Rakstā turpināts sniegt ieskatu aktuālākajos Latvijas Republikas Senāta nolēmumos publisko iepirkumu lietās. Sākums oktobra žurnāla numurā.

Atteikšanās noslēgt iepirkuma līgumu

Senāta 2022. gada 26. maija lēmums lietā SKA–803/2022 

Pasūtītājs pēc iepirkuma komisijas lēmuma – atzīt pieteicēju par konkursa uzvarētāju – pieņemšanas pieteicējai nosūtīja vēstuli ar aicinājumu 10 darba dienu laikā izmantot piešķirtās iepirkuma līguma noslēgšanas tiesības. Pieteicēja uz minēto pieprasījumu atbilstoši nereaģēja, tāpēc līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas citam pretendentam. Savukārt pieteicēja uzskatīja, ka tā nav atteikusies no līguma slēgšanas tiesību izmantošanas, tāpēc pārsūdzēja pasūtītāja pieņemto lēmumu par līguma slēgšanas tiesību iešķiršanu citam pretendentam.

Kā atzinusi rajona tiesa savā spriedumā, ar atteikšanos noslēgt iepirkuma līgumu ir saprotama ne tikai tieši izteikta griba atteikties no līguma slēgšanas, bet arī rīcība, ar kuru uzvarējušais pretendents neattaisnoti no tā izvairās. Pretējs secinājums novestu pie situācijas, ka pasūtītājs, nespējot panākt nedz iepirkuma līguma noslēgšanu, nedz arī atteikšanos no līguma slēgšanas no uzvarējušā pretendenta puses, faktiski nevarētu noslēgt iepirkuma līgumu. Atbildot uz pasūtītāja vēstuli ar aicinājumu noslēgt iepirkuma līgumu, pieteicēja pasūtītājam nosūtīja vēstuli, kurā izteikti apsvērumi par iepirkuma komisijas protokola saturu. Tādējādi rajona tiesa secināja, ka pieteicēja ir izvairījusies no līguma noslēgšanas, aktualizējot jautājumus, kuri nav vērsti uz līguma noslēgšanu un kuriem vispār nav izšķirošas nozīmes šajā jautājumā. Senāts, uzskatot rajona tiesas secinājumus par pamatotiem, vienlaikus arī norādīja, ka lietā nav nozīmes apstāklim, ka pieteicējai ir atšķirīgs viedoklis par iepirkuma līguma izdevīguma apstākļiem pasūtītājam, un pārliecināties, ka konkrētais iepirkums ir pasūtītājam ekonomiski izdevīgs, nav tiesas kompetencē.

Tehniskā piedāvājuma precizēšana

Senāta 2022. gada 8. jūnija spriedums lietā SKA–340/2022 

Atbilstoši konkursa nolikuma nosacījumiem pasūtītājs iepirka dažādas eļļas un smērvielas, viena no strīdus pozīcijām izskatāmajā lietā bija transmisijas eļļa 75W–90, kura citstarp atbilst specifikācijai MB 235.0/235.8. Nolikums arī noteica, ka pretendents tehniskajam piedāvājumam pievieno produkta tehnisko datu lapu, kurā minēta pilna tehniskā informācija par piedāvāto produktu. Konkursa uzvarētājs šajā iepirkuma pozīcijā bija piedāvājumā norādījis konkrēto eļļu Autogear Oil SYN 75W–90 (nosaukums) un pievienojis tehnisko datu lapu, kas apliecina atbilstību arī MB 235.0/235.8. Uzvarētāja tehniskā piedāvājuma tabulā bija norādījis šīs eļļas ražotāju (Transnational Blenders B.V.), savukārt iesniegtajā tehnisko datu lapā kā ražotājs bija norādīts cits (77Lubricants). Pieteicēja apstrīdēja konkursa uzvarētāja piedāvājumu šajā daļā, un tieši – atbilstību specifikācijai MB 235.0/235.8, uzskatot, ka pasūtītājs nav pienācīgi pārliecinājies par uzvarētāja piedāvātās preces atbilstību nolikuma prasībām, kā arī uzvarētājs, sniedzot papildu informāciju par tehnisko piedāvājumu, ir grozījis iesniegto piedāvājumu.

Kā spriedumā norāda Senāts, atbilstoši nolikuma prasībām pretendenta piedāvātās eļļas atbilstībai vispirms jāizriet no piedāvājumā ietveramās produkta tehnisko datu lapas, savukārt šaubu par piedāvājuma saturu gadījumā pasūtītāja var pieprasīt un izvērtēt pretendenta papildus sniegto informāciju, ja tā vienīgi izskaidro piedāvājumu, nevis groza to. Lietā tika konstatēts, ka uzvarētāja piedāvājumā iesniegtā tehnisko datu lapa, kas apstiprina eļļas atbilstību, nesakrīt ar preces ražotāja mājaslapā publicēto produkta datu lapu jaunākā redakcijā, saskaņā ar kuru konkrētā piedāvātā eļļa neatbilst pasūtītāja tehniskās specifikācijas prasībām. Atbildot uz pasūtītāja informācijas pieprasījumu, preces ražotājs rakstveidā apliecinājis, ka transmisijas eļļa 75W–90 tiek ražota atbilstoši tai tehniskajai informācijai, kas norādīta produkta datu lapā, kas iesniegta uzvarētāja piedāvājumā. Pieteicēja iebilda, ka pasūtītājs nav pārliecinājies, vai iesniegtā datu lapa nav patvaļīgi papildināta, un apšaubīja vēlāk sniegto ražotāja skaidrojumu. 

Senāts norādīja, ka, lai gan tieši preces ražotājs var sniegt izsmeļošāko informāciju par preci, tāpēc ražotāja informācija var būt viens no pierādījumiem piedāvājuma atbilstības novērtēšanai, tas nenozīmē, ka ražotāja sniegtajai informācijai automātiski piešķirama augstākā ticamības pakāpe, ja citi pierādījumi ražotāja informāciju neapstiprina vai ir pretrunā ar to. Kā norāda Senāts, ražotājs ir apliecinājis, ka eļļa tiek ražota atbilstoši tai tehniskajai informācijai, kas norādīta piedāvājumā iesniegtajā produkta datu lapā un kurā norādīta atbilstība specifikācijai MB 235.0/235.8. Senāta ieskatā tikai paša ražotāja ziņā ir tas, kā organizēt uzņēmējdarbību un kādas aktivitātes veikt produkta popularizēšanas tirgū, tamdēļ tas, ka ražotāja mājaslapā pieejamā produkta datu lapā jaunākā redakcijā vairs nav norādes uz konkrēto atbilstību, pats par sevi neliek apšaubīt ražotāja apliecinājumu (skaidrojumu). 

Savukārt attiecībā uz jautājumu, vai preces ražotāja nesakritība (piedāvājuma tabulā un piedāvājumam pievienotajā datu lapā norādīti dažādi ražotāji attiecībā uz konkrēto piedāvāto eļļu) un šādas informācijas precizējums ir vai nav piedāvājuma maiņa, Senāts norāda, ka, lai arī tehniskā piedāvājuma tabulā bija norādīts cits preces ražotājs, preces nosaukums ir tāds pats kā piedāvājumā iesniegtajā tehnisko datu lapā, tādējādi ir pamatots tiesas secinājums, ka uzvarētājs piedāvājumā pieļāva tehnisku kļūdu, kas tika precizēta, savukārt pieteicējas kasācijas sūdzībā nav argumentu, ka konkrētajā gadījumā uzvarētāja piedāvājums ir nevis precizēts, bet gan grozīts pēc būtības, aizstājot vienu produktu ar citu.

Pasūtītāja prasību pamatotība mobilo sakaru pakalpojumiem

Senāta 2022. gada 19. jūlija lēmums lietā SKA–922/2022 

Tiesā tika izskatīts jautājums par vērtēšanas kritēriju pamatotību mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumā, un tieši, vai pamatoti kā saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma kritērijs nolikumā ir paredzēts bāzes staciju skaits Latvijā. Principā bāzes staciju skaits ir ar iepirkuma priekšmetu saistīts faktors, bet strīdus būtība ir apstāklī, ka Latvijā ir mazs tirgus dalībnieku skaits, kas varētu šādā iepirkumā piedalīties un nodrošināt mobilo sakaru pakalpojumus, un bāzes staciju skaits katram no pretendentiem ir iepriekš zināms, tādējādi liels piešķiramo punktu īpatsvars par attiecīgo kritēriju jau var norādīt uz potenciālo konkursa uzvarētāju.

Senāts šajā sakarā ir sniedzis atziņas, norādot, ka iespējams risks, ka pasūtītājam jau iepriekš var būt saprotams, kurš šis uzvarētājs būs, ja ir tikai trīs galvenie tirgus dalībnieki un tirgus ir visai pārskatāms. Vienlaikus nolūkā izvairīties no šāda riska nav pamata izvēlēties vai izslēgt kādus kritērijus tikai tādēļ, lai nevienam no pretendentiem nebūtu priekšrocību konkursā – ir dabiski un atbilstoši konkurencei, ka stiprāks tirgus dalībnieks ar spēcīgāku piedāvājumu var uzvarēt konkursā. Pasūtītājam nav jāvadās pēc mazāk spēcīgu konkurentu vēlmes pielāgot konkursa nolikumu, lai objektīvi stiprākam pretendentam ar iespējami labāku piedāvājumu zustu iespēja uzvarēt. Tiesa jau iepriekš līdzīgās lietās ir secinājusi, ka apstākļos, kad nav viena konkrēta objektīva kritērija mobilo sakaru pakalpojuma kvalitātes salīdzināšanai, bāzes staciju skaits, lai gan nevar būt noteicošais kritērijs, nav atzīstams par nesaistītu kritēriju ar pakalpojuma kvalitāti. Šajā lietā Senāts atzina, ka pakalpojums ir nepieciešams pasūtītājam visā Latvijas teritorijā, tātad nevar veikt mobilo sakaru kvalitātes mērījumus konkrētās vietās, turklāt tiesas ieskatā konkursa nolikumā ir salīdzinoši neliels punktu skaits par strīdus kritēriju.

