0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASTiesnešu konferencē kritizē likumdevēja darbu un skaidro grozījumus likumā "Par tiesu varu"
TIESĪBAS

Tiesnešu konferencē kritizē likumdevēja darbu un skaidro grozījumus likumā “Par tiesu varu”

Latvijas tiesnešu konferencē, kas notika 1. novembrī,  Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs sniedza pārskatu par Tieslietu padomes darbu kopš iepriekšējās tiesnešu konferences pagājušā gada novembrī. Latvijas tiesnešu konferencē piedalījās 360 no 559 Augstākās tiesas, apgabaltiesu, rajonu (pilsētu) tiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem. Uz konferenci aicināti bija arī Tieslietu padomes locekļi, Satversmes tiesas tiesneši un Goda tiesneši, informē Tieslietu ministrija. Tieslietu padomes priekšlikumu saglabāt kasācijas instancei vēsturisko Senāta nosaukumu, tāpat kā 21 citu Tieslietu padomes priekšlikumu likumprojektam par grozījumiem likumā „Par tiesu varu” likumdevējs neņēma vērā, norādīja I.Bičkovičs Gan šī pozīcija, gan mehānisms, kādā tiek ieviesta tā sauktā „tīrā”…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies
.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Latvijas tiesnešu konferencē, kas notika 1. novembrī,  Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs sniedza pārskatu par Tieslietu padomes darbu kopš iepriekšējās tiesnešu konferences pagājušā gada novembrī. Latvijas tiesnešu konferencē piedalījās 360 no 559 Augstākās tiesas, apgabaltiesu, rajonu (pilsētu) tiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem. Uz konferenci aicināti bija arī Tieslietu padomes locekļi, Satversmes tiesas tiesneši un Goda tiesneši, informē Tieslietu ministrija. Tieslietu padomes priekšlikumu saglabāt kasācijas instancei vēsturisko Senāta nosaukumu, tāpat kā 21 citu Tieslietu padomes priekšlikumu likumprojektam par grozījumiem likumā „Par tiesu varu” likumdevējs neņēma vērā, norādīja I.Bičkovičs Gan šī pozīcija, gan mehānisms, kādā tiek ieviesta tā sauktā „tīrā” trīspakāpju tiesu sistēma un reformēta Augstākās tiesas struktūra, neliecina par korektu attieksmi. Tieslietu padomes ieskatā tik būtiskas izmaiņas kā Tiesu palātu likvidācija un ar to saistītā Augstākās tiesas funkciju un darba organizācijas pārveidošana bija nosakāma likuma pamatnormās, nevis pārejas noteikumos – uzsvēra Augstākās tiesas priekšsēdētājs. I.Bičkovičs norādīja, ka aizvadītais gads bijis tiesu sistēmas reformu sākuma laiks – likumdevējs pieņēmis būtiskus grozījumus likumā „Par tiesu varu”, mainīta tiesnešu atalgojuma sistēma, sākusies tiesnešu profesionālās darbības novērtēšana. Tas atspoguļojies arī Tieslietu padomes darbā un lēmumos. Laikā kopš iepriekšējās Tiesnešu konferences notikušas 23 Tieslietu padomes sēdes, Tieslietu padome pieņēmusi 96 lēmumus. Tieslietu padomes priekšsēdētājs pārskata ziņojumā sīkāk analizēja tos lēmumus, kuros padome sniegusi atzinumus par likumprojektiem, kas saistīti ar tieslietu sistēmu. Būtiskākie bijuši grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, ar kuriem tiesnešu atalgojums iekļauts vienotajā atlīdzības sistēmā. Tieslietu padomes priekšsēdētājs norādīja – ar to netiek nodrošināts līdzsvars starp valsts iestāžu juristu un tiesnešu atalgojumu. 2013.gadā prēmiju un piemaksu apjoms valsts pārvaldes darbiniekiem veido papildu 47,9% no atalgojuma, bet attiecībā uz tiesnešiem un prokuroriem normatīvais regulējums nav izmainīts. Otrs svarīgākais likumprojekts, kam Tieslietu padome sniegusi savu atzinumu, ir jau minētie 13.jūnija vērienīgie grozījumi likumā „Par tiesu varu”. Par to, ka vairāki grozījumu ieviešanas mehānismi nedarbojas kā cerēts, liecina, piemēram, vairāk nekā desmit tiesu darbinieku vēstules, saņemtas arī Tieslietu padomē, kurās iebilsts pret nolēmumu anonimizēšanas pienākuma uzlikšanu tiesnešu palīgiem. Šo jautājumu Tieslietu padome skatīs nākamajā sēdē 11. novembrī. Tiesnešus uzrunāja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Kristīne Strada-Rozenberga, tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Pārskatu par gada darbu sniedza tiesnešu pašpārvaldes institūciju vadītāji – Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs Gunārs Aigars un Tiesnešu ētikas komisijas priekšsēdētājs Visvaldis Sprudzāns. Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina skaidroja būtiskākās izmaiņas likumā „Par tiesu varu” pēc 2013.gada 13.jūnija grozījumiem likumā „Par tiesu varu” – ieviests lietu izskatīšanas termiņu pārvaldības mehānisms; detalizētas tiesu priekšsēdētāju funkcijas; noteikts vienots tiesu priekšsēdētāju pilnvaru termiņu skaitījums; paplašināta tiesas spriedumu pieejamība; noteikta tiesas sēžu kalendāra sasaiste ar advokātu noslodzes plānojumu; veiktas izmaiņas tiesnešu atstādināšanas no amata regulējumā; vienādots tiesneša maksimālais vecums; nodrošināts tiesiskais pamats Augstākās tiesas reformai un kompetenču pārdalei starp tiesu instancēm (tīrās tiesu instances) un noteikti reformas īstenošanas termiņi; izmaiņas izmeklēšanas tiesnešu darba organizācijā.

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058