0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻITop jauni noteikumi par personu apliecinošiem dokumentiem
NODOKĻIPERSONĀLSTIESĪBAS

Top jauni noteikumi par personu apliecinošiem dokumentiem

Jaunu personu apliecinošu dokumentu – personas apliecību (elektronisko identifikācijas karšu) izsniegšanu, kā arī kārtību, noteikt  kārtību, kādā iegūst personas sejas attēlu, pirkstu nospiedumus un paraksta attēlu, nosacījumus, ka personai no 20 gadu vecuma pase turpmāk tiks izdota uz 10 gadiem līdzšinējo 5 gadu vietā, tādējādi samazinot administratīvo slogu, un citas izmaiņas paredz Ministru kabineta noteikumu projekts „Personu apliecinošu dokumentu noteikumi”, ko plānots skatīt 22. decembra Valsts sekretāru sanāksmē. Kā plz.lv paskaidroja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, kas ir šī noteikumu projekta izstrādātāja, šis noteikumu projekts top saistībā  ar likumprojektu „Personu apliecinošu dokumentu likums”, ko iepriekšējā Saeimā bija plānots pieņemt jau…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies
.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Jaunu personu apliecinošu dokumentu – personas apliecību (elektronisko identifikācijas karšu) izsniegšanu, kā arī kārtību, noteikt  kārtību, kādā iegūst personas sejas attēlu, pirkstu nospiedumus un paraksta attēlu, nosacījumus, ka personai no 20 gadu vecuma pase turpmāk tiks izdota uz 10 gadiem līdzšinējo 5 gadu vietā, tādējādi samazinot administratīvo slogu, un citas izmaiņas paredz Ministru kabineta noteikumu projekts „Personu apliecinošu dokumentu noteikumi”, ko plānots skatīt 22. decembra Valsts sekretāru sanāksmē. Kā plz.lv paskaidroja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, kas ir šī noteikumu projekta izstrādātāja, šis noteikumu projekts top saistībā  ar likumprojektu „Personu apliecinošu dokumentu likums”, ko iepriekšējā Saeimā bija plānots pieņemt jau oktobrī. Tagadējā Saeima šo likumprojektu trešajā lasījumā varētu izskatīt nākamā gada 12. janvārī, savukārt no šī likumproekta izrietošais  noteikumu projekts varētu stāties spēkā 2012. gada 1. februārī. Vienlaikus ar šo noteikumu projektu top arī „Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu” (par tiem varāk Jūs varat uzzināt šeit). Ministru kabineta noteikumu projekts „Personu apliecinošu dokumentu noteikumi” paredz šādas izmaiņas. - Papildināt noteikumus ar normām, kas paredz jaunu personu apliecinošu dokumentu – personas apliecību (elektronisko identifikācijas karšu) izsniegšanu. Šobrīd Latvijā kā vienīgais personu apliecinošais dokuments tiek izsniegta pase un pasu izsniegšanas kārtību un paraugus nosaka Ministru kabineta 2007.gada 13.novembra noteikumi Nr.775 „Pasu noteikumi”. Ņemot vērā, ka pasu un personas apliecību izsniegšanas kārtība būtiski neatšķiras, ir lietderīgi personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas kārtību un paraugus noteikt ar vienotiem Ministru kabineta noteikumiem, aizstājot līdzšinējos Pasu noteikumus. - Noteikt Latvijas pilsoņa pases, Latvijas nepilsoņa pases, bezvalstnieka ceļošanas dokumenta, bēgļa ceļošanas dokumenta un ceļošanas dokumenta personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, (turpmāk – pase), Latvijas pilsoņa personas apliecības, Latvijas nepilsoņa personas apliecības, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņa (turpmāk – Savienības pilsonis) personas apliecības (turpmāk – personas apliecība) un trešās valsts pilsoņa personas apliecības (turpmāk – uzturēšanās atļauja) paraugus, saturu, to izsniegšanas kārtību un nosacījumus, kā arī derīguma termiņus un papildu ziņas, kas iekļaujamas personu apliecinošā dokumentā. - Noteikt personas apliecībā vai uzturēšanās atļaujā iekļaujamās elektroniskās informācijas, kas nepieciešama tās turētāja elektroniskai identitātes pārbaudei, kā arī droša elektroniskā paraksta radīšanai, apjomu un saturu, tās izveidošanas un atjaunošanas kārtību, kā arī lietošanas ierobežojumus. - Saglabāt līdzšinējās normas un procedūras attiecībā uz pasu izsniegšanu, savukārt attiecībā uz personas apliecību izsniegšanu paredzēt līdzīgas normas un procedūras. - Noteikt personu apliecinošā dokumentā ierakstāmās ziņas gan par personu, gan par pašu dokumentu. Līdz šim šīs ziņas bija noteiktas Personu apliecinošu dokumentu likumā, taču, ņemot vērā, ka  dokumentu saturu pamatā nosaka tieši piemērojami pārnacionāli (ES) tiesību akti un starptautiski standarti, to lietderīgāk specificēt