0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASTop izmaiņas Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā

Top izmaiņas Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā

Saeimas Juridiskā komisija 4.janvārī komisijas sēdē skatīja grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā. Kā vēsta Saeimas māja lapā atrodamā informācija, viens no iemesliem, kāpēc top izmaiņas izmaiņas Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā ir šāds. Lai veiktu labojumus, viss  nebūs jāsāk no jauna Atbilstoši šobrīd spēkā esošajam normatīvajam regulējumam zemes kadastrālajam uzmērītājam, veicot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos pieļauto kļūdu vai neprecizitāšu labošanu, ir nepieciešams atkārtoti veikt visas zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības, kas ir nepieciešamas attiecīgā dokumenta sastādīšanai. Piemēram, ja ir nepieciešams izgatavot jaunu zemes robežu plānu, atkārtoti dabā ir jāuzmēra visus zemes vienības robežposmus, apvidus objektus un apgrūtinājumus. Tā kā neprecizitātes…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Saeimas Juridiskā komisija 4.janvārī komisijas sēdē skatīja grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā. Kā vēsta Saeimas māja lapā atrodamā informācija, viens no iemesliem, kāpēc top izmaiņas izmaiņas Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā ir šāds. Lai veiktu labojumus, viss  nebūs jāsāk no jauna Atbilstoši šobrīd spēkā esošajam normatīvajam regulējumam zemes kadastrālajam uzmērītājam, veicot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos pieļauto kļūdu vai neprecizitāšu labošanu, ir nepieciešams atkārtoti veikt visas zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības, kas ir nepieciešamas attiecīgā dokumenta sastādīšanai. Piemēram, ja ir nepieciešams izgatavot jaunu zemes robežu plānu, atkārtoti dabā ir jāuzmēra visus zemes vienības robežposmus, apvidus objektus un apgrūtinājumus. Tā kā neprecizitātes daudzos gadījumos var novērst, atkārtoti uzmērot tikai atsevišķu robežposmu, šāda prasība ir nelietderīga. Pašlaik spēkā esošie normatīvie akti nedod skaidru atbildi uz jautājumu, vai un kādos gadījumos var neizgatavot jaunu zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu un tikai veikt labojumus iepriekš izgatavotā dokumentā, zemes kadastrālajam uzmērītājam parakstoties un norādot vārdus "labotam ticēt". Pašlaik, veicot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos pieļauto kadastrālās uzmērīšanas datu un dokumentu labošanu, zemes kadastrālajam uzmērītājam saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto nepieciešams sagatavot jaunu zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu, tajā iekļaujot visus tos dokumentus, kas nepieciešami pilnas zemes kadastrālās uzmērīšanas veikšanai. Ņemot vērā iepriekš minēto, būtu lietderīgi normatīvi nostiprināt izņēmumus gadījumiem, kad jaunu zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu sagatavot nav nepieciešams, tāpēc ar grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā paredzēts izveidot kadastrālās uzmērīšanas datu un dokumentu labošanas kārtību un plānots atteikties no prasības atkārtoti veikt pilnu kadastrālo uzmērīšanu gadījumos, kad nepieciešams precizēt tikai atsevišķu robežposmu. Risinās jautājumus, kad  būvēm nav noskaidrota piederība Vēl viens no topošo grozījumu iemesliem ir tāds, ka pašlaik Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums neparedz iespēju zemes īpašniekam vai, ja tāda nav, –  tiesiskajam valdītājam ierosināt noteikšanu uz viņa zemes esošām būvēm ar nenoskaidrotu piederību, lai atvieglotu viņa tiesības vērsties tiesā, lūdzot atzīt īpašuma tiesības uz šī būvēm, un uz viņa zemes citai personai piederošas būves, kas dabā neeksistē, dzēšanu. Tāpēc likumprojekts arī paredz zemes īpašnieka tiesības ierosināt uz viņa zemes esošas būves ar nenoskaidrotu piederību