Valsts sekretāru sanāksmē 20. aprīlī starpministriju saskaņošanai izsludināti Ekonomikas ministrijas sagatavoto grozījumu Mikrouzņēmumu nodokļa likumā projekts.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Mikrouzņēmumu nodokļa likuma Pārejas noteikumu 21.punkts nosaka, ka Ministru kabinets līdz 2017.gada 1.jūnijam iesniedz Saeimai likumprojektus, kas paredz jauna specializēta vienkāršota nodokļu regulējuma ieviešanu mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, lai aizstātu mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu . Esošajā MUN režīmā ir identificētās problēmas, kuras nepieciešams risināt, pilnveidojot tiesisko regulējumu. Tomēr, identificēto problēmu dēļ MUN nav jālikvidē pilnībā, jo, kā to liecina arī sabiedrības iesaiste, lielākā daļa aptaujāto nodokļu maksātāju vēlas saglabāt eosošo MUN režīmu. Tādēļ likumprojekts "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā" (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts, lai precizētu esošo MUN regulējumu.

Likumprojektā paredzēts, ka tiek saglabāts vienkāršots maksāšanas princips un vienota nodokļa likme 15% apmēra no apgrozījuma, jo tas būtiski atvieglo administratīvo slogu uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu.

Papildus tam, tiek pilnveidotas nodokļa deklarēšanas un maksāšanas iespējas, paredzot kā izvēles iespēja tiem uzņēmumiem, kuri izmanto tikai bezskaidras naudas norēķinus, nodokļa automātiska uzskaite un apmaksa pēc VID nodokļa rēķina vai nodokļa iekasēšana no kopējā konta nodokļu vajadzībām, atsakoties no deklarācijām vispār.

Mikrouzņēmuma apgrozījumu varēs veidot tikai bezskaidras naudas ieņēmumi no saimnieciskās darbības vai mikrouzņēmums pats iemaksā kopējā kontā skaidrā naudā saņemtos ieņēmumus no saimnieciskās darbības, kā arī mikrouzņēmums izmaksā darbiniekiem ienākumu (darba algu) tikai no kopējā konta.

Mikrouzņēmumam būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu, kurā pilnvaro Valsts ieņēmumu dienestu līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam:

1) piekļūt mikrouzņēmuma kopējam kontam un saņemt no bankas informāciju par ceturkšņa apgrozījumu, kā arī par darbiniekam izmaksāto ienākumu (darba algu), ar konkrētās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un tai izmaksāto ienākumu (darba algu);

2) ieturēt un maksāt no mikrouzņēmuma ceturkšņa apgrozījuma mikrouzņēmumu nodokli, izmantojot tiešā debeta metodi.

(4) Valsts ieņēmumu dienests līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam informē mikrouzņēmumu par aprēķināto un samaksāto mikrouzņēmuma nodokli.

Saņemto informāciju Valsts ieņēmumu dienests ietvers konkrētā mikrouzņēmuma nodokļa deklarācijā, ar to tiks uzskatīts, ka mikrouzņēmums ir izpildījis saistības par nodokļa deklarēšanu un samaksu. Valsts ieņēmumu dienests varēs arī anulēt tiesības mikrouzņēmumam maksāt mikrouzņēmumu nodokli, izmantojot kopējo kontu, par to informējot mikrouzņēmumu, ja netiek ievērotas šā likuma prasības.

Attiecīgi likums tiek papildināts ar normu, kas nosaka iespēju maksāt mikrouzņēmumu nodokli izmantojot kopējo kontu, stājas spēkā ar 2018.gada 1.jūliju.

Tā kā nepieciešams atbalstīt uzņēmējdarbības uzsācējus, kuru darbība ar laiku paplašinās, kā arī mikro / mazos uzņēmumus, kuru darbība attīstās līdz noteiktam līmenim, tad paredzēts noteikt turpmākajam īpašajam nodokļu maksāšanas režīmam pieļaujamo apgrozījumu, kas būtu vienāds ar PVN reģistrācijas slieksni (pašreiz 50000 EUR gadā).

Mikrouzņēmumu nodokļa likums paredz, ka no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa 80% tiek novirzīti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā. Lai risinātu iepriekš minētās darbinieku sociālo garantiju problēmas, paredzēts novirzīt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā vismaz 95% no nodokļa maksājumiem. Turklāt, darbiniekam ir jādod tiesības brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai. Šo informāciju jāietver darba līgumā, uzskata likumprojekta autori.

Likumprojektā tiek piedāvāts palielināt maksimālo darba algu uz 900 EUR mēnesī vienam darbiniekam, kas būtu samērīgi ar vidējo darba algu valstī un tās gaidāmo pieaugumu. Vienlaicīgi, nepieciešami papildu ierobežojumi, ka mikrouzņēmumā gūto ienākumu attiecina uz darbinieka gada ienākumiem (darba algu), kas atbilstu gada vidējai darba algai valstī. Ienākumiem virs gada vidējās darba algas valstī būtu nosakāms līdzvērtīgs nodokļu slogs ar vispārējā režīmā strādājošiem darbiniekiem. Kā iespējamais risinājumu ir aplikt ar nodokļiem vispārējā kārtībā (IIN, VSAOI) taksācijas gada ienākumu (darba algu) tiem darbiniekiem, kuru kopējie ienākumi (darba alga) no mikrouzņēmumiem pārsniedz 10800 EUR taksācijas gadā. 

Spēkā paliks ierobežojumi, ka  dibinātāji un dalībnieki ir tikai fiziskas personas un darbinieku skaits ir ne vairāk kā 5 cilvēki jebkurā brīdī gada laikā.

Paredzams, ka likums stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī.