0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASTop Mediācijas likums

Top Mediācijas likums

Likumprojekts "Mediācijas likums" tiks izskatīts 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē. (Ar mediāciju saprot domstarpību risināšanas veidu ar trešās neieinteresētās puses starpniecību.) Kā plz.lv paskaidroja Tieslietu ministrijā, kas uzstrādājusi šo likumprojektu, lai arī pašlaik Latvijā darbojas mediācijas biedrības, mediācijai veltītu normatīvo aktu nav, tāpēc varētu teikt ka topošais Mediācijas likums top “no nulles”. Mediācijas likuma tapšana ir saistīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija direktīva 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās, kas jāpārņem Latvijas normatīvajos aktos. Vienlaikus ar topošo Mediācijas likumu Valsts sekretāru sanāksmē tika skatīti arī grozījumi Civilprocesa likumā, lai noteiktu normas, kas iesaka tiesai…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Likumprojekts "Mediācijas likums" tiks izskatīts 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē. (Ar mediāciju saprot domstarpību risināšanas veidu ar trešās neieinteresētās puses starpniecību.) Kā plz.lv paskaidroja Tieslietu ministrijā, kas uzstrādājusi šo likumprojektu, lai arī pašlaik Latvijā darbojas mediācijas biedrības, mediācijai veltītu normatīvo aktu nav, tāpēc varētu teikt ka topošais Mediācijas likums top “no nulles”. Mediācijas likuma tapšana ir saistīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija direktīva 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās, kas jāpārņem Latvijas normatīvajos aktos. Vienlaikus ar topošo Mediācijas likumu Valsts sekretāru sanāksmē tika skatīti arī grozījumi Civilprocesa likumā, lai noteiktu normas, kas iesaka tiesai izmantot mediāciju. Proti, izstrādātais projekts domstarpību risināšanai paredz iespēju pusēm ne tikai vienoties par mediācijas izmantošanu līdz tiek pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības, bet arī paredz tiesas pienākumu piedāvāt pusēm strīdu risināt ar mediatora palīdzību - projekts ievieš tiesvedības procesa un mediācijas sasaisti.  Projekts nosaka tiesneša pienākumu piedāvāt pusēm izmantot mediāciju strīda risināšanai („tiesas ieteikta mediācija” jeb „tiesas atvasināta mediācija”). Gan Mediācijas likums, gan grozījumi Civilpropcesa likumā ir sākumstadijā, - tie izskatīti Valsts sekretāru sanāksmē un tālāk tie būs  jāizskata valdībā un pēc tam  - Saeimā. Plānots, ka tas notiks tuvākajā laikā. Pašlaik Mediācijas likums pieejams šādā redakcijā. I nodaļa. Vispārīgie noteikumi 1. pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) mediācija – domstarpību risināšanas veids ar trešās neieinteresētās puses starpniecību; 2) mediācijas process – strukturēts brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos ar mediatora starpniecību; 3) mediators – mediācijas procesa vadītājs; 4) puses – personas, kuras vēlas domstarpību risināt, izmantojot mediāciju; 5) mediācijas dalībnieki – puses un personas, par kuru dalību mediācijā puses ir vienojušās; 6) līgums par mediāciju – starp pusēm noslēgts līgums par mediācijas izmantošanu, ko var noformēt atsevišķa rakstveida dokumenta veidā; 7) mediācijas līgums – starp pusēm un mediatoru noslēgts līgums par mediācijas izmantošanu, ko noformē atsevišķa rakstveida dokumenta veidā; 8) vienošanās – mediācijas rezultāts, ar kuru puses atrisina savas domstarpības un kuru puses var noformēt atsevišķa rakstveida dokumenta veidā; 9) apliecinājums par mediācijas rezultātu – mediatora izsniegts rakstveida dokuments, kas šajā likuma noteiktos gadījumos apliecina mediācijas izbeigšanos; 10) sertifikāts – dokuments, kas izsniegts uz šā likuma pamata un apliecina sertificēta mediatora kvalifikāciju; 11) sertificēts mediators – mediators, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir apguvis mediācijas procesu un saņēmis sertifikātu, kas rada tiesību tikt iekļautam sertificētu mediatoru sarakstā; 12) sertificētu mediatoru saraksts – saraksts, kurā ietverta informācija par praktizējošiem sertificētiem mediatoriem, viņu sertifikātu un kompetenci. 