Tiesībsargs ir saņēmis personas iesniegumu, kurai ar Valsts ieņēmumu dienesta 2021. gada 10. februāra lēmumu ir ticis atteikts apgrozāmo līdzekļu atbalsts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumu Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai”, kas nosaka, ka: “Atbalstu nepiešķir, ja uzņēmums iepriekšējo sešu mēnešu laikā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļus vidēji mēnesī aprēķinājis mazāk nekā 200 eiro apmērā.”

Persona pauž uzskatu, ka minētā norma ir netaisnīga, jo paredz vērtēt uzņēmumu peļņu un nomaksātos nodokļus pirmās ārkārtas situācijas apstākļos, kad uzņēmējiem objektīvi kritās apgrozījums un nodokļu nomaksas apmērs, kas attiecīgi arī ietekmē vidējo nodokļa apmēru mēnesī pirms otrās ārkārtējās situācijas izsludināšanas 2020. gada novembrī.

Konkrētajā gadījumā IK pirmās ārkārtējās situācijas laikā saņēma dīkstāves pabalstu – nomaksātais nodokļu apmērs 0, bet 2020. gada 3.ceturksnī nodokļos samaksāts 988 eiro, kas vidēji 6 mēnešu griezumā nozīmē, ka nodokļu nomaksa budžetā ir zem 200 eiro.

Tiesībsargs piekrīt personas viedoklim, par minētās normas netaisnīgumu. Proti, noteikumu Nr.676 16.4. punkts paredz vērtēt uzņēmuma peļņu un iemaksātos nodokļus budžetā par periodu no 2020.gada 6. maija līdz 6. novembrim. Pirmā ārkārtējā situācija bija līdz 2020. gada 9. jūnijam un atbalsts uzņēmējiem arī tika sniegts līdz 2020. gada 9. jūnijam. Tātad noteikumu Nr. 676 16.4. punkta tvērumā ietilpst vērtēt periodu, kurā uzņēmējiem objektīvi varēja būt apgrozījuma un budžetā iemaksājamo nodokļu apmēra kritums. Līdz ar to, pat rodot attiecīgajai normai objektīvu un saprātīgu skaidrojumu, tā nav taisnīga, ciktāl tā paredz vērtēt uzņēmēju apgrozījumu pirmās ārkārtējas situācijas apstākļos.

Balstoties uz to, tiesībsargs ir nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam, lūdzot pēc iespējās īsākā termiņā grozīt noteikumus Nr. 676, izslēgt no tiem 16.4. punktu kā neatbilstošu Satversmes 91. pantam.

Tiesībsargs  19. februārī nosūtīja vēl vienu vēstuli Ministru prezidentam. Vēstulē viņš norāda, sniegtais atbalsts neatbilst Latvijas Republikas Satversmē  iekļautajiem vispārējiem tiesību principiem, piemēram, tiesiskās vienlīdzības principam.

1) Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumi Nr.709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos” paredz darbiniekiem, pašnodarbinātajām personām un patentmaksātājiem atbalstu par dīkstāvi. Dīkstāvē esošajiem darbiniekam kompensācija ir 70% apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas, pašnodarbinātajām personām – 70 % apmērā no vidējiem ienākumiem no saimnieciskās darbības vai autoratlīdzības, pašnodarbinātajām personām, kas ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājas, – 50% apmērā no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja mēneša vidējiem ienākumiem no saimnieciskās darbības. Patentmaksas maksātājam dīkstāves pabalsts ir 500 eiro. Turklāt, neatkarīgi no līdzšinējās algas dīkstāves atbalsts nevarēs būt mazāks par 500 eiro (no 2021. gada 1. janvāra) un lielāks par 1000 eiro par kalendāra mēnesi.

Savukārt likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” pārejas noteikumu 48. punkts paredz slimības palīdzības pabalstu vienam no vecākiem, vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina, ja šī persona nevar strādāt attālināti un aprūpējamais bērns ir vecumā līdz 10 gadiem (ieskaitot) vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam un ja bērns ar Covid-19 infekciju saistīto apstākļu dēļ nedrīkst apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi vai mācības vispārējās izglītības programmā notiek attālināti. Šajā gadījumā pabalstu izmaksā 60 % apmērā no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, turklāt likumā nav paredzēts slimības pabalsta minimālais apmērs.

