0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSFINANSESTop grozījumi noteikumos par iepirkuma procedūru

Top grozījumi noteikumos par iepirkuma procedūru

Grozījumus Ministru kabineta 2008.gada 5.februāra noteikumos Nr.65 “Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem” plānots skatīt 27. februāra Ministru kabineta komitejas sēdē. Kā plz.lv paskaidroja Iepirkumu uzraudzības birojā, grozījumi attiecas uz privātpersonām (privātajiem uzņēmumiem, biedrībām utt.), kas pretendē uz valsts vai Eiropas Savienības fondu finansējumu. Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāizskata Ministru kabineta sēdē. Plānots, ka grozījumi stājas spēkā šā gada 1. jūnijā. Kā teikts Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) sagatavotajā noteikumu projekta anotācijā, Ministru kabineta noteikumos Nr.65 “Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem” plānoti šādi grozījumi: 1) pamatojoties uz Padomes…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Grozījumus Ministru kabineta 2008.gada 5.februāra noteikumos Nr.65 “Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem” plānots skatīt 27. februāra Ministru kabineta komitejas sēdē.plz.lv paskaidroja Iepirkumu uzraudzības birojā, grozījumi attiecas uz privātpersonām (privātajiem uzņēmumiem, biedrībām utt.), kas pretendē uz valsts vai Eiropas Savienības fondu finansējumu. Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāizskata Ministru kabineta sēdē. Plānots, ka grozījumi stājas spēkā šā gada 1. jūnijā. Kā teikts Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) sagatavotajā noteikumu projekta anotācijā, Ministru kabineta noteikumos Nr.65 “Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem” plānoti šādi grozījumi: 1) pamatojoties uz Padomes 2002. gada 25. jūnija regulas 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, kas grozīta ar Padomes 2006.gada 13.decembra regulu 1995/2006 ar kuru groza Regulu (EK, Euratom) Nr.1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, (turpmāk – Finanšu regula) 52.pantu un 94.panta a) apakšpunktu, noteikt saistīto personu definīciju, paplašinot līdzšinējā regulējumā iekļauto definīciju un izslēdzot atsauci uz saistītajām personām likuma „Par nodokļiem un nodevām” izpratnē un paredzot konkrētus nosacījumus, kas rada interešu konflikta situāciju, tajā skaitā arī attiecībā uz biedrībām un nodibinājumiem, kas līdz šim no MK noteikumos Nr.65 ietvertā regulējuma par saistītajām personām tika izslēgti. Visefektīvāk ir pilnveidot interešu konflikta definīciju šajos noteikumos, ņemot vērā, ka likums „Par nodokļiem un nodevām” attiecas uz nodokļu jomu un tā regulējuma mērķis, tajā skaitā tajā ietvertās saistīto personu definīcijas mērķis, ir atšķirīgs no MK noteikumu Nr.65 mērķa. Ar projektā ietverto saistīto personu definīciju ir aptverta saistība starp finansējuma saņēmēju, tā akcionāriem, dalībniekiem, biedriem, valdes un padomes locekļiem, to radiniekiem un finansējuma saņēmēja prokūristiem vai komercpilnvarniekiem, no vienas puses, ar piegādātāju, tā apakšuzņēmēju un to akcionāriem, dalībniekiem, biedriem, padomes un valdes locekļiem, to radiniekiem un piegādātāja prokūristiem vai komercpilnvarniekiem, no otras puses, ko rada līdzdalība, radniecība un līgumiskās attiecības, kuras saskaņā ar Komerclikuma regulējumu piešķir tiesības finansējuma saņēmēja vārdā slēgt dažādus darījumus un tādējādi pieņemt būtiskus lēmumus. Projektā paredzētais aizliegums slēgt iepirkuma līgumus starp saistītām personām novērš līdz šim pastāvošo problēmu, ka uz fiziskām personām, biedrībām un nodibinājumiem vispār neattiecās aizliegums slēgt