Rakstā ir sniegts ieskats aktuālākajos Senāta nolēmumos publisko iepirkumu lietās.

Nepamatoti lēta piedāvājuma izvērtēšana 

Senāta 2022. gada 25. februāra lēmums lietā SKA–654/2022 

Lietā tika izskatīts strīds saistībā ar nepamatoti lēta piedāvājuma pazīmēm vienā no iepirkuma priekšmeta izmaksu pozīcijām. Pretendentiem iepirkuma līguma izpildes gaitā citstarp jā­sniedz ceļa meteoroloģisko staciju datu sistēmas pakalpojums, un attiecīgi tiesa skatīja jautājumu, vai trešās personas (konkursa uzvarētāja) piedāvājumu minētajā izmaksu pozīcijā norādītās cenas dēļ pasūtītājam bija pamats vērtēt kā nepamatoti lētu. 

Kā norāda Senāts, nepamatots ir pieteicējas pieteikumā paustais uzskats, ka šīs lietas uzdevums ir kliedēt pieteicējas aizdomas, ka trešās personas finanšu piedāvājuma izmaksu pozīcijas cena ir nepamatoti zema, un šajā lietā ir pārbaudāms, vai pasūtītājs ir pareizi izmantojis tam piešķirto novērtējuma brīvību trešās personas finanšu piedāvājuma konkrētās pozīcijas šķietami nepamatoti lētas cenas izvērtēšanā. No trešās personas sniegtā skaidrojuma pasūtītājam izriet, ka attiecīgajā izmaksu pozīcijā ir iekļauta abonentmaksa sistēmas (programmnodrošinājuma) ražotājam, t.i., tiks nomāts serveris ar jau gatavu programmnodrošinājumu, papildu serveris, kā arī tiks nodrošināts darbaspēks (tehniskais speciālists un programmētājs). Tādējādi pasūtītājs ir pamatoti secinājis, ka minētās izmaksu komponentes ietilpst abonentmaksā, nevis tā ir kāda atsevišķa (papildu) izmaksu komponente. Senāts arī norādīja, ka nepiekrīt pieteikumā paustajam viedoklim, ka kā būtisks apstāklis bija jāņem vērā tas, ka attiecīgajā izmaksu pozīcijā nav iekļauta peļņa un administratīvās izmaksas. Kā ir atzinis Senāts, pretendents, konkurējot ar cenu, līgumcenā var vispār neiekļaut peļņu vai arī to iekļaut tikai nelielā apmērā, tādējādi tas, ka cenā nav iekļauta peļņa, pats par sevi nav pamats uzskatīt, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts.

Senāta 2022. gada 1. septembra rīcības sēdes lēmums lietā SKA–569/2022 

Viens no vērtējamiem aspektiem šajā lietā saistīts ar pieteicējas kasācijas sūdzībā norādīto, ka pasūtītājam, ja tam nav radušās šaubas par nepamatoti lētu cenas piedāvājumu, nav tiesību prasīt skaidrojumu par finanšu piedāvājumā iekļauto izmaksu pamatotību. Senāta ieskatā, ja sekotu pieteicējas loģikai, tad jebkurš skaidrojuma pieprasījums par finanšu piedāvājumu būtu jāatzīst kā šaubas par piedāvātās cenas pamatotību, un šāda interpretācija pēc būtības nepamatoti izslēgtu Publisko iepirkumu likuma 41. panta astotās daļas piemērošanu (pasūtītāja tiesības lūgt pretendentiem izskaidrot piedāvājumā iekļauto informāciju). Tādējādi Senāts atzīst pasūtītāja tiesības pieprasīt skaidrojumu pretendentiem par finanšu piedāvājumā iekļautajām izmaksām, bet šāda skaidrojuma pieprasīšana automātiski nenozīmē, ka pasūtītājs apšauba piedāvātās cenas pamatotību un apskata piedāvājumu kā nepamatoti lētu. Senāts jau iepriekš ir norādījis, ka pasūtītājam nav jāveic Publisko iepirkumu likuma 53. pantā paredzētā procedūra pretendentu piedāvāto cenu veidošanas noskaidrošanai, ja tam nav radušās šaubas par cenas pamatotību un tas neapsver atteikšanos no piedāvājuma kā nepamatoti lēta.

Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība kā atbildētājs publisko iepirkumu lietā 

Senāta 2022. gada 25. februāra spriedums lietā SKA–226/2022

Strīds konkrētajā lietā radās saistībā ar pasūtītāja Publisko iepirkumu likuma izpratnē – pašvaldības kapitālsabiedrības – rīkotu iepirkumu par automašīnas nomu. Pirms iepirkuma līguma noslēgšanas izvēlētais iepirkuma uzvarētājs piegādāja nomas automašīnu pasūtītājam, savukārt pasūtītājs atteicās parakstīt iepirkuma līgumu, jo piegādātā automašīna neatbilda tehniskās specifikācijas prasībām. Pasūtītāja iepirkuma komisija atcēla sākotnējo lēmumu par iepirkuma rezultātiem un nolēma piešķirt iepirkuma līguma slēgšanas tiesības citam pretendentam. Tiesa atzina, ka atbilstoši nolikumam vispirms starp pasūtītāju un iepirkuma uzvarētāju bija noslēdzams iepirkuma līgums un tikai pēc tam piegādājama automašīna, turklāt automašīnas piegādei nolikums paredzēja 10 darba dienas no līguma noslēgšanas dienas, tādējādi automašīnas piegāde bija līguma izpildes jautājums, nevis līguma noslēgšanas priekšnoteikums. Tiesa nekonstatēja, ka pieteicēja būtu atteikusies no tiesībām noteiktajā termiņā izpildīt līgumu, līdz ar to pasūtītāja lēmums atcelt sākotnējo lēmumu iepirkumā un piešķirt iepirkuma līguma slēgšanas tiesības citam pretendentam ir nepamatots.

Tomēr Senāta ieskatā pirmās instances tiesa ir nepareizi noteikusi atbildētāju šajā lietā un nepamatoti piespriedusi attiecīgajai pašvaldībai (nevis pašvaldības kapitālsabiedrībai kā pasūtītājam) samaksāt par labu pieteicējai valsts nodevu. Kā norāda Senāts, atbilstoši Administratīvā procesa likumā iedibinātajai klasiskajai iestādes un atbildētāja sistēmai varētu prezumēt, ka privātpersona, īstenojot publisko varu administratīvajā procesā, vienmēr darbojas publiskas personas vārdā, tomēr publisko iepirkumu procedūras īstenošana, lai arī ir aplūkojama kā administratīvais process, nav šis klasiskais administratīvā procesa sistēmas gadījums. Senāta ieskatā tas, ka iepirkumu organizējusi pašvaldības kapitālsabiedrība, nav pamats, lai apgalvotu, ka attiecīgā kapitālsabiedrība rīkojusies, pildot sava kapitāldaļu turētāja publisku funkciju, jo iepirkuma procedūras īstenošana pati par sevi parasti nav kādas konkrētas publiskās funkcijas īstenošana, un darbība iepirkuma procedūrā tiek aplūkota kā veikta publisko tiesību jomā tāpēc, lai nodrošinātu efektīvu iepirkuma procedūrā pieņemto lēmumu pārskatīšanas mehānismu.

Senāts atzina, ka privātpersona, kas īstenojusi iepirkuma procedūru sava patstāvīgā budžeta ietvaros, zaudējumu atlīdzināšanas kontekstā pielīdzināma iestādei ar patstāvīgu budžetu jeb šādai privātpersonai pašai par sevi jābūt atbildētājam administratīvajā lietā par iepirkuma procedūras tiesiskumu, kaut arī tai institucionāli nav publisko tiesību subjekta statusa.

Kvalifikācijas prasības un atbilstības izvērtējums

Senāta 2022. gada 24. marta rīcības sēdes lēmums lietā SKA–714/2022 

Aplūkotajā lietā strīds saistīts ar to, kā ir izvērtējama pretendenta – piegādātāju apvienības iepriekšējā pieredze. Konkursa nolikums noteica, ka pretendentam jābūt pieredzei būvuzraudzības veikšanā vienā objektā, kurš ir pilnībā pabeigts un nodots ekspluatācijā un kurā ir veikta tramvaja vai trolejbusa kontakttīklu izbūve vai pārbūve. Pieteicēja (piegādātāju apvienība) prasīto pieredzi pamatoja ar apvienības dalībnieka veikto būv­uzraudzību konkrētajā objektā. Šajā objektā būvuzraudzību nodrošināja pilnsabiedrība, kurā kā biedrs bija pašreizējais piegādātāju apvienības dalībnieks. Tiesa pārbaudīja speciālistu faktisko iesaisti līguma izpildē un secināja, ka pieredzi elektroapgādes sistēmas (tramvaju kontakttīkla) būvuzraudzībā ieguva pilnsabiedrības otrs biedrs, bet ne esošais piegādātāju apvienības dalībnieks.

Atbilstoši Senāta secinājumiem pirmās instances tiesa (un arī pasūtītājs) pamatoti vērtēja, vai konkrēti pieteicējas dalībnieks, esot pilnsabiedrības biedrs, ir faktiski ieguvis nepieciešamo būvuzraudzības pieredzi, uz kuru tas atsaucas. Tiesa secinājusi, ka no lietā esošajiem pierādījumiem nav iespējams konstatēt šī biedra speciālista faktisko ieguldījumu elektroapgādes sistēmas (tramvaju kontakttīkla) būvuzraudzībā pilnsabiedrības īstenotajā projektā. Senāts arī norādīja, ka tiesa vērtēja pierādījumus par attiecīgo speciālistu darbību konkrētajā objektā ar mērķi noskaidrot, vai sabiedrība kā pilnsabiedrības biedrs ir faktiski guvusi nepieciešamo pieredzi, nevis ar mērķi novērtēt konkrēta speciālista kvalifikāciju un darbu apjomu. Situācijā, kurā būvuzraudzību nodrošināja pilnsabiedrība, ir svarīgi novērtēt, kurš pilnsabiedrības biedrs faktiski nodrošināja būvuzraudzību, un šajā aspektā ir izvērtējama arī šo piesaistīto speciālistu dalība līguma izpildē. 

