Šajā publikācijā izskatīsim starptautiskā mērogā un daudzās civiltiesību jurisdikcijās plaši izmantojamo trasta (uzticības) aktīvu pārvaldīšanas institūtu kā nekustamo īpašumu pārvaldīšanas formu, kuru Latvijas likumdošanas akti diemžēl neregulē, un autoru rīcībā ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieņēmums, ka bezatlīdzības trasta aktīvu pārvaldīšana ir patapinājums Civillikuma 1947.–1967. panta izpratnē ar attiecīgām nodokļu sekām. Aicinām žurnāla lasītājus uz diskusiju, jo, ņemot vērā esošo situāciju valstī un pasaulē, iespējams, pienācis laiks regulēt trastu arī Latvijā.

Tēmas aktualitāte

Ņemot vērā no Latvijas emigrējošo personu statistiku — apmēram 15 tūkstošus gadā¹, ir aktuāls jautājums, kurš pārvaldīs viņiem un viņu ģimenes locekļiem piederošos nekustamos īpašumus (turpmāk NĪ), kas prasa ne tikai līdzekļus eiro izteiksmē, bet arī zināšanas NĪ pārvaldīšanas jomā, pat ja runa ir par parastu sērijveida divistabu dzīvokli daudzdzīvokļu mājā. Ne visiem ir radi, kuri varētu pieskatīt un apmaksāt visus ar izbraukušo personu NĪ saistītos maksājumus, kad kļūs aktuāls jautājums, kam NĪ īpašnieks, ilgstoši atrodoties tālu no mājām, varētu uzticēt savu vērtīgo īpašumu ilgtermiņa profesionālai uzturēšanai, atbilde uz kuru varētu būt NĪ trasta (uzticības) pārvaldīšanas mehānisma izmantošana. Un atslēgvārds šeit ir profesionālisms.

Cits piemērs: investoru naudas (kas nemitīgi zaudē savu vērtību inflācijas dēļ) ieguldīšana NĪ nevis ar mērķi to pārdot dārgāk, bet gan — pārvaldīt ilgtermiņā, kas arī ir investīciju būtība. Sev piederošos NĪ investori bieži vien pārvalda, izmantojot sev piederošo juridisko personu formu, kur autoru ieskatā arī būtu vērts lietot trasta pārvaldīšanas mehānismu. Šādas investoru juridiskās personas varētu neatteikt arī iepriekš minētajiem emigrantiem par zināmu atlīdzību ne tikai pieskatīt, bet ar īpašnieku piekrišanu arī izīrēt/iznomāt NĪ — pieprasījums pēc tāda veida pakalpojuma Latvijas NĪ tirgū ir, piedāvājuma gan pietrūkst: interneta portālā www.ss.com iespējams atrast tikai dažu personu ar neapliecinātu profesionālo kvalifikāciju sludinājumus.

Vēl viens NĪ trasta pārvaldīšanas mehānisma izmantošanas piemērs ir investoru/attīstītāju jaunbūvēto NĪ/īres/nomas tiesību izpārdošana projekta stadijā, pirkuma–pārdevuma līgumā paredzot pircēja tiesības ne tikai dzīvot NĪ pēc tā nodošanas ekspluatācijā, bet arī dzīvošanas vietā līgumā noteiktajā laika periodā saņemt noteiktus procentus no NĪ izīrēšanas/iznomāšanas trešajām personām, kur visas minētās darbības veiks NĪ (trasta) pārvaldnieks.

Kā uzticības NĪ pārvaldīšanas piemēru minēsim arī daudzdzīvokļu mājas pārvaldnieka mājas (dzīvokļa) īpašniekam piederošo mājas kopīpašuma domājamās daļas pārvaldīšanu, kurā bieži vien ietilpst ne tikai kāpņu, pagraba un bēniņu, bet arī sabiedrisko tīklu (televīzijas, interneta, mobilo tīklu utt.), ratiņu telpu un citu mājas (dzīvokļa) īpašnieka kopīpašumā esošo īpašumu pārvaldīšana (ko iespējams izmantot arī iznomāšanai/izīrēšanai/komercdarbībai ar nolūku gūt peļņu), jo šīs darbības reti kad ir ierakstītas pārvaldīšanas līgumā pat tad, ja šāds līgums, kas noslēgts atbilstoši likuma prasībām, eksistē.

Katrā no iepriekš minētajiem variantiem NĪ profesionālās trasta pārvaldīšanas noteikumi varētu būt dažādi, bet tos apvieno attiecību uzticības raksturs. Trasts ir arī ērts mantojuma, tajā skaitā arī biznesa, vēlamām personām novēlēšanas mehānisms, ko aktīvi izmanto visā pasaulē, bet ko normatīvās bāzes neesamības dēļ nav iespējams pilnvērtīgi izmantot Latvijā.

Trasta kā aktīvu pārvaldīšanas institūta būtība

Uzticība kā fundamentāla koncepcija pastāv kopš seniem laikiem, kas starptautiskā mērogā tiek regulēta un pazīstama kā trasta tiesības (angļu valodā — trust law)². Šī koncepcija ieguvusi starptautisku atzinību, un 1992. gada 1. janvārī stājās spēkā Hāgas "Konvencija par trastam piemērojamo likumdošanu"³, kuru ratificējušas vairākas valstis un ko būtu loģiski lietot arī Latvijā.

Tādējādi trasta termina būtība ir uzticība. Trasta mehānisma darbības būtība starptautiskā praksē ir šāda: triju pušu vienošanās, kur pirmā puse ir trasta dibinātājs (angļu valodā trustor), kurš nodod sev īpašumā piederošos aktīvus (naudu, NĪ u.c.) otras puses — uzticības juridiskās vai fiziskās personas (trustee) — pārvaldīšanā un kontrolē par labu trešajai pusei (beneficiary)⁴. Proti, aktīvu pārvaldnieka pienākums ir pārvaldīt aktīvus atbilstoši īpašnieka dotajiem uzdevumiem maksimāli efektīvi trešo personu — labuma guvēju (beneficiary) — labā.

Klasiskais trasts pasaules praksē ir juridisks bezpeļņas veidojums, kurā visa nopelnītā nauda tiks novirzīta aktīvu ieguldītāja norādītajiem mērķiem un kur trastā nodotie aktīvi vairs nepieder nedz trasta dibinātājam, nedz arī uzticības personai — pārvaldniekam, kurš ir tikai formālais aktīvu turētājs. Varētu teikt, ka klasiskā starptautiskā praksē trasts pats par sevi ir atsevišķais īpašums, kas neatrauti saistīts gan ar aktīvu ieguldītāju, gan arī ar labumu no aktīvu pārvaldīšanas guvējiem, par kuru varētu būt arī pats trasta dibinātājs, viņa mantinieki utt.

Dažās pasaules valstīs (piemēram, Krievijā) trasts nav uzskatāms un attiecīgi nav reģistrējams kā juridiskais veidojums un atsevišķais īpašums. Proti, šajās valstīs aktīvu īpašnieks nodod naudu, NĪ u.c. uzticības pārvaldīšanā, nezaudējot īpašuma tiesību uz aktīviem. Iespējams, tieši šo variantu būtu vērts piemērot arī Latvijā, un tādi mēģinājumi jau bija — sk. Mg.iur. Jāņa Graša 2008. g. promocijas darbu profesora Dr.h.iur. Jura Bojāra zinātniskā vadībā (turpmāk — promocijas darbs)⁵, kurā autors piedāvā jau gatavu pārdomātu "Trastu (aktīvu pārvaldīšanas) likumprojektu" (turpmāk tekstā — Trasta likumprojekts) ar anotāciju un atsauci uz ES 2005. gada 26. oktobrī Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemto direktīvu 2005/60/EK, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai⁶, kas šodien vienkārši būtu jāaktualizē.

Likuma burts

Latvijā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk — FKTK) 2001. gada 21. decembra padomes lēmumu Nr. 24/11 bija apstiprināti "Uzticības operāciju (trasta) veikšanas noteikumi", kas zaudēja spēku sakarā ar 22.12.2020. noteikumu Nr. 254/LV, 7, 12.01.2021. spēkā stāšanos 13.01.2021. "Uzticības operāciju (trasta) veikšanas normatīvie noteikumi" (turpmāk tekstā — FKTK noteikumi)⁷. Novecojušo noteikumu pārstrādāšana nepārprotami norāda uz trasta aktīvu pārvaldīšanas tiesiskā regulējuma nepieciešamību un aktualitāti.

Diemžēl jau 2008. gadā izstrādātais Trasta likumprojekts nav realizēts, un privāto juridisko un fizisko personu trasta (uzticības) darījumus LV normatīvie akti joprojām neregulē, Civillikumā termins "trasts" pat nav minēts, kas rada dažādas trasta pārvaldīšanas interpretācijas, un zaudētāji varētu būt visas puses, tajā skaitā arī valsts.

Ja runa ir par daudzdzīvokļu mājas (dzīvokļa) īpašniekam piederošo mājas kopīpašuma domājamo daļu pārvaldīšanu, t.sk. arī to, kurus pārvaldnieks par atlīdzību nodod lietošanā trešajām personām, tas arī ir uzticības (NĪ pārvaldīšanas piemērs, kur pārvaldnieka un mājas īpašnieka attiecību regulēšanai būtu piemērojami Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma (turpmāk — DzMPL) 3., 4., 5. panta noteikumi un DzMPL 2. pantam atbilstošie mērķi — pārvaldīt un apsaimniekot atbilstoši likuma prasībām. Autoriem diemžēl neizdevās iepazīties ar daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanas līgumiem, kuros būtu iekļauti noteikumi par visu mājas īpašnieka kopīpašumā esošo domājamo daļu, ieskaitot sabiedrisko tīklu un citu mājas īpašnieka koplietošanai paredzēto telpu pārvaldīšanu īpašnieka labā. Tomēr ir zināmi piemēri, kad "augļus" no minēto mājas īpašniekam piederošo īpašumu iznomāšanas piesavina pārvaldnieks, kas arī būtu arguments par uzticības (trasta) NĪ pārvaldīšanas tiesiskās regulēšanas nepieciešamību un aktualitāti.

Trasta NĪ pārvaldīšana un pilnvarojums

Atbildību par īpašuma pārvaldīšanu ir iespējams deleģēt dažādos veidos — izsniedzot pilnvaru, noslēdzot pārvaldījuma līgumu vai, izmantojot starptautisko praksi, arī nodibinot trastu. Kā jau minēts iepriekš, LV normatīvie akti regulē tikai bankas uzticības (trasta) operācijas. Uzticības aktīvu, t.sk. NĪ pārvaldīšanas regulējumam citās valstīs bieži vien piemēro arī Latvijā plaši izplatīto pilnvarojumu, ko regulē, t.sk. Civillikuma ceturtās daļas "Saistību tiesības", astoņpadsmitās nodaļas "Prasījumi no svešu lietu pārziņas" 2289.–2346. pants.

Ņemot vērā trasta tiesiskā regulējuma neesamību, Latvijā uzticības rakstura NĪ pārvaldīšanu bieži vien noformē ar pilnvarojuma līguma palīdzību, kur pilnvarotājs aizvieto trasta dibinātāju un pilnvarnieks pilda trasta aktīvu pārvaldnieka funkcijas. Par labuma guvēju pilnvarotājs var noteikt jebkuru personu, arī sevi. Piemērs no promocijas darba: namīpašnieks ar pilnvarojuma līgumu nodot savu namīpašumu pilnvarnieka pārvaldīšanā ar noteikumu, ka iegūtā peļņa tiks akumulēta namīpašnieka meitai studiju vajadzībām.

Atšķirībā no klasiskā trasta, kur tajā nodotais īpašums ir atsevišķi nodalīts no trasta dibinātāja īpašuma, pilnvarojuma līguma gadījumā īpašums joprojām pieder pilnvaras devējam un pilnvaras devēja kreditori varētu vērst uz to piedziņu.

Autoru ieskatā trasta NĪ pārvaldīšanai būtu piemērojami tikai daži, bet ne visi Civillikuma panti, kas attiecināmi uz pilnvarojumu un ko katrā konkrētā gadījumā nosaka pušu vienošanās. Piemēram, trastam būtu piemērojami tādi Civillikuma panti, kas regulē trasta dibinātāja kā pilnvaras devēja un trasta pārvaldnieka kā pilnvarnieka tiesības un pienākumus: 2295. pants (kas uzliek par pienākumu pilnvarniekam izpildīt viņam doto uzdevumu ar lielāko rūpību, un viņš atbild pilnvarotājam par katru neuzmanību), 2304. pants (par pilnvarniekam pienākumu atdot pilnvarotājam labumus no lietas pārvaldīšanas, kas arī ir trasta pārvaldīšanas būtība — pārvaldīšana trasta dibinātāja vai viņu norādīto trešo personu labā). Tomēr nebūtu pamata atzīt pilnvarnieka lēmumus un rīcību par pilnvarotāja — trasta dibinātāja — lēmumiem un rīcību, kas parasti ir skaidri formulēti viņa pārvaldīšanas uzdevumā aktīvu pārvaldītājam.