Ministru kabineta noteikumos. - Noteikt kārtību, kā pasē ierakstāma informācija par personas dzimšanas vietu, kā personu apliecinošā dokumentā tiek veidots ieraksts par dokumenta izdevējiestādi, informācija par mašīnlasāmās zonas veidošanu, kā arī informācija par saskaņā ar personas vēlmi ierakstāmo personvārda citas valodas oriģinālformu latīņalfabētiskajā transliterācijā vai personvārda vai dzimtas uzvārda vēsturisko formu. - Noteikt personu apliecinoša dokumenta bezkontakta mikroshēmā un personas apliecības kontakta mikroshēmā ierakstāmo informāciju. - Noteikt, kur persona nepieciešamos dokumentus personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai iesniedz vai uzrāda un kur personu apliecinošu dokumentu saņem. - Noteikt, ka persona var izteikt vēlmi vienlaicīgi saņemt abu veidu dokumentus – gan pasi, gan personas apliecību, tāpēc paredzēts sagatavot vienu iesniegumu personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai, tādējādi paātrinot un vienkāršojot dokumentu pieņemšanas procesu. - Noteikt  kārtību, kādā iegūst personas sejas attēlu, pirkstu nospiedumus un paraksta attēlu. - Noteikt personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas iemeslus. -paredzēt kārtību, ka persona, iesniedzot dokumentus jauna personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai, savu iepriekšējo, lietošanai derīgu personu apliecinošu dokumentu neiesniedz, bet tikai uzrāda. Šādā gadījumā līdz jauna personu apliecinoša dokumenta saņemšanai personas rīcībā ir personu apliecinošs dokuments. - Iekļaut normu, kas nosaka: ja persona vēlas, personas apliecības vai uzturēšanās atļaujas kontakta mikroshēmā var tikt iekļauta papildus informācija, ko noteikusi personas apliecības vai uzturēšanās atļaujas izdevējiestāde un kas nav pretrunā ar tiesību aktos noteiktajām prasībām drošiem elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļiem un fizisko personu datu aizsardzībai. Šī norma paredzēta, lai atvieglotu iespēju nākotnē papildināt personas apliecības funkcionalitāti, piemēram, iekļaujot šifrēšanas atslēgu pāri un šifrēšanas sertifikātu. - Iekļaut normas, kas attiecas uz elektroniskā paraksta sertifikātu un autentifikācijas sertifikātu izveidošanas un statusa maiņas kārtību, kā arī normas, kas nosaka, kas personai jādara gadījumā, ja ir nozaudēta personas apliecība ar minētajiem sertifikātiem. - Iekļaut normas, kas nosaka, ka kopā ar personas apliecību vai uzturēšanās atļauju, kurā iekļauti sertifikāti, personai izsniedz slēgtu aploksni (PIN aploksni) ar PIN un PUK kodiem, kā arī kārtību, kādā persona nepieciešamības gadījumā var saņemt jaunu PIN aploksni. - Lai nodrošinātu atbilstību Elektronisko dokumentu likumā iekļautajām uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja un parakstītāja tiesībām un pienākumiem, projektā iekļaut normas, kas paredz papildus pienākumus un saistības personas apliecības vai uzturēšanās atļaujas saņēmējam, kas nav atteicies no personas apliecībā vai uzturēšanās atļaujā iekļauto sertifikātu aktivizēšanas. - Atšķirībā no pašlaik spēkā esošajiem noteikumiem nenoteikt personu loku un pilnvarojuma kārtību personu līdz 15 gadu vecumam personu apliecinoša dokumenta saņemšanai, jo šīs normas ir iekļautas likumprojektā „Personu apliecinošu dokumentu likums". - Noteikt, ka personai no 20 gadu vecuma pase turpmāk tiks izdota uz 10 gadiem līdzšinējo 5 gadu vietā, tādejādi samazinot administratīvo slogu. - Noteikt Pārvaldes rīcībā esošu lietošanai nederīgu personu apliecinošu dokumentu iznīcināšanas kārtību. - Noslēguma jautājumos iekļaut normu, kas nosaka, ka Latvijas pilsoņu pases, kuras izdotas laikposmā no 2002.gada 1.jūlija līdz 2007.gada 19.novembrim un kuru derīguma termiņš ir 50 gadu, un Latvijas nepilsoņu pases, kuras izdotas laikposmā no 1997.gada 10.aprīļa līdz 2007.gada 19.novembrim un kuru derīguma termiņš ir 50 gadu, nav derīgas ceļošanai, izņemot ceļošanu līdz 2017.gada 19.novembrim uz valstīm, kas piemēro Šengenas aquis noteikumus par robežkontroles atcelšanu pie iekšējām robežām. Datums – 2007.gada 19.novembris noteikts, lai saglabātu vienlīdzības principu attiecībā pret ceļošanu ar 2002.gada parauga pasēm. Minētajā datumā beigsies derīguma termiņi  pēdējām 2002.gada parauga pasēm, kas tika izsniegtas ar derīguma termiņu 10 gadi. Vairāk par topošajiem noteikumiem Jūs varat uzzināt Minisru kabineta mājas lapā, šeit.

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058