Likumprojekts ”Vietējo pašvaldību referendumu likums” iekļauts 2. februāra Valsts sekretāru sanāksmes darba kārtībā. Kā plz.lv paskaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kas izstrādājusi šo likumprojektu, top pilnīgi jauns likums, kas iedzīvotājiem pašvaldībās, līdztekus jau esošajām iespējām konkrētās pašvaldības plānus, stratēģiju, projektus utt. izvērtēt sabiedriskās apspriešanas ceļā, dos iespēju arī par šiem jautājumiem lemt arī pašvaldību referendumos. Likumprojekts pēc saskaņošanas attiecīgajās institūcijās vēl jāskata Ministru kabinetā un pēc tam - Saeimā. Likuma ”Par pašvaldībām” Pārejas noteikumu 22.punkts nosaka, ka Ministru kabinetam šis likumprojekts jāizstrādā un jāiesniedz Saeimai līdz šā gada 1.maijam. Savukārt likumprojektā uz doto brīdi plānots, ka jaunais likums stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī. Vietējo pašvaldību referendumu likums pašreiz pieejams šādā redakcijā. I nodaļa Vispārīgie noteikumi 1.pants. Šā likuma mērķis ir veicināt vietējās pašvaldības iedzīvotāju līdzdalību vietējās nozīmes jautājumu lemšanā. 2.pants. Likums nosaka jautājumus, par kuriem var tikt ierosināts un rīkots vietējās pašvaldības referendums (turpmāk – pašvaldības referendums), pašvaldības referenduma finansēšanas avotu, kā arī kārtību, kādā ierosināms un rīkojams pašvaldības referendums un paziņojami pašvaldības referenduma rezultāti klātienē un elektroniski. 3.pants. (1) Pašvaldības referendumu sagatavo un vada attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija (turpmāk – vēlēšanu komisija). (2) Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina pašvaldības referenduma metodisku vadību un izdod instrukcijas pašvaldības referenduma organizēšanas regulēšanai. (3) Dome un vēlēšanu komisija šajā likumā minētos lēmumus un sēdes protokola izrakstus noteiktajā termiņā paziņo – publicē vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā, ievieto pašvaldības mājaslapā internetā, kā arī izliek redzamā vietā domes ēkā, pilsētu un pagastu pārvaldēs un pašvaldības administrācijas telpās. (4) Ar pašvaldības referenduma sagatavošanu un norisi saistītos izdevumus, izņemot izdevumus parakstu vākšanai par pašvaldības referenduma ierosināšanu, sedz no pašvaldības budžeta. (5) Pašvaldības referendumu var rīkot vienlaikus ar pašvaldības domes, Saeimas vai Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā arī vienlaikus ar tautas nobalsošanu. 4.pants. (1) Parakstu vākšana pašvaldības referenduma ierosināšanai un balsošana pašvaldības referendumā notiek vienlaicīgi klātienē pašvaldības vēlēšanu iecirkņos un elektroniski internetā, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību. (2) Personai ir tiesības izvēlēties veidu, kādā parakstīties par pašvaldības referenduma ierosināšanu, un veidu, kādā nobalsot par pašvaldības referendumā nodoto jautājumu, – klātienē pašvaldības vēlēšanu iecirknī vai elektroniski internetā. (3) Šā likuma II un III nodaļā noteiktā pašvaldības referenduma ierosināšanas, norises un rezultātu paziņošanas kārtība attiecināma arī uz šā likuma IV un V nodaļā noteikto pašvaldības referenduma ierosināšanu un norisi elektroniski, ciktāl IV un V nodaļā nav noteikts savādāk. 5.pants. (1) Pašvaldības referendums var notikt par: 1) nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanu, izņemot par valsts nozīmes infrastruktūras objektiem; 2) pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju; 3) publiskajā apspriešanā nodotu jautājumu, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas rezultātus; 4) domes atlaišanu. 