iepirkuma līgumus interešu konflikta situācijās, tādējādi, pat ja vēlāk tika konstatēts, ka līgums ir noslēgts acīmredzamā interešu konflikta situācijā, normatīvie akti neparedzēja iespēju piemērot attiecīgas sankcijas, piemēram, pieprasīt atmaksāt piešķirto finansējumu, jo MK noteikumi Nr.65 neparedzēja attiecīgu aizliegumu noslēgt iepirkuma līgumu ar saistītu personu, tas ir, būt ar to interešu konflikta situācijā. Tādējādi šāds izsmeļošs un detalizēts interešu konflikta regulējums ir nepieciešams, lai atbildīgajām iestādēm būtu tiesisks pamats norādīt uz neatbilstībām, pamatojot to ar interešu konflikta regulējumu. Tomēr, ņemot vērā regulējuma detalizācijas pakāpi un specifiku, regulējuma mērķis nav uzlikt par pienākumu finansējuma saņēmējiem (un attiecīgi arī institūcijām, kas pārbauda iepirkuma tiesiskumu) pārbaudīt katru šīs definīcijas elementu (proti, veikt faktisku pārbaudi par interešu konflikta neesamību attiecībā uz visām minētajām personām), jo tas būtu praktiski neiespējami vai arī nesamērīgi palielinātu finansējuma saņēmēja un atbildīgo institūciju slogu. Attiecīgi par pamatojošu dokumentu interešu konflikta neesamībai varētu uzskatīt piegādātāja vai finansējuma saņēmēja apliecinājumu. Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās atbildīgās un sadarbības iestādes, ka arī citas ārvalstu finanšu palīdzības starpniekinstitūcijas un apsaimniekotāji informāciju no kompetentajām institūcijām par to, vai piegādātājs un finansējuma saņēmējs neatrodas interešu konflikta situācijā, t.i., ir saistītas personas atbilstoši definētajām saistītu personu pazīmēm var pārliecināties, izmantojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta astotajā daļā noteikto kārtību un informāciju kompetentajām institūcijām pieprasot tieši. Iedzīvotāju reģistru uztur Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kuras cenrādī ir noteikta maksa par izziņu. Minētās izziņas saturs ir pietiekams noteikumu projekta 1.11.punktā minētā nosacījuma pārbaudei. Situācijā, kad interešu konflikts tomēr atklātos, neatkarīgi no sniegtā apliecinājuma satura līgums nebūtu uzskatāms par tiesiski noslēgtu. Papildus noteikumu projekts satur regulējumu, saskaņā ar kuru aizliegumu slēgt iepirkuma līgumus starp saistītām personām piemēro, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Šāds izņēmums (nosakot to speciālajā normatīvajā aktā) varētu tikt piemērots, piemēram, šādā gadījumā: ja projekta iesniedzējs ir biedrība, kura pārstāv noteiktas nozares saimnieciskās darbības veicējus, šāda biedrība var slēgt iepirkuma līgumus ar saviem biedriem. Ja tiktu noteikts, ka biedrības – finansējuma saņēmēja – biedri nevar būt piegādātāji, būtu faktiski neiespējami nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu (piemēram, apmācību) saņemšanu, ievērojot efektīvu līdzekļu izmantošanu; 2) noteikt būtiskākos piegādātāju izslēgšanas noteikumus, kuri paredz izslēgt no iepirkuma procedūras piegādātājus, kas pieļāvuši būtiskus pārkāpumus, kas vērtējami kā ES un Latvijas pamatinterešu, tajā skaitā finanšu interešu, apdraudējums (piemēram, korupcija, krāpšana, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, terorisms) un par ko piegādātāji ir izslēdzami no dalības iepirkumos arī saskaņā ar citiem ES un Latvijas tiesību aktiem iepirkumu jomā. Tāpat paredzēts izslēgt no iepirkuma procedūras tos piegādātājus, kam ir nodokļu parādi (ievērojot Finanšu regulas 93.panta 1.punkta „d” apakšpunktā noteikto) un kas sodīti par personu nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma noslēgšanas. Tā kā MK noteikumi Nr.65 regulē finansējuma saņēmēju iepirkuma procedūru