0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAInteresanti statistikas dati par grāmatvedības nozari Latvijā

Interesanti statistikas dati par grāmatvedības nozari Latvijā

Grāmatvedība
Foto: Alan Cleaver via Visualhunt.com / CC BY

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” anotācijā sniegti arī interesanti statistikas dati, kas sniedz priekšstatu par grāmatvedības nozari Latvijā.

Atbilstoši VID datiem, uz 2018.gada 29.augustu ir iesniegti 135 550 Uzņēmumu gada pārskati (turpmāk – UGP) par 2017. gadu, no kuriem var secināt, ka:

  • 52 726 jeb 38,9% uzņēmumos grāmatvedību kārto ārpakalpojumu grāmatvedis;
  • 61 263 jeb 45,2% uzņēmumu grāmatvedību kārto uzņēmuma grāmatvedis;
  • 21 561 jeb 15,9% uzņēmuma grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs nav norādīts.

Atbilstoši VID datiem par 2016. gadu ir iesniegti 139 059 UGP, no kuriem var secināt, ka:

  • 50 179 jeb 36,1% uzņēmumos grāmatvedību kārto ārpakalpojumu grāmatvedis;
  • 61 491  jeb 44,2% uzņēmumu grāmatvedību kārto uzņēmuma grāmatvedis;
  • 27 389 jeb 19,7% uzņēmuma grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs nav norādīts.

Atbilstoši NILLTFN likuma prasībām grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem ir jāreģistrējas VID, kā NILLTFN likuma subjektiem. Reģistrēto grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju skaits svārstās 7 400 robežās (uz 2018.gada 31.decembri VID bija reģistrēti 7282 ārpakalpojumu grāmatvežu veicēji (~ 6000 juridiskas personas un ~ 1300 fiziskas personas)) ar tendenci samazināties.

Ņemot vērā statistikas datus, viens grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējs vidēji apkalpo vismaz 7 uzņēmumus.

Ja pieņem, ka tie uzņēmumi, kuri nav norādījuši grāmatvedības pakalpojumu sniedzēja statusu, saņem pakalpojumu no grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēja, tad vidēji viens grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējs apkalpo vidēji vismaz 10 uzņēmumus. Papildus jāņem vērā, ka UGP jāsniedz juridiskām personām un individuālajiem komersantiem, ja to gada apgrozījums pārsniedz 300 tūkst. EUR vai grāmatvedība tiek kārtota divkāršā ieraksta sistēmā. Attiecīgi pastāv iespēja, ka vidējais viena grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēja apkalpoto uzņēmumu daudzums var būt arī lielāks.

Pēc UGP datiem uz 2018.gada 25.septembri par 2017.gadu 52 875 uzņēmumi norādījuši 5 807 ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējus, no tiem 4 450 juridiskās personas un 1 357 fiziskās personas – saimnieciskās darbības veicējus. Fiziskās personas – saimnieciskās darbības veicēji sniedz ārpakalpojuma grāmatvedību 5 703 uzņēmumiem, savukārt juridiskās personas – 47 172 uzņēmumiem.

Pēc UGP datiem par 2017.gadu 192 fiziskās personas -saimnieciskās darbības veicēji apkalpo vairāk kā 7 uzņēmumus. Lielākais uzņēmumu skaits, ko apkalpo viena fiziskā persona -saimnieciskās darbības veicēja, ir 335 uzņēmumi, tālāk seko 48 apkalpoti uzņēmumi un mazāk.

Pēc UGP datiem par 2017.gadu 1 714 ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējs – juridiskā persona apkalpo vairāk kā 7 uzņēmumus.

Lielākais uzņēmumu skaits, ko apkalpo viens ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējs – juridiskā persona, ir 858 uzņēmumi, tālāk seko 320 apkalpoti uzņēmumi un mazāk.

Pēc UGP datiem par 2017.gadu un iesniegtajiem Darba devēja ziņojumiem un mikrouzņēmuma nodokļa deklarācijām par 2017.gadu ir 721 ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējs – juridiskā persona, kurā viens tā darbinieks apkalpo vairāk nekā 7 uzņēmumus.

Pēc VID rīcībā esošās informācijas var pieņemt, ka praksē ir vērojama situācija, kad grāmatvedības ārpakalpojumu nodrošina personas, kuras nav reģistrējušas savu saimniecisko darbību, jo, lai arī VID reģistrēto NILLTFN likuma subjektu (ārpakalpojuma grāmatvežu) kopējam skaitam ir tendence samazināties, informācija no UGP norāda, ka uzņēmumu skaits, kuri saņem grāmatvedības ārpakalpojumu, turpina palielināties. Nav faktori vai informācija, kas norādītu uz strauju produktivitātes kāpumu nozarē, tādējādi var pieņemt, ka novērotā tendence ir ēnu ekonomikā nodarbināto grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju darbības rezultāts. Papildus jāuzsver, ka viena fiziska persona nevar sniegt kvalitatīvu pakalpojumu vairākiem simtiem vai desmitiem uzņēmumu, tādējādi ar licencēšanas mehānisma ieviešanu tiks mazināta gan ēnu ekonomika, gan nodrošināti kvalitatīvāki pakalpojumi, jo licences saglabāšana būs atkarīga no sniegto pakalpojumu kvalitātes, minēts likumprojekta anotācijā.