Tas nozīmē, ka šķietami vienlīdzīgās situācijās, kad persona nevar gūt darba ienākumus ar Covid-19 infekciju saistīto apstākļu dēļ, valsts ir paredzējusi atšķirīga apmēra atbalstu.

Dīkstāves gadījumā personai tiek garantēti ienākumi 70 % apmērā no bruto darba algas, bet ne mazāk par 500 eiro. Savukārt situācijā, kad persona nevar strādāt attālināti, jo ir jāaprūpē bērns līdz 10 gadu vecumam vai bērns ar invaliditāti, tiek izmaksāts slimības palīdzības pabalsts 60 % apmērā no personas vidējās iemaksu algas, turklāt šajā gadījumā minimālais pabalsta apmērs nav noteikts. Līdz ar to, ja vecākam vidējās iemaksu algas aprēķina periodā ir bijusi minimālā darba alga, tad pabalsts ir uz pusi mazāks (253 eiro) salīdzinājumā ar minimālo dīkstāves atbalstu.

Jāatzīmē, ka abos gadījumos atbalsta mērķis ir sniegt atbalstu personām, kurām nav iespējams gūt darba ienākumus ar Covid-19 infekciju saistīto apstākļu dēļ. Turklāt gan dīkstāves atbalsts, gan slimības palīdzības pabalsts tiek finansēts no valsts pamatbudžeta.

Tiesības saņemt slimības palīdzības pabalstu ir tikai tiem vecākiem, kuri nevar strādāt attālināti. Taču tas, ka veicot darbu attālināti, vecāks atrodas mājās, nenozīmē, ka šajā laikā viņam ir iespējams vēl arī pieskatīt bērnu, pievērst tam nedalītu uzmanību. Uzskatu, ka šāda pieeja nav pareiza un neatbilst vislabākajām bērna interesēm.

Tiesībsargs arī norāda, ka atbalsta saņemšanas laikā personas nav sociāli apdrošinātas.

Proti, atbalsts par dīkstāvi netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas iemaksām. Arī bezdarbnieka palīdzības pabalsta, slimības palīdzības pabalsta un vecāku pabalsta pagarinājuma laikā netiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Līdz ar to, beidzoties ārkārtas situācijai un attiecīgā atbalsta izmaksai, tas var negatīvi ietekmēt šo personu tiesības saņemt sociālās apdrošināšanas pakalpojumu.

Piemēram, persona, kura dīkstāves atbalstu saņēma gan no 2020. gada marta līdz maijam, gan no 2020. gada novembra līdz ārkārtas situācijas beigām, nebūs sociāli apdrošināta kopumā vairāk kā sešus mēnešus. Tas nozīmē, ka netiks izpildīti kritēriji bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai. Tāpat pastāv risks, ka dīkstāves laiks un laiks, kad personai ar Covid-19 infekciju saistīto apstākļu dēļ ienākumi ir bijuši zemāki kā pirms valstī izsludinātās ārkārtas situācijas (t.i., 2020.gada 13.marta), negatīvi ietekmēs slimības pabalsta, maternitātes pabalsta un vecāku pabalsta apmēru.

Tiesībsargs aicinu pēc iespējas īsākā laika periodā :

• pilnveidot tiesisko regulējumu un novērst atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras saņem slimības palīdzības pabalstu un dīkstāves atbalstu;
• pārskatīt kritērijus slimības palīdzības pabalsta piešķiršanai;
• izvērtēt iespēju piešķirt sociālās apdrošināšanas pabalstus personām, kuras ir saņēmušas kādu no atbalsta pasākumiem ņemto vērā sociālās apdrošināšanas iemaksas pirms 2020. gada 13. marta, vai rast citu, personām labvēlīgu risinājumu.