2. pants. Likuma mērķis un darbības joma (1)    Likuma mērķis ir noteikt tiesiskus priekšnoteikumus, lai veicinātu mediācijas kā alternatīva domstarpību risināšanas veida izmantošanu, sekmējot un atbalstot attiecību harmonizāciju, sociālo sadarbību un savstarpējo ētiku tiesiskajās attiecībās. (2)    Likums attiecas uz domstarpībām civiltiesiskajās attiecībās, kuru atrisināšana iespējama izmantojot mediāciju. Likums attiecas uz domstarpību risināšanu arī citās tiesību nozarēs, ciktāl šajā vai citos likumos nav noteikts citādi. (3)    Mediāciju domstarpību risināšanai var izmantot pirmstiesas procesā, kā arī pēc tiesvedības procesa uzsākšanas, tajā skaitā pēc tiesneša ieteikuma (tiesas ieteikta mediācija). (4)    Mediāciju var vadīt mediatori un sertificēti mediatori. II nodaļa. Mediācijas pamatprincipi 3. pants. Brīvprātība Pusēm ir tiesības brīvi lemt par piedalīšanos mediācijā, mediācijas uzsākšanu, mediatora izvēli, mediācijas norisi mediatora noteiktajās robežās, mediācijas procesa pārtraukšanu un vienošanās noslēgšanu. 4. pants. Konfidencialitāte (1)    Informācija, kas iegūta mediācijā vai ir ar to saistīta, ir konfidenciāla, ja vien puses nav vienojušās citādi. (2)    Mediators pusei neizpauž otras puses sniegto informāciju, ja tā tam nav piekritusi. (3)    Mediatoru aizliegts nopratināt kā liecinieku par faktiem, kas viņam kļuvuši zināmi mediācijā vai ir ar to saistīti. Mediācijas dalībniekiem ir tiesības atteikties liecināt par faktiem, kas viņam kļuvuši zināmi mediācijā vai ir ar to saistīti. (4)    Šis pants neattiecas uz gadījumiem, ja šāda informācija nepieciešama kompetentajām valsts pārvaldes un tiesu varas institūcijām, lai izpildītu vienošanos, kā arī, ja tās izpaušana ir nepieciešama, lai nodrošinātu bērna tiesību vai interešu aizsardzību, kā arī novērstu kaitējumu personas fiziskai vai psiholoģiskai integritātei. 5. pants. Pušu vienlīdzība un sadarbība Pusēm ir tiesības uz vienādu iespēju un tiesību nodrošināšanu mediācijā. Puses pieņem lēmumus sadarbības rezultātā. 6. pants. Mediatora neitralitāte un neieinteresētība (1)    Mediatoram ir neitrāla attieksme pret pusēm, ļaujot pusēm pašām panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos. Mediators ir personiski neieinteresēts konkrētajā mediācijas iznākumā. (2)    Mediators nekavējoties paziņo pusēm visus apstākļus, kas var ietekmēt mediatora neitralitāti vai neieinteresētību. Šāds pienākums uz mediatoru attiecas visa mediācijas procesa ietvaros. Mediators ir tiesīgs uzsākt vai arī turpināt jau iesāktu mediāciju, ja puses tam piekrīt. III nodaļa. Mediācijas process 7. pants. Līgums par mediāciju (1)    Puses var mutiski vai rakstveidā vienoties par mediācijas izmantošanu, lai risinātu domstarpības, kas jau radušās vai var rasties nākotnē. Minēto kā atsevišķu noteikumu (mediācijas klauzulu) var ietvert jebkurā rakstveida līgumā. (2)    Ja puses līgumā ir ietvērušas mediācijas klauzulu, prasības pieteikumu tiesā var iesniegt tikai pēc mediācijas izbeigšanas, ko apliecina mediatora sastādīts rakstveida apliecinājums. (3)    Ja 30 dienu laikā no mediācijas izmantošanas priekšlikuma nosūtīšanas dienas netiek saņemta otras puses piekrišana šim priekšlikumam, uzskatāms, ka priekšlikums domstarpības risināt, izmantojot mediāciju, ir noraidīts 8. pants. Mediatora izvēle Puses, savstarpēji vienojoties, izvēlas vienu vai vairākus mediatorus, vai vienojas par mediatora izvēles principiem. 