Valsts sekretāru sanāksmē 8. februārī starpministriju saskaņošanai tika izsludināts Tieslietu ministrijas sagatavots jauns likumprojekts "Komercnoslēpuma likums".

Likumprojekts izstrādāts, lai nacionālajos normatīvajos aktos ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Direktīvā (ES) Nr. 2016/943 par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (turpmāk - Komercnoslēpumu direktīva) paredzētās prasības. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvu komercnoslēpumu aizsardzību Latvijā, it īpaši pret to nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu, ko veic citas personas.

Komercnoslēpumu direktīva paredz vairākus jauninājumus, kas būtu ieviešami Latvijas tiesību sistēmā. Ņemot vērā minēto, tika izstrādāts jauns likumprojekts.

Patlaban Komerclikuma 19. pantā noteikts, ka par komercnoslēpumu atzīst ziņas, kas atbilst visām šādām prasībām:

• tās ietilpst komersanta uzņēmumā vai ir tieši ar to saistītas,
• tās nav vispārpieejamas trešajām personām,
• tās ir vai tām var būt mantiska vai nemantiska vērtība,
• to nonākšana citu personu rīcībā var radīt zaudējumus komersantam,
• kā arī attiecībā uz tām komersants ir veicis konkrētai situācijai atbilstošus saprātīgus komercnoslēpuma saglabāšanas pasākumus.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Komerclikumā paredzētais regulējums attiecas tikai uz komersantiem, kamēr Komercnoslēpumu direktīva attiecas ne tikai uz komersantiem, bet gan uz jebkuru fizisku vai juridisku personu, kam ir likumīga kontrole pār komercnoslēpumu vai kas ir nelikumīgi ieguvusi, izmantojusi vai izpaudusi kādu komercnoslēpumu.

Jaunā likumprojekta 2. pantā sniegts skaidrojums, kas ir saprotams ar Komercnoslēpumu direktīvā lietoto autonomo jēdzienu"komercnoslēpums". Komercnoslēpuma objekts var būt gan tāda tehniska informācija kā skices, dizaini, prototipi, ražošana procesi, izgudrojumi, kas var vai nevar būt patentējami, gan zinātība jeb t.s. know-how, formulas, receptes, gan arī komerciāla informācija, piemēram, klientu un piegādātāju saraksti, biznesa modeļi un stratēģija, cenu veidošanas politika, utt. Komercnoslēpuma objekts var būt arī komersanta, vai cita subjekta, kas veic saimniecisko darbību, finanšu informācija. Informācijai, kas atzīstama par komercnoslēpumu, ir jābūt saistītai ar saimnieciskās darbības veikšanu, un tai ir jābūt vai nu faktiskai vai, piemēram, augstskolas vai pētniecības iestādes gadījumā, potenciālai komerciālai vērtībai.

Likumprojektā arī noteikts, ka par komercnoslēpumu nevar uzskatīt informāciju, kas saistīta ar valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu izpildi. No komercnoslēpuma objektu loka ir izslēdzama arī tāda informācija, kas iesniedzama publisko reģistros, kā, piemēram, zemesgrāmatā, komercreģistrā, komercķīlu reģistrā, jo tā jau pēc definīcijas nevar būt slepena informācija, tāpēc ka tā tiek nodota atklātībā un ir publiski pieejama, un līdz ar to šādai informācijai nevar būt komercnoslēpuma statuss.

Visa pārējā uzņēmuma grāmatvedībā esošā informācija uzskatāma par komercnoslēpumu un ir pieejama vienīgi revīzijām, nodokļu administrācijai nodokļu aprēķināšanas pareizības pārbaudei, kā arī citām institūcijām normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

Likumprojekts 2. pantā paredz, ka ikvienai fiziskajai vai juridiskajai personai var piederēt komercnoslēpums. Ar juridisko personu ir saprotama kā publisko tiesību, tā arī privāto tiesību juridiskā persona. Tādējādi par komercnoslēpuma subjektu var tikt atzīti arī subjekti, kas veic saimniecisko darbību ne peļņas gūšanas nolūkā vai kas nodarbojas ar zinātnisku un tehnisku pētījumu un eksperimentu veikšanu, kuru izstrādes rezultātā var tikt radīta informācija ar ievērojamu mantisko vērtību. Tāpat arī par komercnoslēpuma subjektu var tikt atzītas arī valsts kapitālsabiedrības, ja to rīcībā ir informācija, kas nav saistīta ar valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu izpildi.

Svarīgi, ka , likumprojekts nav attiecināms uz darba koplīguma pusēm, ciktāl tas skar darba koplīguma noslēgšanai vai grozīšanai nepieciešamo komercnoslēpumu, kā arī likumprojekts nav piemērojams ar mērķi ierobežot darbinieku pārvietošanās brīvību vai paredzēt jebkādus citus papildu ierobežojumus darba līgumos, kas nav noteikti normatīvajos aktos.

Likumprojekta II nodaļa paredz regulējumu attiecībā uz komercnoslēpuma likumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu, kā arī nosaka to, kas saprotams ar komercnoslēpuma tiesību pārkāpumu. Savukārt likumprojekta III nodaļā ir regulēti tiesiskās aizsardzības līdzekļi lietās par komercnoslēpuma tiesību pārkāpumiem, kas ir piemērojami, ja tiesā ir pierādīts komercnoslēpuma tiesību pārkāpuma fakts.

Tieslietu ministrija uzskata, ka likumprojekts virzāms kopā ar likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā", kā arī veicamas korekcijas vairākos citos likumos, kuros regulēti ar komercnoslēpumu saistītie jautājumi, tostarp likumā "Par grāmatvedību" - dzēšot no tā 4. pantu, kas nosaka, kāda informācija grāmatvedībā ir un nav uzskatāma par komercnoslēpumu,jo minētās normas tiek pārceltas uz jauno likumprojektu.