Senāta 2022. gada 29. jūlija lēmums lietā SKA–924/2022 

Šajā lietā tiesa vērtēja, vai pirm­šķietami pamatoti pasūtītājs noteicis kā vienu no saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritērijiem viesabonēšanas valstu skaitu, ar kurām pretendentam noslēgti sadarbības līgumi un kurās ir pieejami balss sakari. Kā to argumentēja pasūtītājs, tā darbības specifikas pamatā ir nepieciešamība saņemt pēc iespējas plašākus sakaru pakalpojumus ārvalstīs un iepriekš nav iespējams prognozēt, kurās valstīs šādas situācijas var rasties, attiecīgi pasūtītājam nav iespējams iepirkuma dokumentācijā iekļaut konkrētu nepieciešamo viesabonēšanas valstu skaitu. Senāts norādīja, ka uzskata pasūtītāja argumentus par loģisku un objektīvu pamatojumu tam, kāpēc iepirkuma dokumentācijā nav iespējams iekļaut konkrētu valstu sarakstu, savukārt pieteicējas uzskats, ka pasūtītājai būtu jānosaka konkrētu valstu loks, nav pamatots ne ar kādiem racionāliem apsvērumiem.

Attiecībā uz šāda kritērija saimniecisko izdevīgumu Senāts norāda, ka kvantitatīvs sadarbības iespēju raksturojums, ievērojot valstu skaitu, kopumā raksturo plašākas iespējas vies­abonēšanas nodrošināšanā, pat ja pats par sevi neuzrāda izmaksas vai pakalpojumu kvalitāti pēc dažādiem raksturlielumiem katrā valstī. Senāts arī atzīmēja, ka nav saprotams un ar tiesību normām nav saistīts arī pieteicējas arguments, ka nebūtu pieļaujams izvērtēšanas kritērijs, kas nav atkarīgs no pretendentu ieguldītā darba piedāvājuma sagatavošanā.

Senāta 2022. gada 9. augusta lēmums lietā SKA–949/2022 

Šajā lietā tiesa skatīja strīdu par iepirkuma priekšmeta nedalīšanu, proti, pieteicēji uzskata, ka fiksētās telefonijas pakalpojumi un mobilās telefonijas pakalpojumi ir divi atšķirīgi pakalpojumi, kuru nodrošināšanai nepieciešamas atšķirīgas licences (atļaujas), attiecīgi – gan mobilajā, gan fiksētajā telefonijā pakalpojumus nodrošina atšķirīgs pakalpojumu sniedzēju loks, savukārt, apvienojot vienā iepirkuma priekšmetā fiksētās un mobilās balss telefonijas pakalpojumus, faktiski ir ierobežota konkurence starp pakalpojumu sniedzējiem.

Senāts lēmumā norāda, ka piekrīt, ka pasūtītājas darbības specifika norāda uz īpašām vajadzībām elektronisko sakaru pakalpojumu izmantošanā, salīdzinot ar citiem pasūtītājiem, un gan iepirkuma priekšmets, gan iepirkuma prasības skatāmas pasūtītājas darbības specifikas ietvarā. Kā norāda Senāts, tas, kuriem drošības un funkcionalitātes aspektiem iepirkumā ir piešķirama izšķiroša nozīme, ir pasūtītājas rīcības brīvības jautājums. Lēmumā secināts, ka attiecībā uz drošības un funkcionalitātes aspektu pasūtītājas gadījumā fiksētie elektroniskie sakari nespēj aizstāt mobilo elektronisko sakaru izmantoto funkcionalitāti un otrādi, un nepieciešamās sakaru kvalitātes un stabilitātes nodrošināšanai kā prioritāte tiek izvirzīta mobilo un fiksēto elektronisko sakaru pakalpojuma mijiedarbības stabilitāte, kuru, ņemot vērā pasūtītājas pieejamos resursus, var nodrošināt viens šādu pakalpojumu sniedzējs. Attiecībā uz konkurences aspektu Senāts norāda, ka personu apvienību veidošana vai apakšuzņēmēju piesaistīšana ir parasta prakse publiskajos iepirkumos un, arī nedalot iepirkuma priekšmetu, konkurence jo­projām saglabājas, jo piedāvājumu izteikšanā var piedalīties visi trīs tirgū esošie mobilo sakaru pakalpojumu komersanti, nepieciešamības gadījumā piesaistot kādu no fiksētās telefonijas pakalpojumu sniedzējiem (apvienojoties personu apvienībās vai piesaistot tos kā apakšuzņēmējus).

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2022. gada novembra (113.) numurā.