0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

VISI RAKSTITop Fiskālās disciplīnas likums

Top Fiskālās disciplīnas likums

27. martā Ministru kabinets (MK) izskatīja informatīvo ziņojumu par finanšu ministra priekšlikumiem Fiskālās disciplīnas likumprojekta (FDL) otrajam lasījumam Saeimā. Priekšlikumu iesniegšanas laiks 2. lasījumam ir šā gada 2. aprīlis, informē Agnese Beļkeviča, Finanšu  ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece. Kā plz.lv apstiprināja Finanšu ministrijā, likumprojkets tiek iesniegts Saeimai un,  lai arī tas tieši skars valsts institūciju darbu un disciplinēs atiecīgās institūcijas budžeta pieņemšanas jautājumos, Fiskālās disciplīnas likums būtu arī ieguvums uzņēmējiem, jo tas dotu pamatu sagaidīt no valsts institūcijām pārdomātākus lēmumus. Pēc tam, kad FDL tika pieņemts 1. lasījumā Saeimā šā gada 12. janvārī, Latvija šā gada 2. martā parakstīja Līgumu…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Finanšu ministrija27. martā Ministru kabinets (MK) izskatīja informatīvo ziņojumu par finanšu ministra priekšlikumiem Fiskālās disciplīnas likumprojekta (FDL) otrajam lasījumam Saeimā. Priekšlikumu iesniegšanas laiks 2. lasījumam ir šā gada 2. aprīlis, informē Agnese Beļkeviča, Finanšu  ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece. Kā plz.lv apstiprināja Finanšu ministrijā, likumprojkets tiek iesniegts Saeimai un,  lai arī tas tieši skars valsts institūciju darbu un disciplinēs atiecīgās institūcijas budžeta pieņemšanas jautājumos, Fiskālās disciplīnas likums būtu arī ieguvums uzņēmējiem, jo tas dotu pamatu sagaidīt no valsts institūcijām pārdomātākus lēmumus. Pēc tam, kad FDL tika pieņemts 1. lasījumā Saeimā šā gada 12. janvārī, Latvija šā gada 2. martā parakstīja Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā (Fiskālo līgumu), kas Eiropas Savienības (ES) līmenī nostiprināja fiskālās disciplīnas principus. Tādējādi tika noteikti konkrēti  fiskālie nosacījumi, ko līgumu parakstījušās valstis apņēmās iestrādāt nacionālajos fiskālo disciplīnu regulējošajos normatīvajos aktos. Tā kā FDL ir lietderīgi jau šajā posmā saskaņot ar Fiskālā līguma nosacījumiem, nevis to pieņemt esošajā redakcijā un pēc tam grozīt saskaņā ar parakstīto līgumu, finanšu ministrs 2. lasījumam piedāvā priekšlikumus, kas FDL iestrādātu Fiskālā līguma nosacījumus. Tādējādi Latvija šobrīd ir viena no pirmajām ES dalībvalstīm, kas savā nacionālajā likumdošanā jau iestrādā Fiskālā līguma normas. Viens no priekšlikumiem, kas ir saistīts ar Fiskālā līguma nosacījumu iestrādi, ir bilances formulas maiņa. Lai arī FDL 1.lasījumā paredz ekonomiskajā ciklā sabalansētu budžetu un fiskālā līgumā tiek noteikts tas pats princips, metodoloģijas šī nosacījuma piemērošanās atšķiras. Tādējādi priekšlikums 2. lasījumam paredz saskaņot FDL lietoto metodoloģiju ar Fiskālajā līgumā lietoto metodoloģiju, kas noteiks, ka fiskālo disciplīnu var nodrošināt tikai un vienīgi ar ilgtspējīgiem risinājumiem ieņēmumu un izdevumu daļā, nevis ar vienreizējiem pasākumiem. Cits priekšlikums ir izdevumu pieauguma tempa nosacījuma ieviešana. Papildus Fiskālā līguma noteiktajam, ka tiek ierobežots strukturālais deficīts, tas paredz, ka arī izdevumi, izslēdzot