Taisnīga un objektīva tiesas procesa norise

Kaut arī šis nav darba strīds, bet gan strīds par lūgumu izmaksāt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda par veselībai nodarīto kaitējumu, Senāts lietā izteica nozīmīgas atziņas saistībā ar tiesas pienākumu novērst neskaidrības un pretrunas par apstākļiem, kas lietā ir būtiski, kā arī tiesību uz taisnīgu tiesu efektīvu izmantošanu.

Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 25. jūlija spriedums lietā Nr. SKA–546/2023 (A420186620)

Izcelšu atziņas par tiesību uz taisnīgu tiesu efektīvu izmantošanu apstākļos, kur tiesa konstatēja, ka gan noskaidrojamā jautājuma sarežģītība, gan vienlaikus pieteicējas iespējas efektīvi piedalīties tiesas procesā radīja bažas par taisnīgu un objektīvu tiesas procesa norisi.

Senāts norādīja, ka pieteicēja acīmredzami neorientējas juridiskajos un medicīniskajos jautājumos un ir norādījusi uz savām fiziskajām grūtībām un ievērojamo vecumu. Tostarp tiesā iesniegtajā vēstulē norāda: „[L]ūdzu izskatīt šo lietu bez kādas manas piedalīšanās, jo man nav bijusi pieejama finanšu dēļ kāda aizstāvība, jo es esmu fiziski sakropļots cilvēks (..), es tikai protu raudāt, tāpēc vēlreiz lūdzu, ja iespējams, izskatīt šo nelaimi bez kādas manas piedalīšanās.” 

Vai šādos apstākļos nav pamats uzskatīt, ka pieteicēja sava vecuma, zināšanu un finanšu līdzekļu trūkuma dēļ saskaras ar grūtībām efektīvi aizsargāt savas tiesības tiesas procesā un viņai būtu nepieciešama juridiskā palīdzība?

Vai konkrētajā gadījumā juridiskās palīdzības nodrošināšana pieteicējai nav īpaši svarīga?

1 Sal. ECT 1997. gada 18. marta sprieduma lietā Mantovanelli v. France, iesnieguma Nr. 21497/93, 36. punkts; 2018. gada 22. maija sprieduma lietā Devinar v. Slovenia, iesnieguma Nr. 28621/15, 50. punkts, kur tiesa atzīmē medicīnas ekspertu atzinuma būtisko ietekmi uz tiesu, kas nepārvalda šo jomu; pēdējā no minētajām lietām ir tieši attiecībā uz atbildētājas iestādes medicīnas ekspertu atzinuma izšķirīgo ietekmi.

Vai pieteicēja bez juridiskās palīdzības vispār spēj reāli aizstāvēt savas tiesības iepretim Veselības inspekcijai, kuru pārstāv profesionāli ārsti eksperti? Turklāt medicīniska rakstura tiesu lietās tiesneši kā juristi parasti nav speciālisti medicīniskajos jautājumos, tādēļ pastāv risks bez kvalitatīviem pretargumentiem vispār saskatīt, pārbaudīt un pareizi novērtēt visus lietā būtiskos faktiskos apstākļus un juridiskos apsvērumus.¹

Latvijas Republikas Satversmes 92. pants personai garantē tiesības uz taisnīgu tiesu, kā arī tiesības uz advokāta palīdzību

2 Satversmes tiesas 2008. gada 9. maija sprieduma lietā Nr. 2007–24–01 10. punkts. 3 Satversmes tiesas 2022. gada 25. marta sprieduma lietā Nr. 2021–25–03 14.3. punkts.

Tiesības uz taisnīgu tiesu nozīmē arī tādu tiesas procesu, kurā personas efektīvi var aizsargāt savas tiesības un tiesiskās intereses, ne tikai formāli piedalīties tiesas procesā. Kā atzinusi Satversmes tiesa, noteiktos gadījumos tas var prasīt arī valsts pozitīvu pienākumu veikt darbības šo tiesību nodrošināšanā.²

Viens no līdzekļiem taisnīga tiesas procesa rezultāta sasniegšanai ir kvalificētas juridiskās palīdzības izmantošana.³

