Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 4.septembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru atcelts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un nokavējuma naudas uzrēķinu AS "Latvijas dzelzceļš" pēc preču ārējās tranzīta procedūras uz Igauniju. Augstākā tiesa spriedumā analizējusi Eiropas Savienības Tiesas judikatūru un norāda, ka apgabaltiesa ir izdarījusi Pievienotās vērtības nodokļa direktīvas 61.pantam neatbilstošu secinājumu, jo atzinusi, ka PVN maksājams dalībvalstī, kuras teritorijā prece ir izņemta no muitas uzraudzības, t.i., Igaunijā. Apelācijas instances tiesa nav ņēmusi vērā, ka izskatāmajā lietā PVN maksāšanas saistības atbilstoši šās direktīvas 61.pantam var rasties arī vietā, kur rodas muitas parāds - ko apgabaltiesa spriedumā ir atzinusi, ka tā ir Latvijas Republika. Lieta atceltajā sprieduma daļā nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.

Pieteicēja VAS "Latvijas dzelzceļš" ārējās tranzīta procedūras ietvaros veica preču (akumulatoru) pārvadājumu dzelzceļa vagonā uz Igauniju. Saņemot preces galapunktā, tika konstatēts kravas iztrūkums, par ko VID noteica pieteicējai pienākumu maksāt muitas nodokli, PVN un nokavējuma naudu. Nepiekrītot VID lēmumam, pieteicēja iesniedza pieteikumu tiesā, lūdzot to atcelt.

Izskatījusi lietu apelācijas kārtībā, Administratīvā apgabaltiesa atcēla VID lēmumu daļā par PVN aprēķinu.

Tiesa atzina, ka ievedmuitas nodokļos neietilpst par preču ievešanu maksājamais PVN.

Savukārt atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa direktīvai (2006/112/EEK) nodoklis kļūst iekasējams vienīgi tad, kad uz precēm vairs neattiecas ārējā tranzīta procedūra. Tādējādi par preču importa vietu tiesa atzina Igauniju, kuras teritorijā uz precēm beidza attiekties muitas režīms. Ņemot vērā minēto, tiesa secināja, ka VID nav pamatojis PVN maksāšanas pienākumu un to, kāpēc šis nodoklis ir jāmaksā Latvijā, ja reiz muitas procedūras tranzīts noslēgšana ar neatbilstību tika konstatēta Igaunijā.