IKP deflatoru (inflāciju), nedrīkst augt ātrāk nekā potenciālā IKP pieaugums. FDL 2. lasījuma priekšlikumi paredz analoga nosacījuma iestrādāšanu FDL. Tāpat tiek paredzēta automātiskā korekcijas mehānisma ieviešana. FDL 1. lasījumā paredzēja, ka plānotās vispārējās valdības bilances nosacījums ir jānodrošina, nosakot, ka faktiskā bilance nedrīkst būt sliktāka par plānoto, izņemot dabas katastrofas un avārijas gadījumus. Savukārt fiskālais līgums paredz elastīgāku pieeju - ja budžeta izpildes gaitā strukturālā bilance pasliktinās pret plānoto vairāk kā par noteiktu lielumu, turpmākajos gados tiek noteikta korekcija, kas šo novirzi novērš. 2. lasījuma priekšlikumi ietver šāda mehānisma iestrādi FDL un detalizēti nosaka gadījumus, kad šādas novirzes ir pieļaujamas. Priekšlikumi saistīti arī ar strukturālā deficīta pieļaušanu produktīvo investīciju projektiem. 1. lasījumā pieņemtais FDL paredz stingri sabalansētu budžetu, t.i. vidēji ekonomiskā cikla laikā bilance ir nulle. Savukārt Fiskālais līgums paredz to, ka ir pieļaujams strukturālais deficīts, bet ne vairāk kā 0,5% no IKP. FDL 2. lasījuma priekšlikums kā pamatnosacījumu paredz saglabāt 0% strukturālo bilanci, tomēr kā izņēmuma gadījumu pieļauj atkāpi no šī nosacījuma, lai īstenotu produktīvās investīcijas. Vidējā atkāpe četros gados nedrīkst pārsniegt 0,5% no IKP. Tiek piedāvāti arī priekšlikumi, kas saistīti ar Fiskālā ietvara direktīvas ieviešanu. Viens no priekšlikumiem  ir Fiskālā padome. Fiskālā ietvara direktīvas punkts un Fiskālais līgums paredz, ka dalībvalstis nodrošina no budžeta veidošanā iesaistīto institūciju neatkarīgu fiskālās disciplīnas normu ievērošanas uzraudzību. Savukārt FDL 1. lasījumā neparedzēja šādu nosacījumu un noteica, ka fiskālās disciplīnas normu ievērošanu nodrošina MK. Priekšlikumi 2. lasījumam paredz Fiskālās padomes izveidošanu ar mērķi nodrošināt neatkarīgu fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību. Iecerēts, ka Fiskālā padome darbosies 7 cilvēku sastāvā un uzraudzīs, vai valsts budžets tiek izstrādāts un īstenots atbilstoši FDL noteiktajiem fiskālās disciplīnas nosacījumiem. Tāpat ziņojumā ir iekļauts priekšlikums par fiskālajiem riskiem. Fiskālā ietvara direktīvas pants paredz nosacījumu, ka dalībvalstis identificē un publicē iespējamās saistības. Šis nosacījums ir jāskata plašākā kontekstā ar pasaulē vērojamo tendenci par fiskālo risku vadību ar mērķi mazināt šādu risku negatīvo ietekmi uz budžeta fiskālo rādītāju stabilitāti. Tādējādi finanšu ministra priekšlikums paredz fiskālo risku vispārējās vadības sistēmas izveidi, nosakot, ka fiskālā nodrošinājuma rezerves lielums, kas 1. lasījumā tika noteikts 0,5% no IKP, tagad tiek aprēķināts atbilstoši identificētajiem riskiem. Tas nozīmē, ka ir jāprognozē neplānotu notikumu iestāšanā varbūtības un jau iepriekš jāveido attiecīgi uzkrājumi – fiskālā nodrošinājuma rezerve, kas “amortizētu” šādus izdevumus un novērstu vai vismaz samazinātu atkāpšanos no fiskālās disciplīnas. Detalizētu informatīvo ziņojumu skatīt Ministru kabineta mājaslapā, šeit. Savukārt prezentāciju par FM priekšlikumiem Fiskālās disciplīnas likumprojektam 2.lasījumam Saeimā var skatīt Finanšu ministrijas mājalapā, šeit.