Grāmatvedības kārtošanas (grāmatvedības dokumentu un finanšu pārskatu) kvalitāte viennozīmīgi ir atkarīga no tās personas kompetences, kas veic grāmatvedības kārtošanu. Kopš 2013.gada 1.janvāra, VID konstatējot būtiskus pārkāpumus grāmatvedības kārtošanā, papildsodu – tiesību atņemšanu 2013.gadā ir piemērojis 113 valdes locekļiem, 2014.gadā – 93 valdes locekļiem un 2015.gadā – 124 valdes locekļiem. Statistika liecina par to, ka Latvijā bieži ir sastopamas situācijas, kad uzņēmuma vadītājs uztic grāmatvedības kārtošanu personām bez pienācīgas izglītības un profesionālajām zināšanām vai arī pats ved grāmatvedību, savukārt ja uzņēmuma vadītājs ir bez nepieciešamajām zināšanām grāmatvedības jautājumos, tad viņš nespēj pienācīgi izkontrolēt grāmatvedības dokumentu kvalitāti, kā rezultātā apzināti, vai dēļ nezināšanas pieļauj būtiskus pārkāpumus grāmatvedības kārtošanā.

Pēc VID rīcībā esošās informācijas, kā grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji, uz doto brīdi ir reģistrējušies vairāk kā 7200 personas. Brīvprātīgā kārtā sertifikātu ir ieguvusi tikai neliela daļa no visiem grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem (kopējais grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju skaits nav zināms). Konstantais personu skaits, kurām par grāmatvedības noteikumu pārkāpumu ir piemērots papildsods – tiesību atņemšana, salīdzinājumā ar nelielo sertificēto grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju skaitu norāda uz nepietiekamu grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju kvalifikācijas standartu esamību, kā arī faktu, ka brīvprātīgā kārtā organizētā nozares sertificēšana nesasniedz plānoto mērķi.

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Grāmatvedība
Foto: Alan Cleaver via Visualhunt.com / CC BY

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” anotācijā sniegti arī interesanti statistikas dati, kas sniedz priekšstatu par grāmatvedības nozari Latvijā.

Atbilstoši VID datiem, uz 2018.gada 29.augustu ir iesniegti 135 550 Uzņēmumu gada pārskati (turpmāk – UGP) par 2017. gadu, no kuriem var secināt, ka:

  • 52 726 jeb 38,9% uzņēmumos grāmatvedību kārto ārpakalpojumu grāmatvedis;
  • 61 263 jeb 45,2% uzņēmumu grāmatvedību kārto uzņēmuma grāmatvedis;
  • 21 561 jeb 15,9% uzņēmuma grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs nav norādīts.

Atbilstoši VID datiem par 2016. gadu ir iesniegti 139 059 UGP, no kuriem var secināt, ka:

  • 50 179 jeb 36,1% uzņēmumos grāmatvedību kārto ārpakalpojumu grāmatvedis;
  • 61 491  jeb 44,2% uzņēmumu grāmatvedību kārto uzņēmuma grāmatvedis;
  • 27 389 jeb 19,7% uzņēmuma grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs nav norādīts.

Atbilstoši NILLTFN likuma prasībām grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem ir jāreģistrējas VID, kā NILLTFN likuma subjektiem. Reģistrēto grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju skaits svārstās 7 400 robežās (uz 2018.gada 31.decembri VID bija reģistrēti 7282 ārpakalpojumu grāmatvežu veicēji (~ 6000 juridiskas personas un ~ 1300 fiziskas personas)) ar tendenci samazināties.

Ņemot vērā statistikas datus, viens grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējs vidēji apkalpo vismaz 7 uzņēmumus.

Ja pieņem, ka tie uzņēmumi, kuri nav norādījuši grāmatvedības pakalpojumu sniedzēja statusu, saņem pakalpojumu no grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēja, tad vidēji viens grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējs apkalpo vidēji vismaz 10 uzņēmumus. Papildus jāņem vērā, ka UGP jāsniedz juridiskām personām un individuālajiem komersantiem, ja to gada apgrozījums pārsniedz 300 tūkst. EUR vai grāmatvedība tiek kārtota divkāršā ieraksta sistēmā. Attiecīgi pastāv iespēja, ka vidējais viena grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēja apkalpoto uzņēmumu daudzums var būt arī lielāks.

