Finanšu ministrija ir sagatavojusi noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.662 "Akcīzes preču aprites kārtība"", kas 18. oktobrī tika izsludināts starpinstitūciju saskaņošanai. Noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu stingrākus nosacījumus speciālas atļaujas (licences) tabakas izstrādājumu un spirta ražošanai saņemšanai. Noteikumu projektā noteikti jauni licenču  neizsniegšanas, nepārreģistrēšanas, izmantošanas un anulēšanas nosacījumi, kā arī degvielas lietotājiem noteikta prasība – degvielas uzglabāšanas tvertnes deklarēt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un degvielu uzglabāt tikai VID deklarētajās tvertnēs.

Lai pastiprinātu licences saņemšanas nosacījumus, noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka turpmāk paredzēti šādi jauni licences neizsniegšanas nosacījumi:

1) komersanta padomē vai izpildinstitūcijā ir persona, kura iesnieguma iesniegšanas dienā vai gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas ir bijusi tā komersanta padomē vai izpildinstitūcijā, vai bijusi tā komersanta patiesais labuma guvējs, vai prokūrists, kuram ir anulēta licence, izņemot, ja  licence anulēta uz komersanta iesnieguma pamata.

Līdz šim, izskatot iesniegumu par licences saņemšanu, VID bija jāvērtē komersanta līdzšinējā komercdarbība ar akcīzes precēm, taču minētais neizsniegšanas nosacījums neattiecās uz gadījumiem, kad VID licenci  komersantam anulēja, bet pēc tam šī komersanta amatpersonas nodibināja jaunu uzņēmumu, tādējādi izvairoties no sekām, ko radīja līdzšinējā viņu organizētā licencētā komercdarbība ar akcīzes precēm. Piemēram, VID komersantam anulēja licenci par alkoholisko dzērienu realizāciju nepilngadīgām personām atkārtoti gada laikā. Šī komersanta amatpersonas nodibina jaunu uzņēmumu, saņem licenci un turpina veikt komercdarbību. Līdz ar to jānosaka VID tiesības, pirms licences izsniegšanas, izvērtēt komersanta padomē vai izpildinstitūcijā esošo personu iepriekšējo komercdarbību ar akcīzes precēm.

Tādējādi noteikumu projektā paredzēts, ka VID būs jāizvērtē, vai komersanta padomes, vai valdes loceklis nav bijis tāda komersantu valdē un padomē, vai bijis tā komersanta patiesais labuma guvējs, kuram licence anulēta pamatojoties uz noteikumu 49., 50.punktu (izņemot 50.2.apakšpunktu), 50.¹ punktu (izņemot 50.¹ .2.apakšpunktu), 51.,52., 53. un 54.punktu;

• komersanta amatpersona ir vai divu gadu laikā pirms iesnieguma iesniegšanas ir bijusi iekļauta riska personu sarakstā.

 Riska personu reģistru uztur VID. Riska personas kritērijus nosaka likums “Par nodokļiem un nodevām”. VID, izskatot komersanta iesniegumu par licences saņemšanu, jāņem vērā apstāklis, ka komersanta amatpersona ir vai bija iekļauta riska personu sarakstā, jo atbilstība riska personas kritērijiem var liecināt par iespējamu negodprātīgas komercdarbības ar akcīzes precēm veikšanu;

• komersanta patiesais labuma guvējs ir vai bija tā komersanta patiesā labuma guvējs, kuram gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas anulēta licence komercdarbībai ar akcīzes precēm, izņemto, ja licence anulēta uz komersanta iesnieguma pamata;

Izsniedzot licenci, ir svarīgi izvērtēt komersanta līdzšinējo darbību ar akcīzes precēm un apstāklis, ka komersanta patiesais labuma guvējs ir vai bija tā komersanta patiesais labuma guvējs, kuram gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas anulēta licence komercdarbībai ar akcīzes precēm, ir izvērtējams, it īpaši, ja licence ir anulēta par pārkāpumiem akcīzes preču apritē;

4) ja nodokļu maksātājam ir nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 euro, izņemot gadījumus, ja attiecīgo maksājumu termiņi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti vai, ja pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi un persona iepriekš minētās nodokļu parāda saistības pilda, kas līdz šim bija obligātais licences neizsniegšanas nosacījums. Lai komersants varētu pildīt savas nodokļu saistības un segt izveidojušos nodokļu parādu, komersantam ir jāveic saimnieciskā darbība, lai gūtu ienākumus, kurus pēc tam novirza nodokļu parādu segšanai. Līdz ar to katrā konkrētā gadījumā būs jāvērtē minētā licences neizsniegšanas nosacījuma piemērošanas lietderība.

Nolūkā novērst pārkāpumus alkoholisko dzērienu apritē, noteikumu projektā iekļauta prasība, ka videonovērošanas kameras ražošanas vietā uzstāda ne tikai spirta ražotāji, bet arī pārējie alkoholisko dzērienu ražotāji (izņemot alus ražotājus un mazās alkoholisko dzērienu darītavas).

Papildus, lai novērstu nelegālo akcīzes preču aprites risku, tādējādi ierobežojot gadījumus, kas var ietekmēt izvairīšanos no akcīzes nodokļa maksāšanas, nepieciešams noteikt, ka akcīzes preču noliktavās, kurās notiek spirta un tabakas izstrādājumu ražošana, novērošanas kameras uzstāda arī izejvielu saņemšanas vietās,  nodrošinot arī šajās vietās atrodošos automašīnu numuru skaidru saskatāmību.

Tāpat spirta ražotājiem būs papildus jāuzstāda videonovērošanas kamera, kas vērsta uz spirta skaitītāja rādījumu. Savukārt akcīzes preču noliktavām, kas veic darbības ar naftas produktiem, videonovērošanas kameras papildus būs jāuzstāda naftas produktu saņemšanas un izsniegšanas vietā.

Visiem komersantiem, kuriem būs pienākums uzstādīt videonovērošanas kameras, būs jānodrošina videonovērošanas kameru auditācijas pieraksta veikšanu un saglabāšanu. Tas nozīmē, ka komersantiem būs jāsaglabā videonovērošanas sistēmas analīzei pieejami pieraksti, kuros reģistrēti dati par noteiktiem notikumiem videonovērošanas sistēmā (piekļuve, datu ievade, maiņa, dzēšana, izvade u.c.) (noteikumu projekta 1.35.apakšpunkts).

Tāpat noteikumu projekts paredz papildināt noteikumus ar jaunu 121.² punktu, nosakot prasību alkoholisko dzērienu mazumtirgotājiem, kuri realizē alkoholiskos dzērienus komersantiem, kuriem arī ir licence alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai, par realizācijas darījumu, kases čekā vai attaisnojuma dokumentā, kas noformēts saskaņā ar grāmatvedību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajām prasībām, norādīt papildus rekvizētus, kuri ir nepieciešami, lai izsekotu alkoholisko dzērienu izcelsmes legalitāti.