0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSDARBA TIESĪBASTiesībsargs aicina palielināt minimālo algu Latvijā vismaz līdz 303 latiem

Tiesībsargs aicina palielināt minimālo algu Latvijā vismaz līdz 303 latiem

Valstī šobrīd noteiktās minimālās darba algas apmērs ne tuvu nav uzskatāms par taisnīgu, kādu to paredz arī Pārskatītā Eiropas Sociālā harta, kuru vismaz daļēji nolēmusi ratificēt arī Latvija. Valdība pati norāda, ka minimālās darba algas apmēram būtu jābūt vismaz 303 lati, pēc trešdien, 23. janvārī, notikušās Saeimas Ārlietu komisijas sēdes paziņojis tiesībsargs Juris Jansons. Pārskatītā Eiropas Sociālā harta noteic, ka valsts apņemas atzīt strādājošo tiesības uz tādu taisnīgu atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus. Pēc ekspertu aprēķiniem atalgojumam, kas nodrošinātu strādājošiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus, ir jābūt vismaz 66% no nacionālā ienākuma uz vienu…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Valstī šobrīd noteiktās minimālās darba algas apmērs ne tuvu nav uzskatāms par taisnīgu, kādu to paredz arī Pārskatītā Eiropas Sociālā harta, kuru vismaz daļēji nolēmusi ratificēt arī Latvija. Valdība pati norāda, ka minimālās darba algas apmēram būtu jābūt vismaz 303 lati, pēc trešdien, 23. janvārī, notikušās Saeimas Ārlietu komisijas sēdes paziņojis tiesībsargs Juris Jansons. Pārskatītā Eiropas Sociālā harta noteic, ka valsts apņemas atzīt strādājošo tiesības uz tādu taisnīgu atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus. Pēc ekspertu aprēķiniem atalgojumam, kas nodrošinātu strādājošiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus, ir jābūt vismaz 66% no nacionālā ienākuma uz vienu iedzīvotāju vai 68% no nacionālās vidējās algas – jeb attiecīgi 303 vai 360 lati. Valdība norāda, ka šī iemesla dēļ Latvija nevar ratificēt attiecīgo Pārskatītās hartas panta punktu. Palielinot minimālo darba algu, pozitīvi izmainītos statistikas rādītāji, jo pieaugtu to strādājošo iedzīvotāju skaits, kuri netiek pakļauti nabadzības riskam. Tas skartu vismaz 35 procentus strādājošo. Palielinot minimālo algu līdz reālam un taisnīgam minimālajam atlīdzības līmenim, mazinātu arī sociālo spriedzi, proti, motivētu cilvēkus, kas dzīvo no sociāliem pabalstiem, meklēt darbu, paaugstinot nodarbinātības rādītājus, uzskata tiesībsargs. Tiesībsargs vērtējot pozitīvi, ka Saeimas Ārlietu komisijā vienbalsīgi tika atbalstīts ratificēt hartas 17.pantu, kas nosaka bērnu un jauniešu tiesības uz sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību, tajā skaitā nodrošinot bērnus un jauniešus ar bezmaksas pamatskolas un vidusskolas izglītību, kā arī veicinot regulāru skolas apmeklējumu. Taču kritiski esot jāvērtē to, ka bailes no Eiropas Padomes institūciju brīdinājumiem par hartas nepildīšanu attur valsti uzņemties konkrētas saistības, kas uzlabotu iedzīvotāju sociālo un ekonomisko tiesību nodrošināšanu. „Ir nepārprotami skaidrs, ka valdība zina, kādam jābūt valsts noteiktās minimālās darba algas apmēram. Bet tā vietā, lai palielinātu šobrīd noteikto apmēru no 200 latiem uz vismaz 303 latiem, valsts izvēlas nogaidošās nerisināšanas pieeju”, uzskata tiesībsargs Juris Jansons. Šobrīd Saeimā tiek skatīts jautājums par Pārskatītās Eiropas Sociālās hartas ratifikāciju, kas, visticamāk, tiks ratificēta nevis pilnībā, bet ratificējot tikai atsevišķus hartas pantus. Pagaidām norit debates par to, kurus pantus un to punktus ratificēt.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: