0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESLIETASMinistru kabinetā plāno skatīt Kredītu reģistra likumu

Ministru kabinetā plāno skatīt Kredītu reģistra likumu

Rītdienas, 6. decembra, Ministru kabineta sēdes darba kārtībā ir iekļauts likumprojekts  “Kredītu reģistra likums" un grozījumi Kredītiestāžu likumā un Krājaizdevu sabiedrību likumā, vēsta Ministru kabineta mājas lapa. Kā plz.lv noskaidroja Finanšu ministrijā, kas sagatavojusi iepriekš minēto likumprojektu un grozījumus, topošās izmaiņas likumdošanā  nenozīmē “revolūciju”, bet gan sakārto jau esošo situāciju. Likumprojekts “Kredītu reģistra likums” izstrādāts, lai konsolidētu normatīvo bāzi, kas attiecas uz Kredītu reģistra (turpmāk -Reģistrs) darbību, vienlaikus veidojot detalizētu regulējumu un novēršot nepilnības, kas pastāv pašreizējā regulējumā, jo attiecīgās tiesību normas ietvertas dažādos normatīvajos aktos, tās nav vienveidīgas, atsevišķos gadījumos ir pārāk vispārīgas. Likumprojekts nodrošinās tiesisko ietvaru Reģistra darbībai,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Rītdienas, 6. decembra, Ministru kabineta sēdes darba kārtībā ir iekļauts likumprojekts  “Kredītu reģistra likums" un grozījumi Kredītiestāžu likumā un Krājaizdevu sabiedrību likumā, vēsta Ministru kabineta mājas lapa.plz.lv noskaidroja Finanšu ministrijā, kas sagatavojusi iepriekš minēto likumprojektu un grozījumus, topošās izmaiņas likumdošanā  nenozīmē “revolūciju”, bet gan sakārto jau esošo situāciju. Likumprojekts “Kredītu reģistra likums” izstrādāts, lai konsolidētu normatīvo bāzi, kas attiecas uz Kredītu reģistra (turpmāk -Reģistrs) darbību, vienlaikus veidojot detalizētu regulējumu un novēršot nepilnības, kas pastāv pašreizējā regulējumā, jo attiecīgās tiesību normas ietvertas dažādos normatīvajos aktos, tās nav vienveidīgas, atsevišķos gadījumos ir pārāk vispārīgas. Likumprojekts nodrošinās tiesisko ietvaru Reģistra darbībai, lai īstenotu Reģistra mērķus: 1) stiprinātu valsts finanšu stabilitāti, nodrošinot: - dalībniekiem papildu iespējas novērtēt esošā vai potenciālā aizņēmēja kredītspēju, - Finanšu un kapitāla tirgus komisijai  papildu iespējas saņemt finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai nepieciešamās ziņas, - Latvijas Bankai finanšu statistikai nepieciešamās ziņas, - Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Latvijas Bankai papildu iespējas saņemt makroekonomikas analīzei nepieciešamās ziņas; 2) ieguldījumu atbildīgas patērētāja kreditēšanas, kā arī atbildīgas un godprātīgas aizņemšanās veicināšanā, nodrošinot patērētāja kreditoram papildu iespējas novērtēt patērētāja kredītspēju; 3) ieguldījumu valsts pārvaldes uzdevumu izpildes veicināšanā, nodrošinot valsts institūcijām papildu iespējas saņemt ziņas, kas nepieciešamas, lai veiktu analīzi normatīvajos aktos noteikto uzdevumu ietvaros, kā arī sniegt papildus iespējas finansiālās grūtībās nonākuša klienta un klienta galvinieka saistību izpildes veicināšanai. Reģistra darbība pēc likumprojekta pieņemšanas pēc būtības mainīta netiktu – tajā turpinās uzkrāt līdzšinējās Reģistra dalībnieku sniegtās ziņas par klientu un klienta galvinieku, no ar kredītrisku saistītiem finanšu darījumiem izrietošām esošām un iespējamām klienta un klienta galvinieka saistībām, sākot ar klienta līguma spēkā stāšanās brīdi, un šo saistību izpildes gaitu. Reģistrā iekļaujamās ziņas iedalās trīs lielās grupās: 1) ziņas par Reģistra dalībnieka klientu, viņa saistībām (vispārējās un periodiskās ziņas par klienta saistībām) un to pārkāpumiem, t.sk. šīs ziņas raksturojošā informācija un šo ziņu iekļaušanas un labošanas datums; 2) ziņas par Reģistra dalībnieka klienta galvinieku, viņa saistībām (vispārējās un periodiskās ziņas par klienta galvinieka saistībām) un to pārkāpumiem, t.sk. šīs ziņas raksturojošā informācija un šo ziņu iekļaušanas un labošanas datums; 3) ziņas par Reģistrā iekļauto ziņu pieprasīšanu. Ziņas par klientu un klienta galvinieku ir attiecīgo personu identificējoša informācija, piem., personas vārds, uzvārds, nosaukums, personas kods vai reģistrācijas numurs. Ziņas par klienta un klienta galvinieka saistībām ir informācija, kas raksturo attiecīgās saistības. Ziņas par klienta un klienta galvinieka saistībām iedalās vispārējās un periodiskās ziņās: 1) vispārējās ziņas ir vispārējā informācija par konkrēto saistību, piem., saistības veids, kopējais līgumā noteiktais iespējamais saistību apjoms, saistību sākuma un beigu datums, aizņēmēju skaits; 2) periodiskās ziņas ir informācija par klienta saistību atlikumu un papildu informācija par saistību noteikta perioda beigās (šobrīd – ceturkšņa beigās). Tādējādi šī ir informācija par klienta faktiskās saistības (maksāšanas pienākuma) apjomu. Šīs ziņas tiek iekļautas Reģistrā tikai reizi periodā, un perioda laikā netiek aktualizētas, neskatoties uz to izmaiņām. Finanšu ministrija skaidro, ka ziņās par klienta un klienta galvinieka saistībām ietilpst arī finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības un makroekonomikas analīzes ziņas (kas ir gan vispārējās, gan periodiskās ziņas), kas Reģistrā tiek iekļautas tikai ar mērķi veicināt finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību un makroekonomikas analīzi un kuru izpaušana citam dalībniekam, patērētāja kreditoram, klientam, klienta galviniekam, citai institūcijai vai personai var radīt kaitējumu dalībniekam, atklājot attiecīgā dalībnieka ierobežotas pieejamības informāciju, vai apdraudēt klienta un klienta galvinieka saistību raitu izpildi. Šādas ziņas ir, piem., ziņas par zaudējuma apjomu, ziņas par nodrošinājuma vērtību, saistību uzskaites veidu, saistību klasifikāciju un kvalitātes vērtējumu, uzkrājumiem, pamatsummas un procentu maksājumu kavējumiem perioda beigās, klienta ciešām attiecībām ar dalībnieku. Minētām ziņām Likumprojektā paredzēts īpašs aizsardzības režīms. Tās atbilstoši Likumprojekta mērķim un normatīvajos aktos noteikto uzdevumu īstenošanai apkopotā (individuāli nenosakāmā) veidā varēs saņemt un izmantot tikai Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Latvijas Banka. Dalībnieks varēs saņemt tikai sevis paša Reģistrā iekļautās finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības un makroekonomikas analīzes ziņas, savukārt klients, klienta galvinieks un patērētāja kreditors šīs ziņas saņemt nav tiesīgi. Ziņas par Reģistrā iekļauto ziņu pieprasīšanu ir informācija par ziņu pieprasīšanas datumu un personu, kas ziņas pieprasījusi. Dalībnieks varēs saņemt tikai ziņas par paša veiktajiem pieprasījumiem. Patērētāja kreditors šādas ziņas nebūs tiesīgs saņemt. Savukārt klients un klienta galvinieks varēs saņemt ziņas par pieprasījumiem, kas attiecas tieši uz konkrēto personu, proti, kādas personas ir pieprasījušas Kredītu reģistrā esošo informāciju par attiecīgo klientu vai klienta galvinieku. Ziņas par pieprasījumiem nedrīkstēs izpaust gadījumā, ja to aizliedz likums vai starptautiskais līgums. Minēto ziņu detalizētu saturu atbilstoši Likumprojektā ietvertajam deleģējumam nosaka Latvijas Banka, kas nepieciešams, jo atbilstoši līdzšinējai pieredzei ziņu saturs tiek periodiski pārskatīts un pilnveidots, ņemot vērā gan dalībnieku vajadzības un iespējas, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas vajadzības finanšu tirgus un makroekonomikas analīzes un statistikas vākšanas jomā, gan kredītu reģistru attīstību Eiropas Savienības valstīs. Minētās pārmaiņas Latvijas Banka koleģiāli saskaņo ar tieši iesaistītajām pusēm – Komisiju un dalībniekiem, tādējādi nodrošinot regulējuma praktisko elastību un lietderību, iespējami efektīvākā veidā sasniedzot Likumprojektā noteiktos mērķus. Detalizēts pašlaik Reģistrā iekļaujamo ziņu saturs noteikts Latvijas Bankas 2010. gada 18. oktobra noteikumos Nr. 62 "Kredītu reģistra noteikumi". Kā līdz šim, paredzēts, ka Reģistra darbības izdevumus sedz dalībnieks, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Latvijas Banka un patērētāja kreditors. Likumprojekts paredz normas par Reģistrā esošās informācijas pieejamību un izmantojamību, nosakot, ka Reģistrā iekļautās ziņas ir ierobežotas pieejamības informācija. Likumprojekts nosaka, ka Reģistrā iekļautās ziņas ir tiesīgas saņemt tikai tās personas, kam šādas tiesības paredzētas likumprojektā, un likumprojektā noteiktajā apjomā. Likumprojekts arī precizē valsts institūcijas, kas un kādā apjomā ir tiesīgas saņemt Reģistrā iekļautās ziņas. Likumprojekts paredz ierobežotu valsts institūciju loku, kam būs tiesības saņemt Reģistrā iekļautās ziņas, ierobežotā apmērā. To pamato šādi apsvērumi: 1) Reģistrā iekļautās ziņas ir dalībnieku ierobežotas pieejamības informācija un jūtīgi personu dati, kuru aizsardzību paralēli Kredītiestāžu likumam nosaka arī citi normatīvie akti (piem., Fizisko personu datu aizsardzības likums); 2) šādas informācijas izpaušana jau šobrīd likumos ir paredzēta tikai ierobežotam institūciju lokam un, iepriekš izpildot specifiskas likumos noteiktas procesuālās darbības (piemēram, Kredītiestāžu likuma 63. pantā noteiktās procedūras); 3) Reģistrā iekļautai informācijai ir informatīvs raksturs, nevis publiskā ticamība un tikai dalībnieks var apliecināt neizpaužamo ziņu par klientu patiesumu; 4) Reģistrā esošo ziņu izmantošana par pierādījumu ir ierobežota; 5) ar likumprojektu nav plānots mainīt jau šobrīd likumos noteikto īpašo ziņu izsniegšanas kārtību. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, nav pamata būtiski atvieglot pieeju šādiem datiem, tādējādi radot pretrunas ar citos likumos paredzētajiem nosacījumiem un ierobežojumiem. Salīdzinot ar pašreiz spēkā esošo normatīvo regulējumu, likumprojekts atvieglo valsts institūciju darbu, jo tām būs iespēja uz rakstiska pieprasījuma, t.sk. ar drošu elektronisku parakstu apstiprināta elektroniska dokumenta veidā, pamata saņemt ziņas par to, kurš dalībnieks par attiecīgo personu Reģistrā iekļāvis ziņas, un par šo saistību sākuma un beigu datumu, atvieglotā kārtībā, t.i., neievērojot