6.pants. (1) Pašvaldības referendumu par nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanu var ierosināt līdz pirmās iepirkuma procedūras izsludināšanai saistībā ar attiecīgā objekta īstenošanu. (2) Pašvaldības referendumu par ilgtspējīgas attīstības stratēģiju var ierosināt sešu mēnešu laikā pēc stratēģijas apstiprināšanas. (3) Pašvaldības referendumu par publiskā apspriešanā nodotu jautājumu, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas rezultātus, var ierosināt trīs mēnešu laikā pēc pašvaldības domes lēmuma par attiecīgās publiskās apspriešanas rezultātiem pieņemšanas. (4) Pašvaldības referendumu par domes atlaišanu nevar ierosināt vienu gadu pēc domes sanākšanas un vienu gadu pirms domes pilnvaru beigām. II nodaļa Pašvaldības referenduma ierosināšana klātienē 7.pants. Pašvaldības referenduma ierosināšanā un pašvaldības referendumā var piedalīties visi tie Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas saskaņā ar Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumu ir tiesīgi ievēlēt attiecīgās pašvaldības domi (turpmāk – balsotāji). 8.pants. Pašvaldības referendumu var ierosināt: 1) dome, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas no domes deputātu kopskaita; 2) par 5.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajiem jautājumiem: a) pašvaldībās ar balsstiesīgo vēlētāju skaitu līdz 10 000 ne mazāk kā 15 procenti no pēdējo domes vēlēšanu balsstiesīgo vēlētāju skaita; b) pašvaldībās ar balsstiesīgo vēlētāju skaitu no 10 001 līdz 50 000 ne mazāk kā 10 procenti no pēdējo domes vēlēšanu balsstiesīgo vēlētāju skaita; c) pašvaldībās ar balsstiesīgo vēlētāju skaitu virs 50 001 ne mazāk kā 7 procenti no pēdējo domes vēlēšanu balsstiesīgo vēlētāju skaita; 3) par domes atlaišanu ne mazāk kā 30 procenti no pēdējo domes vēlēšanu balsstiesīgo vēlētāju skaita. 9.pants. Dome pašvaldības referendumu ierosina ar domes lēmumu, kurā norāda jautājumu, par kuru notiks pašvaldības referendums. Domes lēmumu iesniedz vēlēšanu komisijai. 10.pants. (1) Privātpersona, kura uzņēmusies iniciatīvu organizēt parakstu vākšanu pašvaldības referenduma ierosināšanai, iesniedz pašvaldībai iesniegumu par ierosināmā jautājuma atbilstību šā likuma 5. un 6.panta prasībām. Dome lēmumu par ierosinātā jautājuma atbilstību šā likuma 5. un 6.panta prasībām pieņem 10 darba dienu laikā un informē par to privātpersonu, kura iesniegusi iesniegumu par ierosināmā jautājuma atbilstību šā likuma 5. un 6.panta prasībām. (2) Ja dome ir pieņēmusi lēmumu, ka par attiecīgo jautājumu var ierosināt pašvaldības referendumu, privātpersona ir tiesīga uzsākt parakstu vākšanu pašvaldības referenduma ierosināšanai. Parakstu vākšana ilgst vienu mēnesi no brīža, kad privātpersona, kura iesniegusi šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu, ir saņēmusi informāciju par domes lēmumu par ierosinātā jautājuma atbilstību šā likuma 5. un 6.panta prasībām. (3) Šā panta pirmajā daļā minēto domes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā privātpersona, kura uzņēmusies iniciatīvu organizēt parakstu vākšanu pašvaldības referenduma ierosināšanai un parakstījusi šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu. 11.pants. (1) Balsotāju iesniegumā par pašvaldības referenduma ierosināšanu (turpmāk – iesniegums) norāda jautājumu, par kuru paredzēts rīkot pašvaldības referendumu. (2) Iesniegumu paraksta visi ierosinātāji un saskaņā ar ierakstu pasē iesniegumā norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un iesnieguma parakstīšanas datumu. Katram parakstam ne agrāk kā vienu gadu pirms pašvaldības referenduma ierosināšanas jābūt apliecinātam pie zvērināta notāra vai pašvaldības institūcijā, kura veic notariālas darbības. (3) Iesniegumā norāda pilnvarotos novērotājus, kuri ir tiesīgi īstenot šā likuma 18.panta trešajā daļā, 19.panta pirmajā daļā un 20.panta otrajā daļā minētās tiesības. (4) Iesniegumu iesniedz vēlēšanu komisijai, kas iesniegumu reģistrē un ne vēlāk kā nākamajā darba dienā par to informē domi. 12.pants. No brīža, kad vēlēšanu komisija ir informējusi domi par iesnieguma saņemšanu, dome atliek lēmuma pieņemšanu par pašvaldības referendumā nodoto jautājumu līdz pašvaldības referenduma rezultātu paziņošanai vai lēmuma par atteikumu ierosināt pašvaldības referendumu pieņemšanai. 