Tiesu izpildītāju dienā 12. martā konsultēs par piedziņas vēršanu uz darba samaksu

Ikgadējā Tiesu izpildītāju diena, kas šogad tiek rīkota 12. martā, būs veltīta tādam aktuālam tematam kā piedziņas vēršana uz darba samaksu.

Kā norāda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome (LZTIP), aizvadītajā gadā tika veiktas būtiskas tiesību normas izmaiņas, kas skar piedziņas vēršanu uz darba samaksu. Proti, 2024. gada 1. oktobrī stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā, kas regulē ieturējumu apmēru no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem.

Galvenais veikto izmaiņu mērķis bija veicināt parādnieku nodarbinātību un ilgtermiņā sekmēt parādu atgūšanu. Tostarp, jaunās normas paredz ieturējumu apmēra samazināšanu, to nemainīgumu neatkarīgi no piedziņas kārtas, kā arī minimālās summas saglabāšanu, kas netiek pakļauta piedziņai.

LTTIP priekšsēdētāja Iveta Kruka: “Lielākajai daļai iedzīvotāju alga ir primārais ieņēmumu avots, un tāpēc arī parādu gadījumā tieši atskaitījumi no darba samaksas ir galvenais uzkrāto saistību atmaksas veids. Veiktie grozījumi lielākajā daļā parādu piedziņu lietu samazināja ieturējumu apmēru no parādnieku darba samaksas un tai pielīdzinātiem maksājumiem. Nosacījumi parādniekiem kļuva vieglāki, saglabājot viņu ikdienas rīcībā lielāku ienākumu daļu. Ikdienas darbā novērojām, ka līdz ar grozījumu spēkā stāšanos palielinājās parādnieku interese par ieturējumu veikšanas jauno kārtību un palielinājies arī saņemto maksājumu skaits.”

Lietderīgi zināt, ka jaunie regulējumu noteikumi par piedziņas vēršanu uz darba samaksu tiek attiecināti arī uz ienākumiem no saimnieciskās darbības.

Ja parādniekam kā fiziskai personai ienākumi no reģistrētās saimnieciskās darbības ir vienīgais iztikas avots, tad uz tiem attiecas tie paši noteikumi kā uz darba algu.

Tiesu izpildītāju diena ir iespēja iedzīvotājiem bez maksas saņemt kvalificētu juridisku skaidrojumu par to, kā tiek veikta piedziņa, kāds ir saglabājamo naudas līdzekļu apmērs un kādi papildu nosacījumi tiek ņemti vērā.

LZTIP caicina izmantot šo iespēju un 12. martā zvanīt uz konsultāciju tālruni 67290005.

Tiesu izpildītāju dienā bezmaksas telefonkonsultācijas būs pieejamas ne vien par piedziņas vēršanu uz darba samaksu, bet arī par citiem ar zvērinātu tiesu izpildītāju darbību saistītiem jautājumiem.

Kā vēršama piedziņa uz darba samaksu, tai pielīdzinātajiem maksājumiem un citām naudas summām?

LZTIP norādījusi, ka Civilprocesa likuma 594. panta pirmā daļa noteic to, cik lielus ieturējumus no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem atļauts veikt. Ieturējumu apmērs noteikts procentuālā izteiksmē un atšķiras atkarībā no piedziņas veida. Ieturējumi izdarāmi 50% apmērā, ja jāpiedzen uzturlīdzekļi, jāatlīdzina zaudējumi sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai jāatlīdzina zaudējums, kas nodarīts, izdarot noziedzīgu nodarījumu, kā arī izpildot administratīvo pārkāpumu lietās pieņemtos nolēmumus, saglabājot par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus 15% apmērā no minimālās mēneša darba algas (Civilprocesa likuma 594. panta pirmās daļas 2. punkts).

Citu parādu piedziņai ieturējumi izdarāmi 30% apmērā, saglabājot par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus 15% apmērā no minimālās mēneša darba algas (Civilprocesa likuma 594. panta pirmās daļas 3. punkts).

Īpaši izdalītas ir uzturlīdzekļu piedziņas lietas nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) administrācijas labā. Atšķirībā no pārējiem piedziņas veidiem, attiecībā uz kuriem Civilprocesa likums noteic procentuālo darba samaksas (un tai pielīdzināto maksājumu) daļu, kuru drīkst ieturēt, šādu parādu piedziņai Civilprocesa likuma 594. panta pirmās daļas 1. punkts noteic tikai to darba samaksas (un tai pielīdzināto maksājumu) daļu, kas saglabājams parādniekam. Visu pārējo, kas pārsniedz šo minimālo apmēru, atļauts novirzīt uzturlīdzekļu parāda segšanai.

Ja piedziņa uz darba samaksu tiek vērsta pēc vairākiem izpildu dokumentiem, parādniekam jāsaglabā darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi 50% apmērā, bet ne mazāk kā minimālās mēneša darba algas apmērā un par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus 15% apmērā no minimālās mēneša darba algas, izņemot Civilprocesa likuma 594. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto gadījumu (proti, gadījumu, ja ieturējumi tiek izdarīti uzturlīdzekļu piedziņas lietā nepilngadīga bērna uzturam vai UGF labā). Jāatceras, ka ne jebkura parādnieka apgādībā reģistrētā persona tiek ņemta vērā, aprēķinot parādniekam saglabājamo minimumu. Proti, tiek ņemti vērā tikai nepilngadīgie bērni, bet ne, piemēram, nestrādājošs laulātais, vecāki vai vecvecāki.

Vēršot piedziņu uz valsts pensijām, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem un atlīdzībām, piemērojami noteikumi par piedziņas vēršanu uz darba samaksu, ja citos likumos nav noteikti citi ieturējumu ierobežojumi. Tas nozīmē, ka arī šajos gadījumos parādniekam saglabājama attiecīgā pensija, pabalsts vai atlīdzība Civilprocesa likuma 594. panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajā apmērā.

Darba devējam vai juridiskajai personai, kas saņēmusi izpildei zvērināta tiesu izpildītāja rīkojumu par ieturējumu izdarīšanu no personas darba samaksas, tai pielīdzinātajiem maksājumiem vai citām naudas summām, jāņem vērā, ka tieši viņam ir pienākums katrā konkrētajā ieturējuma izdarīšanas reizē aprēķināt personai saglabājamo līdzekļu apmēru, ņemot vērā ieturējuma izdarīšanas brīdī parādnieka apgādībā esošo personu skaitu. Savukārt parādniekam jāievēro, ka līdzekļi 15% apmērā no minimālās mēneša darba algas par katru parādnieka apgādībā esošu nepilngadīgo bērnu tiek saglabāti, ja parādnieka apgādībā ir nepilngadīgs bērns brīdī, kad tiek izdarīti ieturējumi. Proti, veicot aprēķinu, tiek ņemti vērā tikai aktuālie dati.

Atgādinām, ka Civilproces likuma 593. pants paredz, ka darba devējs pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma viņa noteiktajā termiņā sniedz ziņas par to, vai parādnieks strādā pie tā, kāda ir viņa darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi tiesu izpildītāja norādītajā laikposmā.

• “Actio Pauliana” prasība — instruments kreditoru tiesību aizsardzībai
• Ieturējumi no parādnieka darba samaksas, sākot no 1. oktobra
• Budžeta iestāde: bezcerīgi un šaubīgi debitori, to norakstīšana