Darba devējam nebūs tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi, ja tās lietošana neietilpst darba pienākumos. To paredz vēl vieni rosinātie grozījumi Darba likumā, kas  1.novembrī trešajā galīgajā lasījumā pieņemti Saeimā.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Latvijas darbaspēka tirgū aizvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas – visbiežāk krievu valodas – zināšanas arī gadījumos, kad uzņēmuma darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem. Lai pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, darba devējam būs aizliegts izvirzīt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei.

Tāpat grozījumi paredz: ja darba pienākumu veikšanai nav nepieciešama svešvalodas lietošana, darba devējam nav tiesību liegt darbiniekam lieto valsts valodu. Savukārt,  ja strīda gadījumā darbinieks norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai uz valodas pamata, darba devēja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgās attieksmes pamatā ir objektīvi apstākļi, kas nav saistīti ar darbinieka valodas prasmi, vai arī to, ka noteiktas valodas prasme ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums.

Latvijas Darba devēju konfederācija savā atzinumā gan bija rosinājusi šādu likuma grozījumu attiecināt tikai uz valsts un pašvaldību iestādēm.