0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASTiesībsargs aicina mainīt normatīvo regulējumu attiecībā uz īrnieku un izīrētāju tiesībām jeb ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā
TIESĪBAS

Tiesībsargs aicina mainīt normatīvo regulējumu attiecībā uz īrnieku un izīrētāju tiesībām jeb ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā

Tiesībsargs Juris Jansons rosinājis ekonomikas ministru, tieslietu ministru un Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Īres valdes darbības nodrošinājuma nodaļas vadītāju mainīt pastāvošo likumdošanu attiecībā uz situācija  saistībā ar ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā. Tiesībsargs norāda, ka neskaidrais tiesiskais regulējums rada konfrontāciju starp divām fundamentālām cilvēka  pamattiesībām – tiesībām uz īpašumu un personas mājokļa neaizskaramību. Tādējādi pastāvošā prakse ir jāmaina. Tas izdarāms, grozot vairākus normatīvos aktus, tai skaitā, likumu „Par dzīvojamo telpu īri”, Civilprocesa likumu un likumu „Par policiju”. Ņemot vērā problemātikas risinājuma steidzamību, tiesībsargs aicina izstrādāt normatīvo aktu grozījumus un virzīt tos Saeimā 2013.gada rudens sesijā. Problēmsituācija Pēc nekustamā īpašuma…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies
.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Tiesībsargs Juris Jansons rosinājis ekonomikas ministru, tieslietu ministru un Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Īres valdes darbības nodrošinājuma nodaļas vadītāju mainīt pastāvošo likumdošanu attiecībā uz situācija  saistībā ar ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā. Tiesībsargs norāda, ka neskaidrais tiesiskais regulējums rada konfrontāciju starp divām fundamentālām cilvēka  pamattiesībām – tiesībām uz īpašumu un personas mājokļa neaizskaramību. Tādējādi pastāvošā prakse ir jāmaina. Tas izdarāms, grozot vairākus normatīvos aktus, tai skaitā, likumu „Par dzīvojamo telpu īri”, Civilprocesa likumu un likumu „Par policiju”. Ņemot vērā problemātikas risinājuma steidzamību, tiesībsargs aicina izstrādāt normatīvo aktu grozījumus un virzīt tos Saeimā 2013.gada rudens sesijā. Problēmsituācija Pēc nekustamā īpašuma izsoles notiek jaunā īpašnieka ievešana nekustamā īpašuma valdījumā. Jaunajam īpašniekam ir šķērslis lietot iegādāto īpašumu, jo mājoklī atrodas īrnieks, kas nav izpildu lietā parādnieks un dzīvokli lieto uz tiesiska pamata. No cilvēktiesību aspekta raugoties, mājokļa neaizskaramības pārkāpumos, neaizsargātāks ir tieši īrnieks. Pirms izsoles jaunais ieguvējs visbiežāk nav informēts par īrnieka esamību mājoklī. To gan skaidri nevar attiecināt uz kredītiestāžu meitas sabiedrībām un juridiskām personām, kas īpašumu iegādājas izsolē un, kā izriet no prakses, visbiežāk arī realizē īrnieka mājokļa neaizskaramības pārkāpšanu.   Reālā prakse Pie jaunā īpašnieka ievešanas nekustamā īpašuma valdījumā, īrnieks (sliktākajā variantā) tiek izlikts uz ielas vai pēc iespējas tiek pasliktināti īrnieka dzīves apstākļi mājoklī, ko realizē jaunais īpašnieks ar prettiesiskām metodēm – nomainot durvju slēdzenes, izņemot logus, durvis, iemitinot (noslēdzot jaunus īres līgumus, piedeklarējot) jaunus īrniekus līdztekus jau esošajiem. Jāatzīmē, ka šādu praksi vairāk piekopj kredītiestāžu meitas sabiedrības, nereti arī fiziskas personas. Uz minēto kredītiestāžu meitas sabiedrības norāda, ka īpašumu izsolē iegādājušās brīvu no apgrūtinājumiem un viņām nav saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie īres vai nomas