13.pants. (1) Vēlēšanu komisija ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pārbauda, vai iesniegums atbilst šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, un pieņem lēmumu par pašvaldības referenduma ierosināšanu vai atteikumu ierosināt pašvaldības referendumu. (2) Ja iesniegums atbilst šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, vēlēšanu komisija pieņem lēmumu par pašvaldības referenduma ierosināšanu. (3) Ja iesniegums neatbilst šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, vēlēšanu komisija pieņem lēmumu par atteikumu ierosināt pašvaldības referendumu. (4) Vēlēšanu komisija piecu darba dienu laikā informē domi un privātpersonu, kura pirmā parakstījusi iesniegumu, par lēmumu ierosināt pašvaldības referendumu vai par lēmumu atteikt ierosināt pašvaldības referendumu. (5) Privātpersona, kura pirmā parakstījusi iesniegumu, vēlēšanu komisijas lēmumu ir tiesīga apstrīdēt domē. Dome 10 darba dienu laikā izskata iesniegumu un pieņem lēmumu ierosināt pašvaldības referendumu vai atteikt ierosināt pašvaldības referendumu. (6) Šā panta piektajā daļā minēto domes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā privātpersona, kura pirmā parakstījusi iesniegumu. 14.pants. (1) Vēlēšanu komisija paziņo par šā likuma 9.pantā un 13.panta otrajā daļā minēto lēmumu par pašvaldības referenduma ierosināšanu vai par 13.panta trešajā daļā minēto lēmumu atteikt ierosināt pašvaldības referendumu ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas. (2) Paziņojumā par pašvaldības referenduma ierosināšanu norāda: 1) jautājumu, par kuru notiks pašvaldības referendums. Jautājumu, par kuru paredzēts rīkot pašvaldības referendumu, vēlēšanu komisija formulē tā, lai atbilde uz jautājumu būtu ”par” vai ”pret”; 2) informāciju par to, kad un kur notiks balsošana par pašvaldības referendumā nodoto jautājumu; 3) ja nepieciešams, citu informāciju, lai veicinātu balsotāju izpratni par pašvaldības referendumā nodoto jautājumu, izņemot aģitējošu informāciju. (3) Paziņojumā par atteikumu ierosināt pašvaldības referendumu norāda jautājumu, par kuru bija paredzēts rīkot pašvaldības referendumu, un atteikuma pamatojumu. (4) Pašvaldības referendums rīkojams ne ātrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc lēmuma par pašvaldības referenduma ierosināšanu paziņošanas. (5) Ja pēc vēlēšanu komisijas lēmuma par pašvaldības referenduma ierosināšanu paziņošanas, bet ne vēlāk kā 20 darba dienas līdz pašvaldības referenduma norises dienai, vēlēšanu komisija ir saņēmusi iesniegumu par citu jautājumu, ierosinātie pašvaldības referendumi rīkojami vienā dienā, ja ir iespējams ievērot šā panta ceturtajā daļā noteikto termiņu. 15.pants. (1) Vēlēšanu komisija pēc lēmuma par pašvaldības referenduma ierosināšanu paziņošanas nekavējoties par to informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, kas ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms pašvaldības referenduma sagatavo balsotāju sarakstus Vēlētāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā. (2) Vēlēšanu komisija pieprasa no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un ne vēlāk kā divas nedēļas pirms pašvaldības referenduma nosūta balsotājam pa pastu uz viņa deklarētās vai reģistrētās dzīvesvietas adresi Latvijā informāciju par to, kura vēlēšanu iecirkņa