Kredītiestāžu likumā un citos likumos noteiktās speciālās procedūras. Savukārt, lai saņemtu turpmākas nepieciešamās ziņas par klientu, institūcijai būs nepieciešams izpildīt speciālajos likumos noteiktās procedūras un ziņas iegūt, vēršoties pie attiecīgā dalībnieka, lai saņemtu precīzu informāciju par personu un tās saistībām. Likumprojekts paredz detalizētu kārtību no Reģistra saņemto ziņu, kas ir ierobežotas pieejamības informācija, izmantošanai 1) persona, kas ziņas saņēmusi par sevi, tās var brīvi izpaust pēc saviem ieskatiem; 2) dalībnieks ziņas drīkst izpaust tikai konkrētajam klientam vai klienta galviniekam, uz ko ziņas attiecas, kā arī sniegt tiesai un šķīrējtiesai; 3) cita persona, kas Likumprojektā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi ziņas, ir tiesīga tās izpaust tikai konkrētajam klientam vai klienta galviniekam, uz ko ziņas attiecas, un dalībniekam, kas attiecīgās ziņas iekļāvis Reģistrā. Likumprojektā precizēta atbildība par ziņu apstrādi, nosakot, ka dalībnieks ir atbildīgs par to, ka šā dalībnieka Reģistrā iekļautās ziņas pēc būtības atbilst klienta līgumam un klienta galvinieka līgumam, ka dalībnieks iekļāvis Reģistrā visas Reģistra darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās ziņas šajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un dalībnieks pieprasījis Reģistrā iekļautās ziņas šajā likumā noteiktajos gadījumos. Savukārt, Latvijas Banka ir atbildīga par Reģistrā iekļauto ziņu atbilstību dalībnieka iekļautajām ziņām. Likumprojekts arī paredz noteikt ziņu glabāšanas ilgumu (šobrīd ziņas Reģistrā tiek glabātas bez termiņa un netiek dzēstas) – vispārējais paredzētais glabāšanas termiņš ir 15 gadi pēc saistību izbeigšanās.Savukārt t.s. negatīvās informācijas jeb ziņas par saistību pārkāpumu glabāšanai Reģistrā, ja aizņēmējs vai aizņēmēja galvinieks pārkāpumu novērš, paredzēts noteikt saīsinātu glabāšanas termiņu – piecus gadus pēc saistību pārkāpuma novēršanas. Periodiskām ziņām Likumprojektā paredzēts noteikt trīs gadu, bet ziņu pieprasījumiem – viena gada glabāšanas termiņu. Vairāk par likumprojektu  “Kredītu reģistra likums” Jūs varat uzzināt šeit: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40224519&mode=mk&date=2011-12-06 Cita starpā, no Kredītiestāžu likuma  paredzēts izslēgt pantus, kas paredz kredītiestāžu pienākumus un tiesības saistībā ar ziņu sniegšanu un saņemšanu no Kredītu reģistra par aizņēmējiem un aizņēmēju galviniekiem, viņu saistībām un to izpildes gaitu. Minētās  tiesiskās attiecības turpmāk regulēs Kredītu reģistra likums. Vairāk par topošajiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā Jūs varat uzzināt šeit: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40224521&mode=mk&date=2011-12-06 Savukārt no Krājaizdevu sabiedrību likuma  plānots izslēgt pantus, kas paredz krājaizdevu sabiedrību pienākumus un tiesības saistībā ar ziņu sniegšanu un saņemšanu no Kredītu reģistra par aizņēmējiem un aizņēmēju galviniekiem, viņu saistībām un to izpildes gaitu. Minētās  tiesiskās attiecības turpmāk regulēs Kredītu reģistra likums. Vairāk par topošajiem grozījumiem Krājaizdevu sabiedrību likumā Jūs varat uzzināt šeit: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40224522&mode=mk&date=2011-12-06

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: