Tiesībsarga birojs izvērtējis darba devēju un mazu bērnu vecāku aptaujas rezultātus, lai noskaidrotu, kā darba tiesiskajās attiecībās tiek ievērots diskriminācijas aizlieguma princips pret mazu bērnu vecākiem. Pētījums publicēts Tiesībsarga biroja mājaslapā un tajā izdarīti šādi secinājumi:

1) Darba devēji lielākoties neatlasa kāda konkrēta dzimuma darbiniekus, darbinieku dzimumu proporcija iestādēs/uzņēmumos lielākoties ir nejaušība. Tomēr gadījumos, ja iestādē/uzņēmumā strādā vairāk sieviešu nekā vīriešu, tas lielākoties saistīts ar to, ka darba vietā darbiniekiem tiek piedāvāts zems atalgojums un vīrieši daudz retāk piesakās uz vakantajām amatu vietām. Līdz ar to veidojas situācija, ka sievietes tiek nodarbinātas zemāk atalgotos darbos. Šāda situācija nav pieļaujama dzimumu līdztiesības politikas veicināšanas ietvaros.

2) Lai arī darba devēji aptaujas anketās lielākoties norādīja, ka jautājumi par ģimenes stāvokli vai kandidātes grūtniecību darba interviju laikā netiek uzdoti, tomēr pretēju viedokli aptaujas anketās pauda darba ņēmēji – gan sievietes, gan vīrieši. Jautājumu par ģimenes stāvokli vai grūtniecību uzdošana darba intervijas laikā neatbilst spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, līdz ar to šāda darba devēju rīcība nav pieļaujama.

3) Darba devēju sniegtajās atbildēs uz aptaujas anketas jautājumiem ir vērojama darba devēju attieksmes atšķirība dzimuma dēļ gadījumos, ja sieviete darba intervijas laikā darba devēju neinformē par grūtniecību vai vīrietis neinformē par ģimenes pieaugumu (piemēram, tikai 6,4% darba devēju uzskatītu, ka kandidāts - vīrietis nav rīkojies ētiski, ja darba intervijas laikā nebūtu informējis par plānoto ģimenes pieaugumu; kamēr identiskā situācijā 28,5% darba devēju par neētisku uzskatītu kandidātes - sievietes rīcību. Savukārt 93,3% darba devēju neuzskatītu, ka ir tikuši maldināti, ja darba intervijas laikā kandidāts - vīrietis nebūtu informējis par gaidāmo ģimenes pieaugumu; savukārt identiskā situācijā 70,8% darba devēju neuzskatītu par maldinošu situāciju, ja šādu informāciju nebūtu sniegusi kandidāte – sieviete).

4) Lielākā daļa aptaujas respondentu – mazu bērnu vecāku – ir norādījuši uz pozitīvu darba devēju attieksmi darba vietā grūtniecības laikā, kā arī, saņemot normatīvajos aktos noteiktos atvaļinājumus un īstenojot savas tiesības, atgriezties darba vietā pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma. Minētais atbilst arī 2012.gada tiesībsarga pētījuma rezultātiem. 5) Darba devēju un mazu bērnu vecāku aptaujas dati apliecina to, ka bērna kopšanas atvaļinājumu daudz biežāk izmanto sievietes nekā vīrieši. Līdzīgi arī 2012.gadā veiktās aptaujas rezultāti apliecināja, ka tieši sievietes daudz biežāk nekā vīrieši izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu.

6) Lielākā daļa respondentu – darba devēju neveic savu darbinieku veselības apdrošināšanu. Savukārt, ja veselības apdrošināšana tiek veikta, tad veselības apdrošināšanas polise neparedz grūtniecības aprūpi vai paredz grūtniecības bez komplikācijām aprūpi. Turklāt ir darba devēji, kas neizsniedz veselības apdrošināšanas polisi darbiniekiem, kuri atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā.

7) No mazu bērnu vecāku aptaujas datiem secināms, ka darba devēji nelabprāt nodrošina mazu bērnu vecākiem normatīvajos aktos paredzēto tiesību izmantošanu. Piemēram, par biežu slimības lapu B slimu bērnu kopšanai izmantošanu darba devēji darbiniekiem mēdz mutiski aizrādīt, izsakot negatīvas piezīmes, vai arī darbiniekiem rada citas nelabvēlīgas sekas (neizmaksā piemaksas, nepiešķir prēmijas utt.).

8) Aptaujas dati apliecināja to, ka ir salīdzinoši daudz mazāks darba devēju skaits, kas noteiktajām darbinieku kategorijām – mazu bērnu vecākiem un grūtniecēm – nenodrošina nekādus normatīvajos aktos paredzētos atbalsta pasākumus, nekā tādu darba devēju, kas nodrošina (piemēram, papildu pārtraukumus bērna barošanai, iespēju apmeklēt bērnu ārstus darba laikā, darbinieces grūtnieces netiek sūtītas komandējumos u.c.). Vienlaikus norādāms, ka strādājošās grūtnieces un mazu bērnu vecāki normatīvajos aktos noteiktās tiesības (piemēram, slimības lapas) bieži uztver kā īpašus darba devēja bonusus, līdz ar to ir nepieciešams informēt strādājošās grūtnieces un mazu bērnu vecākus par viņu tiesībām nodarbinātības jomā.

9) Ir svarīgi pievērst uzmanību problēmjautājumiem, ko respondenti ir norādījuši atvērtā tipa jautājumos, kas liecina, ka vēl aizvien strādājošo grūtnieču un mazu bērnu vecāku tiesības nodarbinātības jomā netiek pilnībā ievērotas. Diemžēl, tāpat kā 2012.gadā veiktajā aptaujā, arī šajā aptaujā mazu bērnu vecāki norādīja uz problēmām savu tiesību aizstāvēšanā. Vairums mazu bērnu vecāku izvēlas savas tiesības neaizstāvēt, jo nevēlas pasliktināt savu situāciju darba vietā, turklāt neuzskata, ka kaut kas mainīsies.

Izvērtējot darba devēju un mazu bērnu vecāku aptaujas datus, secināms, ka problēmjautājumu risināšanai svarīga nozīme ir sabiedrības informēšanai par darbinieku un darba devēju tiesībām un pienākumiem nodarbinātības jomā. Turklāt sabiedrībai jārada pārliecība par to, ka tiesību pārkāpuma gadījumā savu tiesību aizsardzībai ir vērts vērsties un jāmeklē atbalsts tiesībsargājošās institūcijas.