Strīdā ar pašvaldību iespējamas situācijas, kuras jārisina civilprocesuālā, ne administratīvā kārtībā
Pēc LR Senāta informācijas
Pašvaldība, noslēdzot līgumu par zemes iznomāšanu mazdārziņa ierīkošanai, rīkojas kā jebkurš zemes īpašnieks, tāpēc atteikums pagarināt šādu līgumu ar personu, kas mantojusi no noslēgtā zemes nomas līguma izrietošās saistības, aplūkojams pēc privāttiesību noteikumiem. Attiecīgi strīds starp privātpersonu un pašvaldību saistībā ar nomas līguma pagarināšanu ir pakļauts izskatīšanai nevis administratīvā, bet civilprocesuālā kārtībā. Pie šāda secinājuma nonākts Augstākās tiesas priekšsēdētāja sasauktā Senāta departamenta priekšsēdētāju sēdē. Vienlaikus nolemts, ka konkrētais pieteikums tomēr ir izskatāms administratīvajā tiesā. Šāds lēmums pieņemts, lai pēc tam, kad gan no administratīvās tiesas, gan pēc tam - vispārējās tiesas saņemts atteikums izskatīt…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
iegādājies BilancePLZ abonementu
Pašvaldība, noslēdzot līgumu par zemes iznomāšanu mazdārziņa ierīkošanai, rīkojas kā jebkurš zemes īpašnieks, tāpēc atteikums pagarināt šādu līgumu ar personu, kas mantojusi no noslēgtā zemes nomas līguma izrietošās saistības, aplūkojams pēc privāttiesību noteikumiem. Attiecīgi strīds starp privātpersonu un pašvaldību saistībā ar nomas līguma pagarināšanu ir pakļauts izskatīšanai nevis administratīvā, bet civilprocesuālā kārtībā.
Pie šāda secinājuma nonākts Augstākās tiesas priekšsēdētāja sasauktā Senāta departamenta priekšsēdētāju sēdē. Vienlaikus nolemts, ka konkrētais pieteikums tomēr ir izskatāms administratīvajā tiesā. Šāds lēmums pieņemts, lai pēc tam, kad gan no administratīvās tiesas, gan pēc tam - vispārējās tiesas saņemts atteikums izskatīt lietu un lēmums bijis neapstrīdams, pieteicējam tomēr nodrošinātu pieeju tiesai un efektīvu tiesību aizsardzību.
Pašvaldība privātpersonai pēc tās mātes nāves bija atteikusi pagarināt zemes nomas līgumu, ko māte ar pašvaldību par mazdārziņa ierīkošanu bija noslēgusi uz 10 gadiem. Privātpersona vērsās ar pieteikumu administratīvajā tiesā un lūdza tiesu uzlikt pienākumu pašvaldībai pagarināt zemes nomas līgumu. Administratīvās rajona tiesas tiesnesis pieteicēja pieteikumu atstāja bez virzības. Vienlaikus lēmumā izskaidrots, ka izskatāmajā gadījumā pašvaldības rīcība ar tās tiesiskajā valdījumā esošās zemes iznomāšanu notikusi privāto tiesību jomā. Līdz ar to prasījums pagarināt zemes nomas līgumu ir izskatāms Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Savukārt civilprocesa kārtībā pieteikumu tika atteikts pieņemt, norādot, ka, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 132. panta pirmās daļas 1. punktu, jo pašvaldības atteikums pagarināt zemes nomas līgumu ir administratīvais akts, kas apstrīdams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Kad privātpersona atkārtoti iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, tiesnesis vērsās pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautības jautājuma izšķiršanai.
Senāta departamenta priekšsēdētāju sēdē tika atzīts, ka strīds ir risināms civilprocesa kārtībā. Lai arī pašvaldība ir atvasināta publiska persona, taču šis statuss pats par sevi nenorāda uz tās darbību tikai publisko tiesību jomā.
Noma ir uz līdzēju vienošanās pamata radīts saistību tiesību mantiska rakstura līgums (Civillikuma 2112. pants).
Līdzēju attiecības līguma slēgšanas un izpildes procesā aplūkojamas pēc privāttiesību noteikumiem. Minēto apstiprina arī Senāta Administratīvo lietu departamenta prakse, kurā norādīts, ka nomas līguma slēgšanai ir privāttiesiskajai apritei raksturīga darbība, kad, pirmkārt, tiek iznomāti saimnieciskajā apgrozībā izmantojami resursi un, otrkārt, pašvaldības rīkojas kā jebkurš īpašnieks. Apstāklis, ka novada dome pieņēmusi lēmumu par pašvaldībai piekrītošās zemes vienības iznomāšanu un zemes nomas līguma noslēgšanu, nepiešķir nomas līgumam publiski tiesisko statusu. Citiem vārdiem, strīds nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā.
Papildus Senāta departamenta priekšsēdētāju sēdē tika uzsvērts, ka tiesnesim šaubu gadījumā ir pienākums vērsties pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautības jautājuma risināšanai. Kā piemērs norādīta situācija, kad tiesnesis jau vienreiz ir atteicis pieņemt pieteikumu ar pamatojumu, ka lieta nav izskatāma attiecīgā procesa kārtībā.
Saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 50. panta piekto daļu Augstākās tiesas priekšsēdētājs sasauc Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes, kurās izšķir tiesneša vai tiesas iesniegtu jautājumu par lietas pakļautību, ar balsstiesībām piedalās šajās sēdēs un vada tās.
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.