9. pants. Mediācijas līgums (1)    Mediācija uzsākas ar mediācijas līguma noslēgšanu. (2)    Puses un mediators rakstveidā noslēdz mediācijas līgumu, kurā norāda: 1)    pušu un mediatora piekrišanu mediācijas izmantošanai; 2)    domstarpību būtību; 3)    mediatora un pušu tiesības un pienākumus; 4)    mediatora pakalpojuma samaksas noteikumus un mediācijas izdevumus. (3)    Mediācijas līgumā var norādīt arī citu informāciju, ko puses un mediators uzskata par nepieciešamu. (4)    Mediācijas līguma noteikumus var grozīt, ja mediators un puses tam ir piekritušas. 10. pants. Mediatora pienākumi un tiesības (1)    Pirms mediācijas uzsākšanas mediators pusēm izskaidro mediatora funkcijas, mediācijas dalībnieku tiesības un pienākumus mediācijā, kā arī mediācijas pamatprincipus. (2)    Mediators vada mediāciju saskaņā ar mediācijas līgumu, kas atbilst šā likuma noteikumiem un mediācijas pamatprincipiem. (3)    Mediators var tikties ar pusēm kopīgi, vai arī ar katru no pusēm individuāli. (4)    Mediators savā darbībā ievēro mediatora profesionālās ētikas normas. 11. pants. Vienošanās (1)    Vienošanos panāk, ja puses savas domstarpības atrisina. (2)    Mediators pēc pušu lūguma var piedalīties rakstiskas vienošanās noformēšanā. (3)    Mediācijā panāktu vienošanos puses izpilda labprātīgi un termiņā, ja puses par tādu ir vienojušās. 12. pants. Mediācijas izbeigšana bez vienošanās Mediācija izbeidzas bez vienošanās, ja: 1)    vismaz viena puse paziņo mediatoram vai otrai pusei, ka iebilst mediācijas turpmākai izmantošanai; 2)    mediators pusēm paziņo par mediācijas izbeigšanu; 3)    vienas vai abu pušu, vai mediatora nāves gadījumā; 4)    citu iemeslu dēļ zūd nepieciešamība vai iespēja izmantot mediāciju. 13. pants. Mediācijas atsākšana Pēc mediācijas izbeigšanas pusēm ir tiesības atsākt mediāciju par tām pašām domstarpībām. IV nodaļa. Tiesas ieteikta mediācija 14. pants. Tiesas ieteiktas mediācijas regulējums (1) Šīs nodaļas noteikumi piemērojami civiltiesisku strīdu, kas saskaņā ar Civilprocesa likumu izskatāmi prasības tiesvedības kārtībā, risināšanā, ja puses piekritušas tiesas ieteikumam izmantot mediāciju. (2) Šajā likumā noteiktais vispārējais mediācijas regulējums piemērojams tik tālu, cik šajā nodaļā un Civilprocesa likumā nav noteikts citādi. 15. pants. Tiesas ieteiktas mediācijas norise (1)    Tiesas ieteikta mediācija uzsākas dienā, kad tiesnesis pēc abu pušu piekrišanas saņemšanas lēmis par tiesas ieteiktas mediācijas izmantošanu. (2)    Tiesas ieteiktu mediāciju vada sertificēts mediators. (3)    Puses izvēlas mediatoru no sertificēta mediatoru saraksta. Ja puses nevar vienoties par mediatoru, tās lūdz tiesnesi to noteikt. Tiesnesis mediatoru izvēlas pēc nejaušības principa. 16. pants. Pušu un mediatora pienākumi (1)    Tiesas ieteiktu mediāciju puses izmanto tiesneša noteiktajā termiņā un šajā likumā noteiktajā kārtībā. (2)    Pēc mediācijas procesa noslēguma puses Civilprocesa likuma noteiktajā termiņā informē tiesu par mediācijas rezultātu. 17. pants. Tiesas ieteiktas mediācijas rezultāts (1)    Tiesas ieteiktas mediācijas rezultātā panākot vienošanos, puses var: 1)    noslēgt izlīgumu, kas atbilst Civilprocesa likuma normām vai; 2)    atteikties no prasības vai sūdzības; 3)    atzīt prasību vai sūdzību. (2)    Dokumentu (izlīgumu vai iesniegumu), kas atbilstoši šī panta pirmajai daļai apliecina tiesas ieteiktas mediācijas rezultātā panākto vienošanos, puse sagatavo, ievērojot Civilprocesa likumā noteiktās prasības. (3)    Ja tiesas ieteiktas mediācijas rezultātā vienošanās nav panākta, mediators par to sastāda rakstveida apliecinājumu, kuru izsniedz katrai no pusēm. V nodaļa. Sertificēts mediators 18. pants. Sertificētam mediatoram izvirzāmās prasības (1)    Par sertificētu mediatoru var būt fiziskā persona ar augstām morālām īpašībām, kura: 1)    sasniegusi 25 gadu vecumu; 2)    saņēmusi valsts atzītu augstāko izglītību apliecinošu izglītības dokumentu; 3)    prot valsts valodu augstākajā līmenī; 4)    noklausījusies mediatora apmācības kursu, sekmīgi nokārtojusi sertificēta mediatora eksāmenu un ieguvusi sertifikātu. (2)    Par sertificētu mediatoru nevar būt persona, kura: 1)    neatbilst šī panta pirmās daļas prasībām; 2)    notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai pret kuru izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu uz nereabilitējoša pamata; 3)     ir aizdomās turētā vai apsūdzētā krimināllietā; 4)    saskaņā ar tiesas spriedumu nevar nodarboties ar mediācijas pakalpojumu sniegšanu. 