līgumi, tādējādi tiek norīkoti apsardzes darbinieki, kas uzturas dzīvojamā telpā un novēro īrnieku privāto dzīvi gan dienu, gan nakti. Pie ievešanas valdījumā piedalās zvērināts tiesu izpildītājs un sabiedriskās kārtības nodrošināšanai nepieciešamības gadījumā policijas pārstāvis. Prakse – bieži vien ne zvērināts tiesu izpildītājs, ne policijas pārstāvis nepaskaidro tiesiski korektāko ceļu, kā konkrētajā gadījumā pusēm rīkoties un tas būtu - jaunā īpašnieka un īrnieka vienošanās par labticīgu savu tiesību un interešu īstenošanu, slēdzot abu pušu vēlmēm atbilstošu dzīvojamās telpas īres līgumu, vai vienošanās par citu risinājumu.   Jautājumi un risinājumi Kā īrniekam realizēt savas tiesības pie ievešanas valdījumā? Pēc šī brīža normatīvā regulējuma īrnieku sargā likums „Par dzīvojamo telpu īri” - 8.pants - ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi. Turklāt Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti nepieļauj personas patvarīgu izlikšanu un jautājums par personas piespiedu izlikšanu ir risināms tiesas ceļā – likuma 44.pants. Kā apturēt ievešanas procedūru? Prasības nodrošinājumu (CPL 137.,138.p.) ar prasības nodrošinājuma līdzekli, kas būtu izpildu darbību apturēšana vai aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības, īrnieks nevar izmantot, jo prasības nodrošinājums piemērojams mantiska rakstura prasībām, pie tam tādām, kas novērtējams naudas izteiksmē. Īrnieks nevar izmantot arī Civilprocesa likuma 632.pantu, kas noteic tiesu izpildītāja darbību pārsūdzēšanu, jo to ir tiesīgs darīt tikai piedzinējs vai parādnieks. CPL 620. 8 panta izpratnē ir neskaidrs trešās personas definējums. Tiesībsarga ieskatā, īrnieks kā nekustamā īpašuma turētājs ir arī tā faktiskais valdītājs. Tādēļ šī panta otrā daļa ir jāgroza, precizējot terminus. CPL 620. 5 pants jāpapildina ar ceturto daļu, konkretizējot, kad ievešana valdījumā nav veicama, sasaistot to ar grozījumiem likumā „Par dzīvojamo telpu īri” attiecībā uz dzīvojamo telpu īres līgumu reģistru. Šādā veidā tiktu paredzēts tiesību aizsardzības mehānisms īrniekiem, proti, trešajām personām, kas izpildu procesā nav parādnieki. Jāgroza arī likums „Par dzīvojamo telpu īri”, izslēdzot likuma 44.pantu, kas šobrīd sargā patvarību, kā arī, lai nepieļautu patvarīgas izlikšanas mēģinājumus, un radītu tiesisko skaidrību - likumā jāparedz dzīvojamo telpu īres līgumu reģistrs (ar publisko ticamību). Likuma „Par policiju” 12.pants, kas noteic policijas darbinieka vispārējās tiesības, jāpapildina, paredzot, ka policijas darbiniekam ir tiesības izlikt personu no dzīvojamām telpām piespiedu kārtā, ja reaģējot uz izsaukumu par iespējamu mājokļa neaizskaramības pārkāpumu un svešu personu uzturēšanos mājoklī konstatējams, ka īres līgumu publiskajā reģistrā ziņas par personu nav pieejamas. Tātad persona dzīvoklī uzturas prettiesiski un ir izliekama.   Secinājumi Ja tiek grozīti un papildināti normatīvie akti: likums „Par dzīvojamo telpu īri”, likums „Par policiju” un Civilprocesa likums – personām būs garantēta ātra un efektīva valsts aizsardzība un savu tiesību realizācija mājokļa neaizskaramības pārkāpuma gadījumos. Savukārt pēc policijas iesaistīšanās un personas, kura pārkāpusi mājokļa neaizskaramību, izlikšanas var tikt uzsākts kriminālprocess par mājokļa neaizskaramības pārkāpšanu. Ņemot vērā minēto, normatīvo aktu grozījumi ne vien nodrošinātu personu tiesību aizsardzību, bet arī veicinātu to izpratni par tiesisku noteiktību un skaidrību.

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058