Eiropas Padome ir pieņēmusi pirmo starptautisko un juridiski saistošo konvenciju, kuras mērķis ir nodrošināt cilvēktiesību, tiesiskuma un demokrātijas tiesisko standartu ievērošanu mākslīgā intelekta (MI) sistēmu izmantošanā. Konvencijas par mākslīgo intelektu un cilvēku tiesībām, demokrātiju un tiesiskumu (The Framework Convention on Artificial Intelligence, Human Rights, Democracy and the Rule of Law) izstrādē un satura analīzē piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) eksperti. Mākslīgā intelekta konvenciju plānots parakstīt 5. septembrī Viļņā, Lietuvā. Konvencijai, kurai var pievienoties arī valstis ārpus Eiropas, ir izklāstīts tiesiskais regulējums, kas aptver visu MI sistēmu dzīves ciklu un risina riskus,…
Eiropas Padome ir pieņēmusi pirmo starptautisko un juridiski saistošo konvenciju, kuras mērķis ir nodrošināt cilvēktiesību, tiesiskuma un demokrātijas tiesisko standartu ievērošanu mākslīgā intelekta (MI) sistēmu izmantošanā. Konvencijas par mākslīgo intelektu un cilvēku tiesībām, demokrātiju un tiesiskumu (The Framework Convention on Artificial Intelligence, Human Rights, Democracy and the Rule of Law) izstrādē un satura analīzē piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) eksperti.
Mākslīgā intelekta konvenciju plānots parakstīt 5. septembrī Viļņā, Lietuvā.Konvencijai, kurai var pievienoties arī valstis ārpus Eiropas, ir izklāstīts tiesiskais regulējums, kas aptver visu MI sistēmu dzīves ciklu un risina riskus, ko tās var radīt. Vienlaikus tiek arī domāts par inovāciju attīstību. Konvencijā ir ietverta uz risku balstīta pieeja MI sistēmu projektēšanai, izstrādei, izmantošanai un ekspluatācijas pārtraukšanai, kas prasa rūpīgi apsvērt visas iespējamās negatīvās sekas, ko var radīt MI sistēmu izmantošana.
Konvencija attiecas uz MI sistēmu izmantošanu publiskajā un privātajā sektorā.
Tajā ir noteiktas pārraudzības prasības, kas pielāgotas konkrētiem riskiem, tostarp identificējot MI sistēmu radīto saturu. Pusēm būs jāpieņem pasākumi, lai identificētu, novērtētu, novērstu un mazinātu iespējamos riskus un izvērtētu nepieciešamību noteikt valstu vienošanās, aizliegumu vai citus piemērotus pasākumus attiecībā uz MI sistēmu izmantošanu, ja to riski var būt nesaderīgi ar cilvēktiesību standartiem. Tām būs jānodrošina, ka MI sistēmās tiek ievērota vienlīdzība, tostarp dzimumu līdztiesība, diskriminācijas aizliegums un tiesības uz privātumu.
Eiropas Parlaments 2024. gada 13. martā atbalstīja priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, kas nosaka saskaņotas normas MI jomā (Mākslīgā intelekta akts), kas ir saskaņots savā būtībā ar mākslīgā intelekta konvenciju. Par mākslīgā intelekta akta ieviešanas vadību atbild VARAM, kas sadarbībā ar iesaistītajām iestādēm strādā pie pārvaldības ietvara izstrādes.
Konvencijas izstrāde ilga divus gadus, Mākslīgā intelekta komitejā sadarbojoties 46 Eiropas Padomes dalībvalstīm, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un 11 valstīm, kas nav ES dalībvalstis (Argentīnu, Austrāliju, Kanādu, Kostariku, Svēto Krēslu, Izraēlu, Japānu, Meksiku, Peru, Amerikas Savienotās Valstis un Urugvaju), kā arī privātā sektora, pilsoniskās sabiedrības un akadēmiskās vides pārstāvjus, kas piedalījās kā novērotāji.