Senāta 2022. gada 5. aprīļa rīcības sēdes lēmums lietā SKA–458/2022

Konkrētajā lietā strīdus pamats ir izvērtējums, vai būvuzrauga pieredze ir atbilstoša nolikumā prasītajai, ja šī pieredze ir gūta citā, nevis tieši būvuzrauga amatā. Saskaņā ar nolikuma prasībām pretendenta rīcībā jābūt būvuzraugam, kurš pildīs atbildīgā būvuzrauga pienākumus un kuram ir pieredze norādīto darbu būvuzraudzībā. Rajona tiesa uzvarējušā pretendenta būv­uzrauga pieredzi, kas gūta citā iepirkumā būvinženiera statusā, atzinusi par atbilstošu nolikuma prasībām.

Senāts norādīja, ka, vērtējot pieredzes atbilstību, būtiski ir noskaidrot, vai iepriekš sniegtā pakalpojuma ietvaros pildītie pienākumi pēc būtības atbilst tam būvuzrauga amata pienākumu atbildības tvērumam, kādu paredz šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums un saskaņā ar kuru būs sniedzami pakalpojumi šajā lietā pārbaudāmajā iepirkumā. Senāta ieskatā, lai atbildētu uz jautājumu, vai uzvarētāja būvuzraugs ir guvis iepirkuma nolikuma prasībām atbilstīgu pieredzi, ir būtiski saprast, vai šā speciālista darbi, lai arī veikti būvinženiera statusā, bija vērsti uz būvuzraudzības mērķu sasniegšanu un vai šis speciālists faktiski ir pildījis šā mērķa sasniegšanai būtiskus pienākumus un uzņēmies atbildību par būvdarbiem un tā atbilstību būvprojektam, tiesiskajam regulējumam un citām prasībām. Pieteicēja kasācijas sūdzībā ir uzsvērusi arī to, ka šī speciālista saistību raksta neesība rada šaubas par pieredzes formālo atbilstību, jo speciālists, neparakstot saistību rakstu, nav arī uzņēmies atbildību par izpildītajiem pienākumiem kā būvuzraugs. Uz minēto argumentu Senāts norādīja, ka saistību raksta esība pati par sevi neietekmē secinājumu par to, vai konkrētā būvspeciālista pildīto pienākumu saturs ir tāds, kas nodrošina nepieciešamo pieredzi tālākai dalībai iepirkumā, kurā attiecīgas kompetences tiek prasītas.

Senāta 2022. gada 29. aprīļa lēmums lietā SKA–764/2022

Šajā lietā viens no strīdus jautājumiem saistīts ar to, vai pasūtītājs bija tiesīgs apvienot vienā iepirkumā pārvadājumu pakalpojumus un maršrutu tīkla pārzināšanas pakalpojumus attiecīgajai pašvaldībai un sekojoši arī prasīt šādu kvalifikāciju pretendentam un speciālistiem. 

Kā lietā uzsvēra Senāts, pārvadātājam maršrutu tīkla pārzināšanas pakalpojumi būs jānodrošina tikai tādā apmērā, kas ir tiešā veidā saistīts ar paša pārvadātāja sniegtajiem regulārajiem pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, t.i., būs jā­sniedz pasūtītājam informācija un priekšlikumi saistībā ar maršrutiem, taču lēmuma pieņemšana par ierosināto izmaiņu veikšanu vai neveikšanu būs pasūtītāja kompetencē. Senāts arī norāda, ka tiktāl, ciktāl ar iepirkuma priekšmetu un tam izvirzītajām kvalitātes prasībām saistītie konkurences ierobežojumi nav patvaļīgi, tiesai nav kompetences diktēt pasūtītājam, kādu preci vai pakalpojumu tam konkrētajā iepirkuma konkursā iegādāties.

Konkursa nolikumā pretendentiem ir prasīts speciālists – maršrutu tīkla plānotājs, kuram jābūt vismaz augstākajai izglītībai kādā no nolikumā uzskaitītajām specialitātēm, savukārt iepriekšējā pieredze maršrutu tīklu plānošanā kā kvalifikācijas prasība nolikumā nav prasīta, bet ir tikai paredzēta kā viens no saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritērijiem. Senāts arī vērsa uzmanību, ka pieteicēja minētās nolikuma prasības var izpildīt, piesaistot apakšuzņēmēju, apvienojoties piegādātāju apvienībā vai kādā citā veidā, un pieteicēja nav norādījusi argumentus, kādēļ pieteicējai būtu objektīvas grūtības piesaistīt šādu speciālistu.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2022. gada oktobra (112.) numurā.