Augstākās tiesas Senāts lietā SKA‑727/2022 , kurā tika skatīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojuma par bērnu piešķiršanas mērķis un ar to saistīto strīdu izšķiršana, secinājis, ka IIN atvieglojuma par bērnu piešķiršanas mērķis, kas minēts likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13. panta 3² daļā, ir nodrošināt, ka vecāka (ģimenes) rīcībā paliek vairāk naudas līdzekļu, ko izmantot bērna uzturēšanai un bērna vajadzību apmierināšanai. Līdz ar to šā nodokļa atvieglojuma patiesais saņēmējs ir bērns, nevis vecāks, kuram tiek piešķirts šis atvieglojums, tāpēc šā atvieglojuma rezultātā iegūtie naudas līdzekļi ir novirzāmi bērna vajadzībām, nevis vecāka materiālā stāvokļa uzlabošanai. Tādēļ, lemjot par nodokļa atvieglojuma piešķiršanu, ir jārīkojas bērna vislabākajās interesēs un jānoskaidro, kurš no vecākiem nodokļa atvieglojuma rezultātā iegūtos līdzekļus visefektīvāk izmantos bērna vajadzību nodrošināšanai.

Ja vecāki kopīgi īsteno bērna aizgādību un nevar vienoties, kuram no viņiem ir piešķirams nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu bērnu, šo strīdu izšķir bāriņtiesa.

Normatīvajos aktos nav paredzēti konkrēti kritēriji, pēc kādiem bāriņtiesa nosaka, kuram no vecākiem ir piešķirams nodokļa atvieglojums par bērnu. Tādējādi, lai varētu tikt sasniegts IIN atvieglojuma par apgādībā esošu bērnu mērķis, ikviens gadījums, kad vecāki kopīgi īsteno bērna aizgādību un nevar vienoties par nodokļa atvieglojuma piešķiršanu, ir vērtējams individuāli.

Šai lietā pieteicējs [pers. A] un pieaicinātā trešā persona [pers. B] ir vecāki diviem bērniem. Līdz 2020. gada oktobrim katram no vecākiem bija piešķirts IIN atvieglojums par vienu no bērniem. Trešā persona 2020. gada oktobrī vērsās bāriņtiesā ar lūgumu piešķirt IIN atvieglojumu arī par otru bērnu. Ar bāriņtiesas 2020. gada 10. novembra lēmumu trešās personas lūgums apmierināts un nodokļa atvieglojums piešķirts arī par otru bērnu.

Pieteicējs, nepiekrītot, ka IIN atvieglojums par abiem bērniem piešķirts trešajai personai, bāriņtiesas lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā, kura pieteikumu noraidīja. Līdzīgu lēmumu pieņēma arī administratīvā apgabaltiesa, kura pievienojās pirmās instances lēmumam.

Nepiekrītot apgabaltiesas spriedumam, pieteicējs iesniedza kasācijas sūdzību. To izskatot, Senāts norādīja, ka IIN atvieglojumu piešķiršana ir regulēta likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13. pantā. Atbilstoši šā panta pirmās daļas 1. punkta „a” apakšpunktam nodokļa atvieglojumu par bērnu var saņemt tikai viens no vecākiem. Savukārt atbilstoši šā panta 3.² daļai atvieglojumu par nepilngadīga bērna uzturēšanu piemēro tam nodokļa maksātājam, kuram uz vecāku vienošanās vai tiesas nolēmuma pamata ir nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība. Ja vecāki kopīgi īsteno aizgādību un savstarpēji nevar vienoties par to, kuram no viņiem pienākas atvieglojums par apgādībā esošu personu, atvieglojumu par apgādībā esošu personu piemēro tam nodokļu maksātājam – vecākam, kurš norādīts bāriņtiesas lēmuma par vecāku domstarpību izšķiršanu rezolutīvajā daļā.

Apgabaltiesa, skaidrojot, kuram no vecākiem ir piešķirams nodokļa atvieglojums, spriedumā norādījusi, ka ir vispārzināms fakts, ka tam vecākam, pie kura bērns dzīvo un kurš ikdienā aprūpē bērnu, vienmēr ir lielāki izdevumi, salīdzinot ar otru vecāku. Līdz ar to apgabaltiesas ieskatā tieši tam vecākam, pie kura bērns dzīvo, ir nepieciešams papildu atbalsts nodokļa atvieglojuma veidā.

Tāpat Senāts norādījis, ka saskaņā ar Civillikuma 177. pantu līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t. i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam). Atbilstoši Civillikuma 178. pantam kopā dzīvojoši vecāki aizgādību īsteno kopīgi. Ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās.

Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 179. pantu vecāku pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Tātad atbilstoši minētajām tiesību normām arī tad, ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās, un vecākam, ar kuru bērns nedzīvo ikdienā, joprojām ir tiesības un arī pienākums rūpēties par bērnu, taču bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas vecāks, pie kura bērns dzīvo.

Taču, lai arī Senāts uzskata, ka parasti tā ir, ka lielāki izdevumi ir tieši tam vecākam, pie kura bērns dzīvo un kurš īsteno bērna ikdienas aprūpi, un tāpēc tieši šim vecākam bērna vajadzību nodrošināšanas nolūkā būtu jāpiešķir papildu atbalsts nodokļa atvieglojuma veidā, taču apgalvot, ka tā tas ir vienmēr, ir nepamatoti un neatbilstoši visām iespējamajām dzīves situācijām.

Līdz ar to apstāklis, ka bērns dzīvo pie vecāka un šis vecāks īsteno (kas ne vienmēr nozīmē arī apmaksā) bērna aprūpi, nevar būt vienīgais apstāklis, kas ir ņemams vērā, lai noskaidrotu, kuram no vecākiem ir piešķirams nodokļa atvieglojums par bērnu.

Ņemot vērā katras lietas individuālos apstākļus, tostarp bērnu skaitu ģimenē un abu vecāku ieguldījumu bērnu uzturēšanā, apsverams, vai, piešķirot nodokļa atvieglojumus par visiem bērniem vienam vecākam, tiek sasniegts taisnīgs rezultāts. Izskatāmajā lietā tiesas konstatētie apstākļi un pieteicēja norādītie argumenti neliecina, ka lietas iznākums, piešķirot mātei nodokļa atvieglojumu arī par otru bērnu, būtu netaisnīgs. Pieteicēja norādītais, ka bērna māte atvieglojuma rezultātā iegūtos papildu līdzekļus neizmantos bērna vajadzībām vai izmantos nelietderīgi, ir pieteicēja pieņēmums, ko apgabaltiesa ir izvērtējusi un uz ko ir atbildējusi spriedumā. Turklāt ar to, ka nodokļa atvieglojums par abiem bērniem tiek piešķirts mātei, pretēji pieteicēja viedoklim netiek ierobežotas pieteicēja tiesības piedalīties bērna aprūpē un audzināšanā. Vecākam tiesības un arī pienākums piedalīties bērna uzturēšanā šā vārda plašākajā nozīmē ir neatkarīgi no tā, vai šim vecākam ir piešķirts nodokļa atvieglojums par attiecīgo bērnu.