4 ECT 1979. gada 9. oktobra sprieduma lietā Airey v. Ireland, iesnieguma Nr. 6289/73, 26. punkts. 5 Turpat; ECT 2005. gada 15. februāra sprieduma lietā Steel and Morris v. the United Kingdom, iesnieguma Nr. 68416/01, 61. punkts. 6 ECT 2002. gada 7. maija sprieduma lietā McVicar v. the United Kingdom, iesnieguma Nr. 46311/99, 51. punkts. 7 ECT 2002. gada 16. jūlija sprieduma lietā P., C. and S. v. the United Kingdom, iesnieguma Nr. 56547/00, 100. punkts; sprieduma lietā Steel and Morris v. the United Kingdom 61. punkts. 8 ECT sprieduma lietā Airey v. Ireland 24. punkts. 9 ECT sprieduma lietā McVicar v. the United Kingdom 48. punkts; sprieduma lietā Steel and Morris v. the United Kingdom 61. punkts. 10 Eiropas Padomes Ministru komitejas 2014. gada 19. februāra Ieteikuma Nr. CM/Rec(2014)2 par vecāku cilvēku cilvēktiesību veicināšanu (On the promotion of human rights of older persons) pielikuma 51. punkts.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir atzinusi, ka Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijas (turpmāk – Konvencija) mērķis ir nodrošināt personai tiesības praktiski un efektīvi. Minētais attiecināms arī uz pieeju tiesai. Tādēļ no Konvencijas 6. panta pirmās daļas valstij dažkārt var izrietēt pienākums nodrošināt juridisko palīdzību, ja tā izrādās nepieciešama efektīvai tiesību uz tiesu īstenošanai.⁴ Tas, vai juridiskā palīdzība ir jānodrošina taisnīga tiesas procesa labad, ir atkarīgs no konkrētās lietas ap­stākļiem.⁵ Ir jāvērtē, vai juridiskās palīdzības trūkums liegtu tiesvedības dalībniekam taisnīgu lietas izskatīšanu, piemēram, nostādot viņu būtiski neizdevīgākā stāvoklī, salīdzinot ar pretējo pusi.⁶ Citstarp ir jāņem vērā tas, cik būtiskas ir personas aizsargājamās tiesības,⁷ piemērojamo tiesību vai procesa sarežģītība,⁸ kā arī pieteicēja spēja sevi efektīvi pārstāvēt.⁹

Savukārt Eiropas Padomes Ieteikumā par vecāku cilvēku cilvēktiesību veicināšanu dalībvalstīm ir ieteikts veikt pasākumus, lai tiesvedības gaitu pielāgotu vecāku cilvēku vajadzībām, piemēram, vajadzības gadījumā nodrošinot bezmaksas juridisko atbalstu un juridisko palīdzību.¹⁰

Tas norāda, ka arī tās grūtības, ar ko cilvēki sava cienījamā vecuma dēļ varētu saskarties tiesas procesā, būtu apsveramas Konvencijas 6. pantā un Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā paredzēto tiesību uz taisnīgu tiesu efektīvā īstenošanā.

Iespēja ar tiesas lēmumu piešķirt pieteicējam valsts apmaksātu juridisko palīdzību

Administratīvā procesa likuma 18. panta piektā daļa noteiktos apstākļos dod iespēju ar tiesas lēmumu piešķirt pieteicējam valsts apmaksātu juridisko palīdzību, ja pieteicējs iesniedzis tādu lūgumu.

Formāli varētu uzskatīt, ka pieteicēja, lai arī norādījusi uz aizstāvja trūkumu un nespēju pašai pienācīgi savas intereses aizsargāt, nav iesniegusi nepārprotamu lūgumu juridiskās palīdzības saņemšanai, tādēļ tiesai par to nebija jālemj. Tomēr šāda formāla attieksme nav pieļaujama, ievērojot iepriekš norādītās atziņas par tiesību uz taisnīgu tiesu efektīvu īstenošanu, un to, ka pieteicējas grūtības sevi pārstāvēt ir nepārprotami konstatējamas no viņas sastādītajiem procesuālajiem dokumentiem un viņas pašas tiešas norādes.

Kā tiešā tekstā paredz Administratīvā procesa likuma 107. panta ceturtā daļa, lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu tiesisku un taisnīgu lietas izskatīšanu, tiesa dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus. 

Tātad tiesai bija iespējams, apsverot lietas strīda būtību un pieteicējas situāciju, sniegt pieteicējai ieteikumus, tostarp par iespēju lūgt valsts apmaksātu juridisko palīdzību. Jau iepriekš norādītie apsvērumi par tiesību uz taisnīgu tiesu efektīvu nodrošināšanu šajā lietā liek uzskatīt, ka tiesas nevērība pret pieteicējas norādītajām grūtībām veido tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu.

Vai mutvārdu process sniedz lielākas iespējas pienācīgi noskaidrot lietas apstākļus?

Administratīvā procesa likuma 304. panta pirmā daļa paredz, ka apelācijas instances tiesa administratīvo lietu izskata rakstveida procesā; pēc procesa dalībnieka motivēta lūguma tiesa tomēr var noteikt lietas izskatīšanu rakstveida procesā. Turklāt, ievērojot tiesas atbildību lietu izspriest tiesiski un taisnīgi, tiesai ir prerogatīva lietu jebkurā gadījumā izskatīt mutvārdu procesā, lai pienācīgi uzklausītu procesa dalībniekus un noskaidrotu būtiskos apstākļus.

Šajā lietā, kā jau norādīts, ir jānoskaidro un jānovērtē sarežģīti faktiskie apstākļi, un tas prasa pienācīgi un detalizēti apsvērt iestādes izdotā administratīvā akta un sniegto paskaidrojumu pamatotību. Senāta ieskatā, apgabaltiesai būtu jāapsver, vai lietas izskatīšana mutvārdu procesā nesniegtu lielākas iespējas pienācīgi noskaidrot lietā būtiskos apstākļus un nodrošināt taisnīgu procesa rezultātu.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada jūnija (132.) numurā.

• Atvaļināšana no dienesta veselības stāvokļa dēļ
• Nodokļu piedziņa, ja uzņēmumam nav valdes

BJP NUMURU E-ARHĪVS