Nodokļu aspekts nav tieši saistīts ar starptautiskām sankcijām, bet izrietošs no tā, kādas uzņēmumam būs sekas, ja uzņēmējs vai tā sadarbības partneris būs pakļauts šīm sankcijām vai nevarēs veikt kādus maksājumus, atgūt finanšu līdzekļus vai samaksāt par precēm, informē Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore.

Uzņēmumiem var rasties problēmas ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), tāpēc A. Kaļāne iesaka skatīties ne tikai esošo Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma redakciju, bet arī Saeimā otrajā lasījumā jau izskatīto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (Nr. 1244/Lp13), kas precizē Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9. pantā noteikto regulējumu nedrošiem debitoru parādiem.

Komercdarbības veicējiem būtu jādomā ne tikai par sadarbības partneri, bet arī to, ka šī sadarbības partnera lieli naudas līdzekļi var būt iesaistīti kādā citā darījumā ar citu partneri, un attiecīgi viņš pakārtoti var būt iesaistīts sankcionēto uzņēmumu shēmā.

Finanšu ministrijas pārstāve norāda, UIN regulējums neliek šādu sankcionētu uzņēmumu parādus uzreiz iekļaut ar nodokli apliekamajā ienākumā. Taču ir iespējamas situācijas, ka konkrētā uzņēmuma izstrādātā grāmatvedības politika paredz, ka šie sankcionētie parādi uzreiz ir jāiekļauj neatgūstamo izdevumu sarakstā.

A. Kaļāne norāda, ka Finanšu ministrija atbalsta arī tādus grāmatvedības politikas modeļus, kuros attiecībā uz sadarbības partneru sankcionētajiem uzņēmumiem un ar tiem saistītajām piegādes ķēdēm būtu lietderīgi, ja uzņēmums uz kādu laiku veido uzkrājumus. Patlaban (raksts tapa marta nogalē – redakcijas piezīme) spēkā esošā likuma regulējums paredz 36 mēnešu jeb trīs gadu periodu, kurā šādi uzkrājumi varētu būt, un attiecīgi tie nebūtu apliekami ar UIN, ja vien uzņēmums šādus uzkrājumus uzreiz neiekļauj izdevumos. Savukārt sagaidāmajos likuma grozījumos paredzēts, ka 36 mēnešu periods varētu tikt pagarināts līdz 60 mēnešiem jeb pieciem gadiem, ja sadarbības partnerim ir maksātnespējas problēmas – debitoram uzsākta maksātnespējas procedūra.

Tāpat grozījumu projektā iekļauts punkts, ka ar UIN apliekamajā bāzē iekļauj debitoru parādu summu, ja “par to izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem, tā ir iekļauta kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā atbilstoši šā panta septītās daļas 3. punktam un parāds nav atgūts 60 mēnešu laikā, skaitot no parāda rašanās brīža, kad preču un pakalpojumu saņēmējam bija jānorēķinās ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju, bet samaksa netika veikta, un parādu summai nav piemērojams šā panta trešajā daļā minētais atbrīvojums”.

A. Kaļāne arī uzsver, ka ir nopietns jautājums attiecībā uz tiem uzņēmumiem, kuri izmanto starptautisko finanšu pārskatu standartu Nr. 9 “Finanšu instrumenti” un kas paredz iespēju, ka debitoru parādus uzņēmums noteiktā veidā pats klasificē un skata nevis individuāli, bet grupās. Saeimā iesniegtajos likuma grozījumos ir paredzēta iespēja, ka tad, ja uzņēmums nodrošina gan šo standartu Nr. 9 ievērošanu, gan uzņēmumam ir izstrādāta īpaša grāmatvedības politika attiecībā uz parādu atzīšanu, gan uzņēmums spēj izsekot katram konkrētajam parādam, ka šāds parāds nepalielina UIN 60 mēnešus pēc parāda rašanās dienas.

Finanšu ministrijas ieskatā ar šādu regulējumu Latvijas uzņēmumi varētu būt kādu laiku pasargāti no sankciju pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem izrietošajām sekām.

Šai laikā arī varētu kļūt skaidrs, kas notiks ar sankcionētajiem uzņēmumiem un ar viņu sadarbības partneriem, kurus kaut kādā veidā skārušas starptautiskās sankcijas.

A. Kaļāne atgādina, ka karš Ukrainā nav pirmā krīze, ko neilgā laikā izjūt Latvijas uzņēmumi (vēl nesen to darbību ietekmēja un turpina ietekmēt Covid-19 izraisītā pandēmija), tāpēc Finanšu ministrija jau ir paredzējusi, kā atvieglot uzņēmumiem finanšu līdzekļu piesaistīšanu – 2021. un 2022. gadā ir apturētas likuma normas saistībā ar aizņemtajiem naudas līdzekļiem, par kuriem maksā procentu maksājumus. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā līdz šim bija norma, ka, ja aizņemtais kapitāls un pašu kapitāls ir noteiktā proporcijā 4:1, tad, pārsniedzot šo proporciju, uzņēmumiem jāmaksā par šiem procentiem noteikts UIN apmērs.

