secīguma ieviešana, lai kļūmju gadījumā varētu soli pa solim pārbaudīt darbības „ķēdīti” un atklāt tās vājos vai iztrūkstošos posmus. Bieži nav arī izveidoti pēcpārdošanas servisa pakalpojumi, nav ieviesta sistēma, ko iesākt ar produkciju, kurā atklātas nepilnības vai brāķis. Tomēr viens no visgrūtāk realizējamiem uzdevumiem ir apmācīt un pārliecināt uzņēmuma darbiniekus strādāt „pa jaunam”, nevis pēc gadiem ierastā haotiskā darbības stila.