īstenošanu, kuru rezultātā tiek izvēlēti konkrēti piegādātāji, attiecīgu piegādātāju izslēgšana garantē to, ka, izmantojot finansējuma saņēmējam piešķirtos, tajā skaitā ES finanšu līdzekļus, netiek atbalstīti piegādātāji, kuri pieļāvuši tādus pārkāpumus, kas apdraud vispārējas sabiedrības drošības intereses, pārvaldes kārtību un tautsaimniecības intereses. Attiecīgos nosacījumus paredzēts daļēji pārņemt no Publisko iepirkumu likuma, tos precizējot nolūkā nodrošināt to vienkāršāku un vienveidīgu piemērošanu. Ņemot vērā šķietami atšķirīgu izpratni par Valsts ieņēmumu dienesta izsniegto izziņu par nodokļu parādu esamību saturu, būtiski ir ņemt vērā, ka gadījumā, ja piegādātājam atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 24.pantam ir pagarināts nodokļu un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu samaksas termiņš, vai tas sadalīts termiņos, vai atlikta nodokļu maksājuma un soda naudas samaksa, un maksājumi tiek veikti noteiktajos maksāšanas termiņos, uzskatāms, ka nodokļu maksātājam nav nodokļu parādu. Tādējādi aktuālo nodokļu parādu sastāvā netiek uzrādīti nodokļu maksājumi un citi budžetā ieskaitāmie maksājumi, kuriem ir pagarināts samaksas termiņš. 3) nostiprināt ES fondu vadībā iesaistīto atbildīgo iestāžu, sadarbības iestāžu, citu ārvalsts finanšu palīdzības starpniekinstitūciju un to apsaimniekotāju pienākumu izskatīt piegādātāju sniegto informāciju par konkrētiem pārkāpumiem iepirkumu procedūrās, lai, ņemot vērā konstatēto, varētu pieņemt atbilstošu lēmumu par finanšu līdzekļu attiecināšanu. Ar šo tiks paredzēta konkrēta rīcība situācijās, kad ieinteresētais piegādātājs ziņojis par to, ka MK noteikumi Nr.65 netiek ievēroti, un novērsta iespēja, ka finansējuma saņēmēju rīcība pārkāpumu gadījumā paliek bez sekām, kā arī tiks novērstas negatīvās sekas, ko finansējuma saņēmēju prettiesiska rīcība varētu nodarīt ES budžetam vai cita finanšu līdzekļu piešķīrēja budžetam. Kā preventīvs mehānisms darbosies iespējamība, ka ES fondu vadībā iesaistītā atbildīgā vai sadarbības iestāde vai citas ārvalstu finanšu palīdzības starpniekinstitūcija vai apsaimniekotājs pieņems lēmumu par finanšu līdzekļu neattiecināšanu, ja finansējuma saņēmējs nenovērsīs konstatētos pārkāpumus iepirkuma procedūrā; 4) noteikt pienākumu IUB sniegt atzinumu ES fondu vadībā iesaistītajām institūcijām vai citas ārvalstu finanšu palīdzības starpniekinstitūcijām vai apsaimniekotājiem objektīva lēmuma pieņemšanai par ES finanšu līdzekļu izmaksu, ja attiecīgās ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas – atbildīgās iestādes vai sadarbības iestādes – vai citas ārvalstu finanšu palīdzības starpniekinstitūcijas vai apsaimniekotāji nespēj ar atbilstošu kompetenci pieņemt lēmumu par to. Regulējumu ir nepieciešams iekļaut grozījumos MK noteikumu Nr.65 vienlaikus ar ES fondu vadībā iesaistīto atbildīgo un sadarbības iestāžu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības starpniekinstitūciju vai apsaimniekotāju pienākumu izskatīt piegādātāju norādītos pārkāpumus iepirkumu procedūrās. Nosacījums par IUB pienākumu sniegt atzinumu samazinās iespēju, ka atbildīgās vai sadarbības iestādes vai citas ārvalstu finanšu palīdzības starpniekinstitūcijas vai apsaimniekotāji varētu pieņemt publisko iepirkumu regulējumam neatbilstošus lēmumus; 5) noteikt tiesības ES fondu vadībā iesaistītajām atbildīgajām iestādēm un sadarbības iestādēm, kā arī citām ārvalstu finanšu palīdzības starpniekinstitūcijām un apsaimniekotājiem, normatīvajos aktos, kas nosaka attiecīgā finansējuma vai palīdzības saņemšanu un izlietošanu, noteiktajā kārtībā pārbaudīt finansējuma