balsotāju sarakstā viņš iekļauts. (3) Vēlēšanu komisija ne vēlāk kā divas nedēļas pirms pašvaldības referenduma nodrošina iespēju balsotājam pašvaldības mājaslapā internetā bez maksas saņemt informāciju par to, kura vēlēšanu iecirkņa balsotāju sarakstā viņš iekļauts. III nodaļa Pašvaldības referenduma norise klātienē un rezultātu paziņošana 16.pants. (1) Balsošana par pašvaldības referendumā nodoto jautājumu notiek sestdienā no pulksten 7 rītā līdz pulksten 10 vakarā pēc vietējā laika. (2) Pirms pulksten 7 no rīta vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs komisijas klātbūtnē pārliecinās par to, vai balsošanas kastes, kurās paredzēts iemest balsošanas zīmes, ir tukšas. Pēc tam balsošanas kastes aizzīmogo. (3) Balsotājs, uzrādot Latvijas Republikā derīgu personu apliecinošu dokumentu, balso tajā vēlēšanu iecirknī, kura balsotāju sarakstā viņš ir reģistrēts. (4) Vēlēšanu iecirkņa komisija nodrošina, lai pie ieejas balsošanas telpā: 1) tiktu pārbaudīts, vai atnākušās personas ir šā vēlēšanu iecirkņa balsotāji; 2) būtu pieejams šā vēlēšanu iecirkņa balsotāju alfabētiskais saraksts, kurā norādīts balsotāju vārds, uzvārds, dzimšanas datums un kārtas numurs balsotāju sarakstā. 17.pants. (1) Balsošana notiek aizklāti, izmantojot balsošanas zīmes. Katrs balsotājs balso personiski, izņemot šā likuma 19.pantā noteiktos gadījumus. (2) Personas, kuras balsošanas dienā pilda darba, amata vai dienesta pienākumus, atbrīvojamas no pienākumiem uz laiku, kas nepieciešams balsošanai. (3) Balsošanas telpās vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis, izmantojot sasaisti ar Vēlētāju reģistru, pārliecinās, vai persona jau nav nobalsojusi pašvaldības referendumā, izdara Vēlētāju reģistrā atzīmi par balsošanu un izsniedz balsotājam balsošanas zīmi. Balsotājs parakstās balsotāju sarakstā par balsošanas zīmes saņemšanu. (4) Balsošanas telpās ierīkojama atsevišķa istaba vai nodalījums, kur balsotājs vienatnē var izdarīt nepieciešamo atzīmi balsošanas zīmē, pēc savas izvēles atzīmējot ar atzīmi "+" vēlamo atbildi "par" vai "pret". (5) Kad balsotājs balsošanas zīmē izdarījis nepieciešamo atzīmi, viņš saloka balsošanas zīmi un vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļa klātbūtnē iemet balsošanas kastē. (6) Balsošanas dienā pēc pulksten 10 vakarā balsošanas zīmes var nodot tikai tie balsotāji, kuri bija ieradušies balsošanas telpās pirms pulksten 10 vakarā. Pēc tam balsošanas telpas slēdz. 18.pants. (1) Vēlēšanu iecirkņa komisija protokolē balsošanas gaitu vēlēšanu iecirknī balsošanas gaitas protokolā. (2) Balsošanas laikā kārtību balsošanas telpās uzrauga vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs. Viņš raugās, lai balsošanas telpās un tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis, nenotiktu balsošanas brīvības ierobežošana un kārtības traucēšana, kā arī aģitācija. (3) Netraucējot vēlēšanu iecirkņa komisijas darbu, balsošanas norisi vēlēšanu iecirknī vienlaikus var novērot ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no pašvaldības referenduma ierosinātāju vidus, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Minēto personu izteiktie iebildumi un priekšlikumi attiecībā par balsošanas gaitu fiksējami šā panta pirmajā daļā minētajā protokolā. 19.pants. (1) Ja atsevišķi balsotāji veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties balsošanas telpās, vēlēšanu iecirkņa komisija, pamatojoties uz šo balsotāju vai viņu pilnvarotu personu rakstveida iesniegumu, kas reģistrēts īpašā žurnālā, organizē balsošanu šo balsotāju atrašanās vietā, nodrošinot aizklātību. Šo balsošanu ir tiesīgi uzraudzīt tam pilnvaroti novērotāji. (2) Balsošana balsotāju atrašanās vietā tiek organizēta arī šā panta pirmajā daļā minēto personu kopējiem, ja viņi savlaicīgi iesnieguši rakstveida iesniegumu par balsošanu savā atrašanās vietā. (3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā neminētu balsotāju balsošana ārpus balsošanas telpām nav pieļaujama. (4) Balsošana balsotāja atrašanās vietā notiek tikai tad, ja balsotājs atrodas tā vēlēšanu iecirkņa teritorijā, kura balsotāju sarakstā iekļautas ziņas par viņu. (5) Vēlēšanu iecirkņa komisija balsošanas dienā turpina pieņemt rakstveida iesniegumus par balsošanu balsotāju atrašanās vietā. Pēc pulksten 12 dienā pieņemtos iesniegumus vēlēšanu iecirkņa komisija apmierina, ja ir iespējams ierasties balsotāju atrašanās vietā līdz pulksten 10 vakarā. (6) Aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamajām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, kā arī personām, kuras atrodas īslaicīgās aizturēšanas vietās, balsošana tiek organizēta šo personu atrašanās vietā šā panta pirmajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā. (7) Balsotāji, kuri saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu balso savā atrašanās vietā, tiek ierakstīti atsevišķā balsotāju sarakstā, un balsošanas zīmes tiek iemestas atsevišķā aizzīmogotā kastē. 20.pants. (1) Balsu skaitīšanu veic vēlēšanu iecirkņa komisija atklātā sēdē Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā. Par balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirkņa komisija raksta balsu skaitīšanas protokolu divos eksemplāros. (2) Netraucējot vēlēšanu iecirkņa komisijas darbu, sēdē vienlaikus drīkst būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no pašvaldības referenduma ierosinātāju vidus, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas minētajām personām ir tiesības iepazīties ar balsu skaitīšanas protokolu. (3) Privātpersona, kura pirmā parakstījusi iesniegumu, divu darba dienu laikā no protokola parakstīšanas dienas to var apstrīdēt vēlēšanu komisijā, kas izskata sūdzību un pieņem lēmumu triju darba dienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas. Vēlēšanu komisijas lēmumu pašvaldības referenduma ierosinātāji var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. (4) Pēc balsu saskaitīšanas un balsu skaitīšanas protokola pabeigšanas visas nodotās derīgās balsošanas zīmes, kā arī nederīgās balsošanas zīmes un viens vēlēšanu iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokola eksemplārs iesaiņojams un aizzīmogojams. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot šo saini ar saviem zīmogiem vai parakstīties uz tā, par ko izdarāma atsauce balsošanas gaitas protokolā. Pēc tam Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā vēlēšanu iecirkņa komisija nosūta balsošanas materiālus vēlēšanu komisijai. (5) Vēlēšanu komisija pašvaldības referenduma rezultātus aprēķina pēc vēlēšanu iecirkņu komisiju iesniegtajiem balsu skaitīšanas protokoliem. (6) Pašvaldības referenduma rezultātus vēlēšanu komisija apstiprina ar savu lēmumu, ko kopā ar vēlēšanu iecirkņu komisijas sēžu protokoliem nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai. Pārējie balsošanas materiāli glabājami Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā. 21.pants. Vēlēšanu komisija paziņo lēmumu par pašvaldības referenduma rezultātu apstiprināšanu ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc pašvaldības referenduma norises dienas. 22.pants. (1) Pašvaldības referendums par šā likuma 5.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajiem jautājumiem uzskatāms par notikušu, ja tajā piedalījusies ne mazāk kā puse no pēdējās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. (2) Pašvaldības referendumā nodotais šā likuma 5.panta pirmās daļas 1., 2. vai 3.punktā minētais jautājums uzskatāms par atbalstītu, ja vairāk nekā puse no pašvaldības referendumā piedalījušos balsotāju skaita balsojuši par jautājuma atbalstīšanu. (3) Pašvaldības referendums par domes atlaišanu uzskatāms par notikušu un jautājums par domes atlaišanu uzskatāms par atbalstītu, ja par domes atlaišanu nobalsojuši vismaz divas trešdaļas no pēdējās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. 23.pants. (1) Ja pašvaldības referendums ir ierosināts, bet nav noticis, pašvaldības referendumu par to pašu jautājumu atkārtoti var ierosināt ne ātrāk kā pēc viena gada kopš pašvaldības referenduma rezultātu paziņošanas brīža. (2) Ja pašvaldības referendums ir noticis, bet tajā nodotais jautājums nav atbalstīts, pašvaldības referendumu par to pašu jautājumu atkārtoti var ierosināt ne ātrāk kā nākamā domes sasaukuma laikā. 24.pants. (1) Pašvaldības referendumā pieņemtais lēmums (atbalstītais jautājums), izņemot lēmumu par domes atlaišanu, stājas spēkā ar vēlēšanu komisijas lēmuma par pašvaldības referenduma rezultātu apstiprināšanu paziņošanas brīdi. (2) Pašvaldības referendumā pieņemtais lēmums, izņemot lēmumu par domes atlaišanu, piecu darba dienu laikā pēc lēmuma par pašvaldības referenduma rezultātu apstiprināšanu paziņošanas, izskatāms domes sēdē. Dome minētajā sēdē pieņem visus nepieciešamos lēmumus, lai izpildītu pašvaldības referendumā pieņemto lēmumu. (3) Ja pašvaldības referendumā ir pieņemts lēmums par domes atlaišanu, tad atlaistās domes deputāti turpina pildīt savus pienākumus līdz Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma ar likumu ieceļ attiecīgajā administratīvajā teritorijā pagaidu administrāciju. (4) Saeima, ieceļot pagaidu administrāciju, vienlaicīgi nosaka, kādā termiņā jānotiek jaunām domes vēlēšanām. (5) Jaunas domes vēlēšanas organizējamas ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no likuma par pagaidu administrācijas iecelšanu spēkā stāšanās brīža. Ja līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk kā 15 mēneši, jaunas domes vēlēšanas nenotiek. (6) Pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās domes funkcijas un darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome. (7) Pēc lēmuma par pašvaldības referenduma rezultātu apstiprināšanu paziņošanas vēlēšanu komisija nosūta lēmuma kopiju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. IV nodaļa Pašvaldības referenduma ierosināšana elektroniski 25.pants. (1) Lai nodrošinātu balsotājiem iespēju par pašvaldības referenduma ierosināšanu parakstīties elektroniski, persona vai vēlēšanu komisija pašvaldībā, kur notiek parakstu vākšana pašvaldības referenduma ierosināšanai, izvēlas vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu www.latvija.lv (turpmāk – portāls www.latvija.lv) vai citu tīmekļa vietni, kurā īstenot parakstu vākšanu elektroniski. (2) Parakstu vākšanai elektroniski var izvēlēties vairākas tīmekļa vietnes vienlaicīgi. (3) Minimālās drošības un tehniskās prasības tīmekļa vietnei, kurā elektroniski tiek īstenota parakstu vākšana pašvaldības referenduma ierosināšanai, nosaka Ministru kabinets. 26.pants. Vēlēšanu komisija par pašvaldības referenduma ierosināšanu un parakstu vākšanu elektroniski informē Valsts reģionālās attīstības aģentūru (turpmāk – Aģentūra) vai citu izvēlēto pašvaldības referenduma ierosināšanas tīmekļa vietnes pārzini (turpmāk – tīmekļa vietnes pārzinis). 27.pants. Aģentūra ievieto portālā www.latvija.lv vai cits izvēlētais tīmekļa vietnes pārzinis ievieto savā tīmekļa vietnē paziņojumu, ka ir uzsākta parakstu vākšana elektroniski pašvaldības referenduma ierosināšanai, norādot: 1) pašvaldību, kurā uzsākta parakstu vākšana pašvaldības referenduma ierosināšanai; 2) jautājumu, par kuru uzsākta parakstu vākšana pašvaldības referenduma ierosināšanai; 3) laika posmu, kurā notiek parakstu vākšana referenduma ierosināšanai; 4) ja nepieciešams, citu informāciju, lai veicinātu personu izpratni par jautājumu, par ko tiek ierosināts pašvaldības referendums, izņemot aģitējošu informāciju. 28.pants. Vēlēšanu komisija nodrošina, ka pašvaldība, kurā uzsākta parakstu vākšana pašvaldības referenduma ierosināšanai, ievieto savā mājaslapā internetā informāciju par parakstīšanās iespējām elektroniski un saiti uz portālu www.latvija.lv vai cita izvēlētā tīmekļa vietnes pārziņa tīmekļa vietni. 29.pants. (1) Aģentūra portālā www.latvija.lv vai cits izvēlētais tīmekļa vietnes pārzinis savā tīmekļa vietnē nodrošina personas, kas vēlas parakstīties par pašvaldības referenduma ierosināšanu, reģistrāciju un kvalificētu personas autentifikāciju (identitātes pārbaudi elektroniskā vidē). (2) Minimālās prasības personas autentifikācijai tīmekļa vietnē, kurā elektroniski tiek īstenota parakstu vākšana pašvaldības referenduma ierosināšanai, nosaka Ministru kabinets. 30.pants. Persona autentificējas un parakstās par pašvaldības referenduma ierosināšanu, izmantojot portālā www.latvija.lv vai cita izvēlētā tīmekļa vietnes pārziņa tīmekļa vietnē piedāvātās autentifikācijas un elektroniskās parakstīšanās iespējas. 31.pants. (1) Aģentūra vai cits izvēlētais tīmekļa vietnes pārzinis vienas darba dienas laikā pēc parakstu elektroniskā veidā vākšanas pašvaldības referenduma ierosināšanai beigām ievieto portālā www.latvija.lv vai cita izvēlētā tīmekļa vietnes pārziņa tīmekļa vietnē paziņojumu, ka ir beigusies parakstu vākšana pašvaldības referenduma ierosināšanai. (2) Aģentūra vai cits izvēlētais tīmekļa vietnes pārzinis desmit darba dienu laikā pēc parakstu elektroniskā veidā vākšanas pašvaldības referenduma ierosināšanai beigām sagatavo un nodod vēlēšanu komisijai personu, kuras parakstījās, personificētu sarakstu (turpmāk – saraksts), ietverot tajā informāciju par personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un paraksta laiku. 32.pants. Vēlēšanu komisija pēc šā likuma 32.panta otrajā daļā minētā saraksta saņemšanas, šā likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā izvērtējot iesniegumu: 1) pārbauda, izmantojot sasaisti ar Iedzīvotāju reģistru, vai personai bija tiesības parakstīties par pašvaldības referenduma ierosināšanu, un svītro no saraksta personas, kurām nebija tiesību parakstīties par pašvaldības referenduma ierosināšanu; 2) salīdzinot sarakstu ar klātienē parakstījušos personu sarakstu un Iedzīvotāju reģistrā iekļauto informāciju, pārbauda, vai personas par pašvaldības referenduma ierosināšanu nav parakstījušās vairākkārt, atstājot tikai vienu parakstu katrai personai. 33.pants. Aģentūra vai cits izvēlētais tīmekļa vietnes pārzinis un vēlēšanu komisija nodrošina pašvaldības referenduma ierosināšanas rezultātu un 32.panta otrajā daļā minētā saraksta uzglabāšanu un iznīcināšanu saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. V nodaļa Pašvaldības referenduma norise elektroniski 34.pants. Pašvaldības referendumā par domes atlaišanu balsošanu elektroniski nerīko. 35.pants. (1) Balsošana elektroniski par pašvaldības referendumā nodoto jautājumu notiek vienlaikus ar balsošanu klātienē. (2) Balsošana pašvaldības referendumā elektroniski notiek, izmantojot portālu www.latvija.lv. (3) Minimālās drošības un tehniskās prasības balsošanai pašvaldības referendumā elektroniski portālam www.latvija.lv nosaka Ministru kabinets. 36.pants. Aģentūra portālā www.latvija.lv ievieto paziņojumu un informāciju par balsošanu pašvaldības referendumā, norādot: 1) jautājumu, par kuru notiks pašvaldības referendums; 2) informāciju par dienu un laiku, kad notiks balsošana elektroniski; 3) ja nepieciešams, citu informāciju, lai veicinātu balsotāju izpratni par pašvaldības referendumā nodoto jautājumu, izņemot aģitējošu informāciju. 