Pēc UGP datiem uz 2018.gada 25.septembri par 2017.gadu 52 875 uzņēmumi norādījuši 5 807 ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējus, no tiem 4 450 juridiskās personas un 1 357 fiziskās personas - saimnieciskās darbības veicējus. Fiziskās personas - saimnieciskās darbības veicēji sniedz ārpakalpojuma grāmatvedību 5 703 uzņēmumiem, savukārt juridiskās personas – 47 172 uzņēmumiem.

Pēc UGP datiem par 2017.gadu 192 fiziskās personas -saimnieciskās darbības veicēji apkalpo vairāk kā 7 uzņēmumus. Lielākais uzņēmumu skaits, ko apkalpo viena fiziskā persona -saimnieciskās darbības veicēja, ir 335 uzņēmumi, tālāk seko 48 apkalpoti uzņēmumi un mazāk.

Pēc UGP datiem par 2017.gadu 1 714 ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējs - juridiskā persona apkalpo vairāk kā 7 uzņēmumus.

Lielākais uzņēmumu skaits, ko apkalpo viens ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējs - juridiskā persona, ir 858 uzņēmumi, tālāk seko 320 apkalpoti uzņēmumi un mazāk.

Pēc UGP datiem par 2017.gadu un iesniegtajiem Darba devēja ziņojumiem un mikrouzņēmuma nodokļa deklarācijām par 2017.gadu ir 721 ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējs - juridiskā persona, kurā viens tā darbinieks apkalpo vairāk nekā 7 uzņēmumus.

Pēc VID rīcībā esošās informācijas var pieņemt, ka praksē ir vērojama situācija, kad grāmatvedības ārpakalpojumu nodrošina personas, kuras nav reģistrējušas savu saimniecisko darbību, jo, lai arī VID reģistrēto NILLTFN likuma subjektu (ārpakalpojuma grāmatvežu) kopējam skaitam ir tendence samazināties, informācija no UGP norāda, ka uzņēmumu skaits, kuri saņem grāmatvedības ārpakalpojumu, turpina palielināties. Nav faktori vai informācija, kas norādītu uz strauju produktivitātes kāpumu nozarē, tādējādi var pieņemt, ka novērotā tendence ir ēnu ekonomikā nodarbināto grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju darbības rezultāts. Papildus jāuzsver, ka viena fiziska persona nevar sniegt kvalitatīvu pakalpojumu vairākiem simtiem vai desmitiem uzņēmumu, tādējādi ar licencēšanas mehānisma ieviešanu tiks mazināta gan ēnu ekonomika, gan nodrošināti kvalitatīvāki pakalpojumi, jo licences saglabāšana būs atkarīga no sniegto pakalpojumu kvalitātes, minēts likumprojekta anotācijā.

Grāmatvedības kārtošanas (grāmatvedības dokumentu un finanšu pārskatu) kvalitāte viennozīmīgi ir atkarīga no tās personas kompetences, kas veic grāmatvedības kārtošanu. Kopš 2013.gada 1.janvāra, VID konstatējot būtiskus pārkāpumus grāmatvedības kārtošanā, papildsodu – tiesību atņemšanu 2013.gadā ir piemērojis 113 valdes locekļiem, 2014.gadā - 93 valdes locekļiem un 2015.gadā - 124 valdes locekļiem. Statistika liecina par to, ka Latvijā bieži ir sastopamas situācijas, kad uzņēmuma vadītājs uztic grāmatvedības kārtošanu personām bez pienācīgas izglītības un profesionālajām zināšanām vai arī pats ved grāmatvedību, savukārt ja uzņēmuma vadītājs ir bez nepieciešamajām zināšanām grāmatvedības jautājumos, tad viņš nespēj pienācīgi izkontrolēt grāmatvedības dokumentu kvalitāti, kā rezultātā apzināti, vai dēļ nezināšanas pieļauj būtiskus pārkāpumus grāmatvedības kārtošanā.

Pēc VID rīcībā esošās informācijas, kā grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji, uz doto brīdi ir reģistrējušies vairāk kā 7200 personas. Brīvprātīgā kārtā sertifikātu ir ieguvusi tikai neliela daļa no visiem grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem (kopējais grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju skaits nav zināms). Konstantais personu skaits, kurām par grāmatvedības noteikumu pārkāpumu ir piemērots papildsods – tiesību atņemšana, salīdzinājumā ar nelielo sertificēto grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju skaitu norāda uz nepietiekamu grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju kvalifikācijas standartu esamību, kā arī faktu, ka brīvprātīgā kārtā organizētā nozares sertificēšana nesasniedz plānoto mērķi.