0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSStatistikas dati uzrāda eksporta kāpumu aprīlī

Statistikas dati uzrāda eksporta kāpumu aprīlī

Pēc negaidīta vāja eksporta snieguma šī gada martā, aprīlī Latvijas preču eksports ir atgriezies spēcīgos plusos, eksporta apjomam pieaugot par 15,3% salīdzinājumā ar pērnā gada aprīli. Tas ir pozitīvs signāls, ka gada pirmajos četrus mēnešus kopā Latvijas preču eksports audzis par 9%, kas ir ļoti tuvu pērnā gada sniegumam, kad preču eksports Latvijā auga par 10.3%, secina Mārtiņš Āboliņš, Bankas Citadele ekonomists. 2018. gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,13 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 13,0 % vairāk nekā 2017. gada aprīlī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 15,3 % un importa vērtība – par 11,0 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Pēc negaidīta vāja eksporta snieguma šī gada martā, aprīlī Latvijas preču eksports ir atgriezies spēcīgos plusos, eksporta apjomam pieaugot par 15,3% salīdzinājumā ar pērnā gada aprīli. Tas ir pozitīvs signāls, ka gada pirmajos četrus mēnešus kopā Latvijas preču eksports audzis par 9%, kas ir ļoti tuvu pērnā gada sniegumam, kad preču eksports Latvijā auga par 10.3%, secina Mārtiņš Āboliņš, Bankas Citadele ekonomists.

2018. gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,13 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 13,0 % vairāk nekā 2017. gada aprīlī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 15,3 % un importa vērtība – par 11,0 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Aprīlī Latvija eksportēja preces 985,9 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 1,14 miljardiem eiro.

Salīdzinājumā ar 2017. gada aprīli ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 45,3 % līdz 46,3 %.

Šī gada pirmajos četros mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 8,41 miljardu eiro – par 613,9 miljoniem eiro jeb 7,9 % vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 3,85 miljardus eiro (palielinājums par 317,5 milj. eiro jeb 9,0 %), bet importa – 4,56 miljardus eiro (pieaugums par 296,4 milj. eiro jeb 7,0 %).

Aprīlī gandrīz visās lielākajās Latvijas eksporta preču grupās bija vērojams spēcīgs pieaugums, taču vislielāko devumu eksporta kāpumā aprīlī sniedza kokapstrāde, kas acīmredzot ir pārvarējusi negatīvo laika apstākļu radītās problēmas šī gada sākumā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu aprīlī koka izstrādājumu eksports palielinājās par 24,4% un mēbeļu, kā arī būvkonstrukciju eksports par 12,4%. Papildus koka izstrādājumiem aprīlī audzis arī dažādu mehānismu un iekārtu eksports par 40,3% un dzelzs izstrādājumu eksports par 24,1%. Tāpat lielas svārstības turpinājās arī graudu eksportā, kas šoreiz pieauga par gandrīz 100% pēc 85% krituma martā.

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2018. gada aprīlī, salīdzinot ar 2017. gada aprīli:

koka un tā izstrādājumu eksports lielāks par 36,5 milj. eiro jeb 24,4 %, augu valsts produktu eksports lielāks par 23,1 milj. eiro jeb 48,9 %, satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports lielāks par 15,3 milj. eiro jeb 29,3 %, pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 15,1 milj. eiro jeb 22,3 %, dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu eksports mazāks par 4,0 milj. eiro jeb 10,6 %.

Svarīgākās izmaiņas importā 2018. gada aprīlī, salīdzinot ar 2017. gada aprīli:

mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 25,4 milj. eiro jeb 11,6 %, parasto metālu un to izstrādājumu imports lielāks par 18,1 milj. eiro jeb 21,2 %, pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 16,8 milj. eiro jeb 20,9 %, augu valsts produktu imports lielāks par 14,1 milj. eiro jeb 29,9 %, minerālproduktu imports mazāks par 2,0 milj. eiro jeb 2,2 %. Aprīlī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (15,1 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (10,7 %), Vācija (7,9 %) un Zviedrija (7,8 %), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (17,7 % no importa kopapjoma), Vācija (11,3 %), Polija (9,1 %) un Igaunija (7,9 %). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā aprīlī veidoja 8,7 %, bet importā – 6,4 %.

Nākošajos mēnešos eksporta pieaugums gan, visticamāk, kļūs lēnāks un par to liek domāt tendences apstrādes rūpniecībā, kur izaugsme šī gada pirmajos četros mēnešos bija vien 4,5%, kas ir gandrīz uz pusi lēnāk kā pērn, kad apstrādes rūpniecība auga par 8,1%. Līdzīga situācija pēdējos mēnešos redzama arī Lietuvā un Igaunijā, un tas ir saistīts ārējiem, nevis iekšējiem faktoriem. Vairāk nekā 75% no Latvijas preču eksporta nonāk Eiropas Savienības valstīs, taču kopš gada sākuma ekonomikas noskaņojums Eiropā ir pasliktinājies, un arī rūpniecības izaugsme eirozonā ir kļuvusi lēnāka.

Vienlaikus ASV piemērotie tarifi sava tirgus aizsardzībai ir ievērojami palielinājuši tirdzniecības konfliktu eskalācijas riskus pasaulē un tas ir ļoti nopietns drauds arī mūsu ekonomikai. Lai arī tiešā veidā Latvijas tirdzniecība ar ASV ir neliela un mūsu galvenais tirgus ir Eiropas Savienība, tomēr netiešā veidā tirdzniecības ierobežojumu parādīšanos sajutīs arī Latvijas uzņēmēji. Eirozona kopumā šādā tirdzniecības konfliktā ir sliktā pozīcijā, jo tai ir liels ārējās tirdzniecības pārpalikums, it īpaši ar ASV, un liels dabas resursu imports no Krievijas. Ne velti no pasaules lielākajām ekonomiskām tieši eirozonā pēdējos mēnešos pasliktinājušies īstermiņa ekonomikas rādītāji un tas rada riskus arī Latvijas eksporta attīstības perspektīvām.

Iepriekšējos gados stabili augošais pakalpojumu eksports regulāri amortizēja preču eksporta svārstības, taču šogad lēnāks kāpums vērojams arī pakalpojumu eksportā. Salīdzinājuma ar iepriekšējo gadu pakalpojumu eksports pirmajā ceturksnī audzis vien par 1,9% un galvenais faktors te protams ir finanšu pakalpojumu kritums par 11,5, kā arī tranzīta kravu tālāks samazinājumu. Šī gada pirmajos trīs mēnešos eksporta ienākumi no jūras transporta pakalpojumu eksporta sarukuši par 21,1%, savukārt dzelzceļa pakalpojumu eksports par 14,6%. Savukārt citu pakalpojumu eksports, neskaitot finanses un tranzītu, pirmajā ceturksnī audzis par 6,8%, jo citās nozarēs, piemēram, IT pakalpojumi un tūrisms, turpinājās labs pieaugums.