Tiesībsargs vērtējis, kā nodokļu administrācija ievērojusi labas pārvaldības principus

VID, Valsts ieņēmumu dienests
Foto: I. Kubliņš, Plz.lv

Tiesībsarga Jura Jansona sagatavotajā ziņojumā par paveikto 2017. gadā, lasāmi arī secinājumi par labu pārvaldību Valsts ieņēmumu dienesta () darbā. Viņš norāda, ka  informējis vadību par problēmjautājumiem, kuri ir jārisina, lai veidotu kā uz klientu orientētu, nevis represīvu iestādi.

Pirmkārt, tiesībsargs norādīja uz iestādes komunikācijas stilu ar klientiem. Piemēram, tiesībsargs novērojis, ka VID veic dažāda veida preventīvos pasākumus ēnu ekonomikas apkarošanā, mēģinot noskaidrot personas, kas veic saimniecisko darbību interneta vidē, izīrējot dzīvokļus u.c., bet saimniecisko darbību nereģistrē, tādējādi arī nemaksā nodokļus. Šo pasākumu ietvaros VID sūta privātpersonām paziņojumus ar lūgumu reģistrēt saimniecisko darbību, vienlaikus arī norādot uz atbildības piemērošanu par nesadarbošanos ar VID vai par saimnieciskās darbības nereģistrēšanu. Šādi rīkoties VID ir tiesības. Taču sabiedrību interesē jautājums, kā šīs tiesības tiek izmantotas? Vai, tās izmantojot, VID nerīkojas patvaļīgi?

Šajā sakarā tiesībsargs norādīja: lielā mērā tas ir saistīts ar to, cik rūpīgi VID amatpersonas veic katra individuālā gadījuma pārbaudi; kā un kādus apgalvojumus izmanto kā pierādījums, lai uzrunātu nodokļu maksātāju. Tiesībsargs novērojis, ka VID neveic visu gadījumu rūpīgu pārbaudi, pat nepārbauda juridiski nozīmīgu informāciju, un uz pieņēmumu pamata traucē nodokļu maksātājus ar paziņojumiem par nepieciešamību reģistrēt saimniecisko darbību, sniegt paskaidrojumus utt. Šie un citi gadījumi lika uzskatīt, ka VID ir nepietiekami izstrādāta un apzināta nodokļu nomaksas pienākuma izpildīšanas prevencijas metodika vai arī tā ir izstrādāta, bet VID amatpersonas to neizprot kopsakarā ar vispārējiem administratīvā procesa un pārvaldes darbības principiem. Minētais par nožēlu kopumā rada priekšstatu, ka VID rīcība robežojas ar patvaļu.

Tiesībsargs piedāvāja arī risinājumus: pārskatīt visus iekšējos normatīvos aktus, kas reglamentē šos prevencijas procesus, kā arī veikt darbinieku apmācības.

Tiesībsargs vērsa VID uzmanību uz jautājumu par apstrīdēšanas iesniegumu izskatīšanas termiņu kavējumiem audita lietās, datu atbilstības pārbaudes lietās un administratīvo pārkāpumu lietās.

Tiesībsarga pārbaudē apstiprinājās, ka termiņi tiek kavēti teju katru mēnesi. Par minēto tiesībsargs jau iepriekš bija VID aizrādījis, tomēr būtiski uzlabojumi nesekoja. Šāda termiņu kavēšana pasliktina nodokļu maksātāju tiesiskās intereses, un tas neatbilst labas pārvaldības principam.

Tiesībsargs uzsver, ka šim jautājumam ir jārod risinājums, jo par minēto termiņu kavējumiem VID neiestājas nekādas sekas. Nodokļu maksātājiem un visai sabiedrībai tas rada priekšstatu par nesodāmību un bezatbildību valsts

Tiesībsargs, analizējot iepriekš izteiktu rekomendāciju izpildi, pārskata periodā konstatēja, ka, neskatoties uz to, ka gan VID, gan piekrita rekomendācijas būtībai, tā tika izpildīta tikai pēc divarpus gadiem. Proti, attiecīgos grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām” Saeima pieņēma vien 2017.gada 16.novembrī. Būtiski atzīmēt, ka paralēli šo grozījumu pieņemšanai, kas bija nodokļu maksātāju interesēs, tika izstrādāti un steidzamāk pieņemti vairāki citi grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas saturēja represīvas normas attiecībā uz nodokļu maksātājiem.

Aizvadītajā gadā tiesībsargs izskatīja pārbaudes lietu par labas pārvaldības principa ievērošanu VID, Uzņēmumu reģistra un Iekšlietu ministrijas Informācijas centra darbībā, izpildot administratīvo papildsodu – tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus.

Proti, VID administratīvā pārkāpuma lietā personai uzlika naudas sodu un papildsodu – tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus, tas ir, personālsabiedrības lietveža, personālsabiedrību pārstāvēt tiesīgā biedra, kapitālsabiedrības valdes locekļa, kapitālsabiedrības padomes locekļa, prokūrista, parastā komercpilnvarnieka, pārstāvja filiālē, komercsabiedrības likvidatora, sabiedrības kontroliera un revidenta amatus, 24 mēnešus.

Tiesībsargs konstatēja, ka VID, neskatoties uz to, ka persona bija pārsūdzējusi VID lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, neapturēja papildsoda izpildi, tas ir, neinformēja Uzņēmumu reģistru par sūdzības izskatīšanu, kaut arī likums paredzēja pretējo.

Ņemot vērā konkrētajā lietā konstatēto, tiesībsargs secināja:

  • VID neievēro ārējos un iekšējos normatīvajos aktos noteiktos termiņus, realizējot papildsoda izpildi;
  • VID nav sakārtoti iekšējie procesi administratīvo pārkāpumu soda izpildes nodrošināšanai, kas rada privātpersonu tiesību aizskārumus ne tikai konkrētajā gadījumā;
  • VID nepietiekami aktīvi iesaistās papildsoda noteikšanā (tiesvedības procesā), ja papildsods daļēji jau ir izpildīts.

Līdzīgie raksti:

Atstāt komentāru

Please Login to comment
  Subscribe  
Paziņot par