19. pants. Sertificētu mediatoru profesionālā organizācija (1)    Sertificētu mediatoru profesionālās organizācijas darbību īsteno biedrība „Mediācijas padome” (turpmāk – Biedrība). (2)    Biedrība šajā likumā noteiktajā kārtībā veic šādus valsts pārvaldes uzdevumus: 1)    veic mediatoru eksamināciju, sertifikāciju un atestāciju; 2)    izsniedz mediatoriem sertifikātus; 3)    izstrādā vienotus mediatoru apmācību standartus; 4)    veic mediatoru apmācību programmu sertifikāciju; 5)    veido un uztur sertificētu mediatoru sarakstu; 6)    izbeidz sertificētu mediatoru sertifikātu darbību; 7)    veic mediācijas pakalpojumu kvalitātes uzraudzību un kontroli, izskatot sūdzības par mediatoru darbību; 8)    izstrādā un pieņem mediatoru ētikas kodeksu. (3)    Biedrībai, veicot šā panta otrajā daļā minētos uzdevumus, ir tiesības pieprasīt un saņemt no sertificēta mediatora, personas, kas vēlas kļūt par sertificētu mediatoru, un valsts iestādēm šajā likumā noteiktās ziņas un dokumentus. (4)    Ministru kabinets nosaka Biedrības valsts pārvaldes ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi. (5)    Biedrība, veicot šā panta otrajā daļā minētos uzdevumus, ir tiesīga izdot administratīvos aktus. (6)    Biedrība, veicot šā panta otrajā daļā minētos uzdevumus, ir Tieslietu ministrijas funkcionālā pakļautībā. 20. pants. Sertificēta mediatora apmācība, eksāmens, sertifikācija un atestācija (1)    Personai, kas atbilst sertificētam mediatoram izvirzītajām prasībām, noklausījusies mediatora apmācības kursu un ir sekmīgi nokārtojusi sertificēta mediatora eksāmenu, izsniedz sertifikātu. (2)    Sertificētu mediatoru atestē reizi piecos gados. (3)    Ministru kabinets nosaka sertificēta mediatora apmācības, eksaminācijas, sertifikācijas un atestācijas noteikumus un kārtību. 21. pants. Sertifikāta darbības izbeigšana Sertifikāta darbību izbeidz šādos gadījumos: 1)    sertificēts mediators sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu sertifikātu; 2)    sertificēts mediators atzīts par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā vai pret kuru izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu uz nereabilitējoša pamata; 3)    sertificētam mediatoram ar tiesas spriedumu ir liegta iespēja nodarboties ar mediācijas pakalpojumu sniegšanu; 4)    sertificēts mediators iesniedzis iesniegumu par sertificēta mediatora pienākumu pildīšanas izbeigšanu; 5)    par šā likuma vai mediatora profesionālās ētikas normu pārkāpumu; 6)    sertificēts mediators nav kārtojis vai nav nokārtojis atestāciju; 7)    sertificēta mediatora nāves gadījumā. Pārejas noteikumi 1. Mediatori, kuriem sertifikāti izsniegti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, iekļaujami sertificētu mediatoru sarakstā tikai pēc sertifikācijas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kas izdoti saskaņā ar šo likumu. 2. Šī likuma IV nodaļas noteikumi par tiesas ieteiktu mediāciju stājas spēkā pēc sertificētu mediatoru saraksta izveidošanas. 3. Ministru kabinets līdz 2012. gada 1. jūnijam izdod šā likuma 19. panta ceturtajā daļā un 20. panta trešajā daļā paredzētos noteikumus. Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un padomes direktīvas 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās. Vairāk par topošo Mediācijas  likumu  Jūs varat uzzināt Ministru kabineta mājaslapā, šeit: Vairāk par topošajiem grozījumiem Civilprocesa likumā Jūs varat uzzināt šeit, Ministru kabineta mājaslapā.