Tiesībsargs iebilst pret virsstundu samaksas samazinājumu un prasa VID un VDI skaidrojumu
Tiesībsargs Juris Jansons, iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas virzīto likumprojektu "Grozījums Darba likumā", kas skatīts Saeimā 7. jūnijā un nodots Sociālo un darba lietu komisijai sagatavošanai 1. lasījumam, ir vīlies iesaistīto pušu paviršajā attieksmē un manipulatīvajā pieejā. Atgādinām, ka likumprojekts papildina Darba likuma 68.pantu ar trešo daļu, kas paredz iespēju piemaksu par virsstundu darbu samazināt līdz 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes vai akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu, ja noslēgtā ģenerālvienošanās paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu nozarē. "Likumprojekts, kas skar būvniecības nozarē strādājošo atalgojumu, tiek virzīts Saeimā, atklāti pasakot, ka būvniecības nozares…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Tiesībsargs Juris Jansons, iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas virzīto likumprojektu "Grozījums Darba likumā", kas skatīts Saeimā 7. jūnijā un nodots Sociālo un darba lietu komisijai sagatavošanai 1. lasījumam, ir vīlies iesaistīto pušu paviršajā attieksmē un manipulatīvajā pieejā.
Atgādinām, ka likumprojekts papildina Darba likuma 68.pantu ar trešo daļu, kas paredz iespēju piemaksu par virsstundu darbu samazināt līdz 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes vai akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu, ja noslēgtā ģenerālvienošanās paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu nozarē.
"Likumprojekts, kas skar būvniecības nozarē strādājošo atalgojumu, tiek virzīts Saeimā, atklāti pasakot, ka būvniecības nozares sakārtošanai traucē "neērti" likumi, turklāt uzraugošās institūcijas gadiem nedara savu darbu pilnvērtīgi," norāda tiesībsargs. "Likumprojekta anotācijā teikts, ka "Būvuzņēmēju partnerība ir norādījusi, ka spēkā esošais regulējums attiecībā uz virsstundu apmaksu traucē piedāvāt kompleksus darba samaksas risinājumus."
Kāda bezkaunība un visatļautība vēl ir sagaidāma?" retoriski vaicā tiesībsargs.
Tāpat J.Jansons norādījis, ka likumprojektā ietvertā tiesību norma neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajā teikumā nostiprinātajam vienlīdzības principam. Nav pieļaujams vienai nozarei paredzēt virsstundu apmaksas likmes samazinājumu, bez leģitīma mērķa paredzot darbiniekiem sliktākus nosacījumus kā citās nozarēs strādājošiem. Izvirzīto mērķi – ierobežot ēnu ekonomiku un izskaust “aplokšņu algas” būvniecības nozarē – var sasniegt citiem līdzekļiem.
Tiesībsargs atgādina, ka pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtās informācijas 2016. gada vienpadsmit mēnešos 48,1 % no vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā strādājošiem būvniecības nozares darba devējiem darba ņēmējiem ir aprēķinājuši ienākumus, kas ir mazāki par valstī noteikto minimālo darba algu, savukārt 16,2% no minētajiem darba devējiem darba ņēmējiem ir aprēķinājuši ienākumus 0 eiro (vidējais darba devēju skaits 2016. gada vienpadsmit mēnešos - 5 838).
"Nozare šobrīd nemaksā minimālo algu lielai daļai darbinieku. Kāpēc lai ģenerālvienošanās ko mainītu?" vaicā tiesībsargs.
Fakts, ka dati par ēnu ekonomiku būvniecības nozarē valstij ir bijuši zināmi vairāku gadu garumā un arī šobrīd ir labi zināmi, neviļus liek uzdot arī jautājumu... Ko ir darījušas un ko plāno darīt kontrolējošās iestādes šīs problēmas sakārtošanā atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējuma, lai atsevišķās nozarēs nerastos īpatnējs priekšstats, proti, ka spēkā esošais regulējums attiecībā uz virsstundu apmaksu ir traucēklis pienācīgi un ar cieņu ievērot valstī noteikto kārtību attiecībā uz darba samaksu un nodokļu nomaksu?
Tiesībsargs: "Būvnieki apelē pie "neērtiem" likumiem, tikmēr VID un Valsts darba inspekcija (VDI) pasīvi cīnās ar ēnu ekonomiku, taču visi kopā ilgtermiņa nodara milzīgus zaudējumus valstij. Kādi ir būvnieku attaisnojumi nemaksāt cilvēkiem pat minimālo algu, tajā pašā laikā šobrīd rosināt būtisku tās paaugstināšanu, ja ģenerālvienošanās pieļaus virsstundu apmaksu 50% apmērā? Tajā nav loģikas. Esmu ļoti skeptisks, jo līdzšinējais kontrolējošo iestāžu darbs nenes pietiekamus rezultātus, ēnu ekonomikas apjoms joprojām pārkāpj visas robežas.Es neticu, ka atbildīgās iestādes spēs veikt pietiekamu uzraudzību, lai izsekotu tam, kā notiek šīs ģenerālvienošanās izpilde. "
Tiesībsargs lūdzis divu nedēļu laikā sniegt informāciju, kādus pasākumus savu pilnvaru ietvaros VID un VDI ir veikusi un plāno veikt, lai novērstu likumprojekta anotācijā norādīto ēnu ekonomikas līmeni būvniecības nozarē.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.