noteikšanu. Ar grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā plānots risināt arī šādas situācijas. Nekustamā īpašuma objekta noteikšanu varēs ierosināt arī valsts institūcija un vietējā pašvaldība Valsts institūcijai vai vietējai pašvaldībai likumā par konkrēta nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām uzlikts pienākums atsavinātos nekustamos īpašumus ierakstīt zemesgrāmatā, bet Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā šai valsts institūcijai vai vietējai pašvaldībai nav paredzētas tiesības ierosināt nekustamā īpašuma objekta noteikšanu (zemes robežu plāna vai būves kadastrālās uzmērīšanas lietas izgatavošanu) neatsavināmajai (privātpersonai paliekošajai) daļai. Līdz ar to zemes ierīcības projektu šādos gadījumos nav iespējams pilnībā realizēt, tāpēc topošie grozījumi paredz noteikt, ka nekustamā īpašuma objekta noteikšanu var ierosināt valsts institūcija un vietējā pašvaldība, kurai likumā par noteikta nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām uzlikts pienākums atsavinātos nekustamos īpašumus ierakstīt zemesgrāmatā. Novērsīs šķēršļus nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā Izsoles gadījumā tiesa pieņem lēmumu par pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz jaunā ieguvēja vārda, apstiprinot izsoles aktu. Tiesas nolēmumā netiek norādītas dabā neesošas būves. Ja tiesas nolēmumā norādītās nekustamā īpašuma sastāvā esošās būves nesakrīt ar tām būvēm, kas ir ierakstītas zemesgrāmatā, tad persona nevar nostiprināt savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā, jo atšķiras izsoles aktā un zemesgrāmatā norādīto būvju skaits. Lai Kadastra informācijas sistēmā būtu aktualizēti dati atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 13.panta pirmajai daļai un nebūtu šķēršļu nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, nepieciešams arī šādai personai piešķirt tiesības ierosināt dabā neesošas būves dzēšanu. Noteiks, kas varēs iesniegt dokumentus Valsts zemes dienestā Nepieciešams atvieglot procedūru zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu iesniegšanai Valsts zemes dienestā elektroniskā veidā, kā arī paredzēt, ka atsevišķus dokumentus Valsts zemes dienestā zemes kadastrālais uzmērītājs neiesniedz vispār, bet uzglabā savā lietvedībā. Tomēr Valsts zemes dienestam nav iespējams vienlaicīgi nodrošināt, ka visi dokumenti tiek iesniegti gan elektroniskā veidā, gan papīra veidā. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir nepieciešams noteikt, ka dokumentus varēs iesniegt tikai zemes kadastrālais uzmērītājs uz personas iesnieguma pamata.  Uzlabos www.kadastrs.lv datu kvalitāti Portālā www.kadastrs.lv uzrādītajā informācijā 26 procentos no izlases kārtībā pārbaudītajiem nekustamajiem īpašumiem ir konstatētas neatbilstības. Lai uzlabotu kadastra datu kvalitāti, plānots paredzēt gadījumus, kādos kopīpašuma vai kopvaldījuma tiesību gadījumā kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem vai, ja tāda nav, –  tiesiskajiem kopvaldītājiem vai kadastra subjektiem var ierosināt kadastra objekta datu aktualizāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, nesaņemot pārējo kopīpašnieku vai kopvaldītāju piekrišanu.  Risinās nekustamā īpašuma objekta kopīpašnieku problēmas Kopīpašniekiem ir apgrūtināti ievērot likumā paredzētos termiņus zemes reformas pabeigšanai, ja nekustamā īpašuma objekta noteikšanu ir nepieciešams ierosināt visiem kopīpašniekiem kopā. Tāpēc plānots noteikt gadījumus, kādos kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem vai, ja tāda nav, –  tiesiskajiem kopvaldītājiem vai kadastra subjektiem var ierosināt kadastra objekta datu aktualizāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, nesaņemot pārējo kopīpašnieku vai kopvaldītāju piekrišanu. Vairāk par topošajiem grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā Jūs varat uzzināt  Saeimas mājas lapā, šeit.