37.pants. Pēc šā likuma 36.pantā minētā paziņojuma un informācijas ievietošanas portālā www.latvija.lv pašvaldība ievieto savā mājaslapā saiti uz portālu www.latvija.lv. 38.pants. Aģentūra portālā www.latvija.lv nodrošina kvalificētu balsotāju autentifikāciju (identitātes pārbaudi elektroniskā vidē). Minimālās prasības balsotāju autentifikācijai portālā www.latvija.lv balsošanai pašvaldības referendumā nosaka Ministru kabinets. 39.pants. Balsotājs, lai balsotu pašvaldības referendumā elektroniski, autentificējas portālā www.latvija.lv, izmantojot tajā piedāvātās autentifikācijas iespējas. 40.pants. Aģentūra, izmantojot sasaisti ar Vēlētāju reģistru, pārbauda, vai personai ir tiesības balsot, un pārbauda, vai persona par pašvaldības referendumā jau nav nobalsojusi klātienē. 41.pants. (1) Pēc autentifikācijas un tiesību balsot pārbaudes balsotājs balso pašvaldības referendumā, izmantojot portālā www.latvija.lv piedāvātās elektroniskās balsošanas iespējas. (2) Balsošana pašvaldības referendumā elektroniski ir personificēta, bet balsotāju vārdi un balsojums netiek publiski atklāts un šie dati nav publiski pieejami. 42.pants. Aģentūra vienas darba dienas laikā pēc elektroniskās balsošanas pašvaldības referendumā norises apkopo elektroniskās balsošanas rezultātus, sagatavo un nodod vēlēšanu komisijai sarakstu, kurā uzskaitīti elektroniskie balsojumi ”par” un ”pret” pašvaldības referendumā nodoto jautājumu. Vēlēšanu komisijai netiek atklāts, kā ir nobalsojušas konkrētas personas. 43.pants. Vēlēšanu komisija pēc šā likuma 42.pantā minētā saraksta saņemšanas, šā likuma 20.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā veic klātienē un elektroniski nodoto balsu skaitīšanu, tai skaitā, sadarbībā ar Aģentūru, neieskaita elektronisko balsojumu balsotājiem, kuri ir balsojuši pašvaldības referendumā klātienē. 44.pants. Aģentūra un vēlēšanu komisija nodrošina elektroniskās balsošanas pašvaldības referendumā rezultātu un šā likuma 42.pantā minētā saraksta uzglabāšanu un iznīcināšanu saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. VI nodaļa Pašvaldības faktiskās rīcības un lēmumu pārsūdzēšana 45.pants. (1) Administratīvajā rajona tiesa pieteikumus par šā likuma 10.panta pirmajā daļā, 13.panta piektajā daļā un 20.panta trešajā daļā minētajiem lēmumiem izskata viena mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. (2) Ja likums nosaka termiņu kādas procesuālās darbības izpildei, bet, izpildot attiecīgo procesuālo darbību šajā termiņā, netiktu ievēroti šā panta pirmās daļas nosacījumi, tiesa pati nosaka atbilstošu termiņu attiecīgās procesuālās darbības izpildei. (3) Tiesas nolēmums, kā arī citi lēmumi, kurus pieņem, veicot procesuālās darbības iesniegtā pieteikuma vai ierosinātās lietas izskatīšanai, nav pārsūdzami. Likums stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. Vairāk par topošo likumu Jūs varat uzzināt Ministru kabineta mājaslapā, šeit.

Bēru pabalsts, ko izmaksā darba devējs
Zini darījuma partneri!
Vienkārši par sarežģīto jeb kas jāzina katrai fiziskajai personai par gada ienākumu deklarāciju
GADA GRĀMATVEDE 2023: Būt atbildīgai un strādāt sabiedrības labā

Top Vietējo pašvaldību referendumu likums

Jāiesniedz elektroenerģijas nodokļa deklarācija

PVN deklarācijas iesniegšana

VID administrēto nodokļu nomaksa vienotajā nodokļu kontā

PVN deklarācijas par iepriekšējo taksācijas gadu iesniegšana

Gada darbības pārskata iesniegšanas termiņš sociālajiem uzņēmumiem

Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī
Pirmās 30 dienas tikai par 1 €