Šo normu uz laiku mainīja Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 7.¹ pants, kurā noteikts, ka “uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji par veiktajiem procentu maksājumiem pārskata gadā, kas sākas 2021. un 2022. gadā, nepiemēro Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 10. panta pirmo daļu”. A. Kaļāne iesaka 2022. gadā izmantot šo likumā noteikto pagaidu regulējumu. Attiecīgi šogad nav spēkā likuma prasība, ka “ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauj procentu maksājumus proporcionāli tam, kādā apmērā pārskata gada parādu saistību (par kurām aprēķināti procentu maksājumi) vidējais apjoms pārsniedz summu, kura vienāda ar četrkāršotu nodokļa maksātāja uzņēmuma gada pārskatā atspoguļoto pašu kapitāla apjomu (pārskata gada sākumā), kas samazināts par ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi un citām rezervēm, kuras nav radušās peļņas sadales rezultātā”.

Uzņēmējiem arī jāizvērtē, cik spējīgs ir viņu uzņēmums turpināt darbību, jo Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā ir normas, kas attiecas uz gada pārskatu iesniegšanu.

Saistībā ar norēķiniem ar uzņēmumiem, kas strādā Ukrainā, Finanšu ministrija nav paredzējusi virzīt kādas jaunas likumu normas, taču A. Kaļāne atgādina, ka valdība patlaban risina jautājumu par to, kāda veida valsts atbalstu uzņēmumiem šai sakarā varētu sniegt.

Aptuveni puse uzņēmumu nav izmantojuši iespēju izņemt dividendes par uzkrājumiem līdz 2017. gada beigām, līdz ar to Finanšu ministrijas ieskatā uzņēmumu rīcībā ir finanšu līdzekļu rezerves, ar kurām tie var rīkoties smagas krīzes gadījumā.

Netiek mainīta arī ziedojumu politika juridiskajām personām – spēkā ir līdzšinējie UIN stimuli, kas paredzēti likuma 12. pantā, tie attiecināmi arī uz ziedojumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem. Labvēlīgākais modelis ziedojumiem ir atlaide UIN – iespēja samazināt taksācijas periodā par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm aprēķināto UIN par 75% no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 20% no aprēķinātās UIN summas par aprēķinātajām dividendēm. A. Kaļāne atgādina, ka šādā gadījumā ir jābūt sadalītām dividendēm, kuras apliekas ar UIN. Tāpat jāņem vērā, ka atlaides par ziedojumiem var izmantot, ja maksājumi veikti Latvijas vai Eiropas Savienības sabiedriskā labuma organizācijai vai valsts un pašvaldību budžeta iestādēm, kuras koordinēti nodrošina šo ziedoto finanšu līdzekļu plūsmu uz Ukrainu.

Uzņēmumu ziedojumi bez sabiedriskā labuma organizācijas starpniecības savukārt tiek vērtēti kā ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, kurus iekļauj nodokļa bāzē un apliek ar UIN. Tādējādi, ja šādi tiks ziedoti naudas līdzekļi vai preces personām Ukrainā, UIN deklarācijā par attiecīgo mēnesi ziedojuma summa norādāma kā ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi.

Jāņem arī vērā, ka no 2022. gada 12. marta likums ir papildināts ar jaunu 11.¹ pantu, kas nosaka juridisko personu tiesības ziedot finanšu līdzekļus vai mantu vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai. Ar grozījumiem noteikta speciālā kārtība ziedojumu veikšanai Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam valsts kapitālsabiedrībai – publiskas personas kapitālsabiedrībai; kapitālsabiedrībai, kurā publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%, kā arī kapitālsabiedrībai, kurā vienas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrību daļas pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%. Minētajām valsts kapitālsabiedrībām noteikta lēmumu pieņemšanas kārtība, ja atsevišķa dāvinājuma (ziedojuma) summa pārsniedz vai nepārsniedz 1500 eiro, un nav nepieciešama finanšu ministra atļauja valsts kapitālsabiedrības ziedojumiem Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam. Valsts kapitālsabiedrības patstāvīgi pieņem lēmumu, kam ziedot, taču UIN atvieglojumu ziedotājiem var piemērot tikai tādā gadījumā, ja ziedo sabiedriskā labuma organizācijām, budžeta iestādēm utt.

Grozījumos noteiktas iespējas nevalstiskajām organizācijām - biedrībām un nodibinājumiem - ziedot finanšu līdzekļus vai mantu Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam arī tad, ja to statūtos šāda iespēja nav paredzēta.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) savukārt informē, ka tie nodokļu maksātāji, kurus tieši skar Ukrainā izvērstā karadarbība vai pret Krieviju vērstās ekonomiskās un finansiālas sankcijas (piemēram, darījumu partneris nespēj norēķināties par precēm vai tiek apturēta preču piegāde), kā rezultātā nodokļu maksātājs nespēj laikus veikt nodokļu maksājumus likumā paredzētajā kārtībā, nepieciešamības gadījumā var vērsties VID ar iesniegumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, pamatojot to ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24. panta pirmās daļas 4. punktu (ja termiņa nokavējums radies nepārvaramas varas rezultātā). Iespēja iesniegt iesniegumu par samaksas termiņa pagarinājumu saskaņā ar nepārvaramas varas apstākļiem tiks saglabāta, kamēr turpināsies Krievijas militārā agresija pret Ukrainu.

Nodokļu maksātāji, kuru saimniecisko darbību tieši neskar Krievijas iebrukums Ukrainā, nepieciešamības gadījumā var vērsties VID, lai pieteiktos nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24. panta pirmās daļas 1. punktu. VID aicina motivētus iesniegumus iesniegt ne vēlāk kā 15 dienas pēc maksājuma termiņa iestāšanās.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2022. gada aprīļa numurā.