saņēmēja iegādāto preču, pakalpojumu vai būvdarbu cenas atbilstību tirgus cenai, un gadījumā, ja kādas preces, pakalpojuma vai būvdarbu cena, kas norādīta finansējuma saņēmēja noslēgtajā iepirkuma līgumā, pārsniedz tirgus cenu, minētajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos lemt par izmaksu pilnīgu vai daļēju neattiecināšanu, ja finansējuma saņēmējs nevar pamatot tādu apstākļu esamību, kas pamato iepirkuma līgumā norādītās cenas sadārdzinājumu. Tādējādi attiecīgas pārbaudes veicamas, ja normatīvajā aktā ir noteikta kārtība to veikšanai un ievērojot šo kārtību, bet finansējuma daļēja vai pilnīga neattiecināšana veicama, ja attiecīgajā normatīvajā aktā ir paredzēti attiecīgi pamati finansējuma neattiecināšanai, pirms finansējuma neattiecināšanas dodot iespēju finansējuma saņēmējam pamatot to, kādēļ iepirkuma līgumā norādītā līgumcena ir lielāka par noteikto tirgus cenu; 6) noteikt pienākumu finansējuma saņēmējiem izziņoto līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru tehniskās specifikācijas publicēt Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā (izmantojot Publikāciju vadības sistēmu) un attiecīgi pienākumu Iepirkumu uzraudzības birojam nodrošināt šo tehnisko specifikāciju publicēšanu savā mājaslapā internetā. Tā kā ir nepieciešama jauna Publikāciju vadības sistēmas moduļa attiecībā uz finansējuma saņēmēju rīkotajām līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām darbību izstrāde, kas notiks pēc finansējuma saņemšanas no tehniskās palīdzības līdzekļiem Eiropas Savienības fondu īstenošanai šī moduļa izstrādei, tad minētā regulējuma piemērošana būs iespējama tikai no 2012.gada 1.jūnija. Attiecīgi vairs nebūs paredzēta iespēja tehniskās specifikācijas izsniegt tikai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu finansējuma saņēmēja norādītajā vietā un laikā. Vairs arī nebūs paredzēts pienākums finansējuma saņēmējam, kurš piemēro līguma slēgšanas procedūru projektam, ko apstiprinājusi valsts aģentūra „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra”, pirms uzaicinājuma nosūtīšanas publicēšanai Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegt minētajai aģentūrai tehnisko specifikāciju, ka arī tehniskās specifikācijas grozījumus; 7) papildināt MK noteikumos Nr.65 noteiktos izņēmumus ar diviem jauniem, kas paredz, ka finansējuma saņēmējs ir tiesīgs nepiemērot noteikto līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru gadījumā, ja tas: 1) slēdz līgumu par zemes, esošās būves vai cita nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz šādu nekustamo īpašumu ar jebkuriem finanšu līdzekļiem. Šis izņēmums neattiecas uz finanšu pakalpojumu līgumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz nekustamo īpašumu un kas noslēgti pirms vai pēc pirkšanas vai nomas līguma noslēgšanas vai vienlaikus ar pirkšanas vai nomas līguma noslēgšanu; 2) slēdz līgumu par zinātniskās pētniecības pakalpojumiem, izņemot tādus pētniecības pakalpojumus, par kuriem pilnībā samaksā un kurus izmanto paša vajadzībām vienīgi finansējuma saņēmējs. Minētie izņēmumi analoģiski ir iekļauti arī Publisko iepirkumu likuma 3.panta pirmās daļas 1. un 6.punktā, kā arī Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 9.panta pirmās daļas 1. un 6.punktā, tāpēc to neiekļaušana MK noteikumos Nr.65 nav lietderīga un pamatota. Izņēmumu mērķis arī ir paredzēt risinājumu gadījumiem, kad pamatotu projekta organizācijas īpatnību dēļ finansējuma saņēmējam ir pamatoti un lietderīgi iepirkuma līgumus noslēgt tieši ar saistītām personām. Vairāk par topošajiem grozījumiem Jūs varat uzzināt Ministru kabineta mājaslapā, šeit.