Tādējādi, kaut gan Civillikuma regulējumam attiecībā par pilnvarojumu ir kāda līdzība ar trasta aktīvu pārvaldīšanas būtību, tomēr uzticības aktīvu pārvaldīšanai ir īpatnības, kas prasa izstrādāt to tiesisko regulējumu un pielietojumu ne tikai bankās, bet arī NĪ aktīvu pārvaldīšanā — visu pušu skaidrības labad. 

Trasta cena — kurš kam un cik maksā

Klasiskā trasta kā bezpeļņas veidojuma daba neliedz pārvaldniekam saņemt atlīdzību par aktīvu pārvaldīšanu. Trasta starptautiskā prakse liecina par ievērojamiem izdevumiem, kad trastu atvēršana ārzemēs varētu nebūt izdevīgs pasākums Latvijas iedzīvotājiem, ja, protams, runa nav par miljonu vērtu aktīvu nodošanu uzticības pārvaldīšanā. Arī bankas nepārvalda aktīvus bez maksas: klientam ir jāmaksā gan par darījuma izskatīšanu un dokumentu sagatavošanu, gan arī komisiju, kas varētu būt atkarīga no pārvaldāmā portfeļa vērtības, sākot no 1% un uz augšu — kā tas ir pieņemts starpniekiem, dārgākiem aktīviem piemēro zemāko procentu likmi. Trasta klienta atlīdzība pārvaldniekam par NĪ pārvaldīšanu varētu būt 10–20% apmērā no sagaidāmiem ieņēmumiem un ņemot vērā iespējamus riskus, NĪ stāvokli, remontu un rekonstrukciju nepieciešamību u.c. faktorus, kas netiek ņemti vērā, pārvaldot naudu bankās.

Trasta NĪ pārvaldīšana nav patapinājums

Kaut gan, kā minēts iepriekš, klasiskais trasts ir bezpeļņas veidojums, tas tomēr viennozīmīgi ir nošķirams no patapinājuma Civillikuma 1947.–1967. panta izpratnē.

Pirmkārt, trasta pārvaldniekam, no vienas puses, ir tiesības saņemt atlīdzību par aktīvu profesionālo pārvaldīšanu, bet, no citas puses, viņš apriori darbojas trasta dibinātāja labā.

Otrkārt, atbilstoši Civillikuma 1952. panta otrajam teikumam patapinājuma ņēmējs nedrīkst nodot lietu lietot citam, savukārt trastā efektīva aktīvu pārvaldīšana apriori paredz aktīvu nodošanu lietošanā trešajām personām par atlīdzību.

Tādējādi VID pieņēmums, ka bezatlīdzības trasta aktīvu pārvaldīšana ir patapinājums Civillikuma 1947.–1967. panta izpratnē un no šā pieņēmuma izrietošais secinājums ar attiecīgām nodokļu sekām, autoru ieskatā ir vērtējams kā tiesiski nepamatots.

Daudzdzīvokļu mājas (dzīvokļa) īpašniekam piederošās kopīpašuma domājamās daļas nodošana pārvaldīšanā arī neparedz patapinājumu, bet gan pārvaldīšanas līgumā ir iespējams paredzēt mājas īpašnieka atlīdzību pārvaldniekam un arī otrādi — ierakstīt līgumā pārvaldnieka pienākumu rīkoties ar pārvaldīšanas rezultātā iegūtiem līdzekļiem tikai mājas īpašnieka (vai tā norādīto personu) labā.

Ja realizētu VID pieņēmumu, ka, "ja juridiskā persona lietošanā nodoto lietu izmanto saimnieciskās darbības vajadzībām, ar juridisko personu ir jāslēdz nomas līgums un jānosaka maksa par nekustamo īpašumu izmantošanu" (VID ieskatā NĪ īpašniekam no ieņēmumiem būtu jāmaksā nodokļi), tad mājas (dzīvokļa) īpašniekam ar daudzdzīvokļu māju pārvaldnieku būtu jāslēdz sabiedrisko tīklu (televīzijas, interneta, mobilo tīklu utt.), ratiņu telpu un citu mājas (dzīvokļa) īpašnieka kopīpašumā esošo īpašumu (ko iespējams izmantot arī iznomāšanai/izīrēšanai/komercdarbībai ar nolūku gūt peļņu) nomas līgumus, kur būtu jāparedz katra dzīvokļa īpašnieka gūtais labums un nodokļi no tā, kas autoru ieskatā būtu absurds un faktiski šāds uzdevums apriori nav izpildāms. Praksē mājas (dzīvokļa) īpašnieka attiecības ar pārvaldnieku ir jānosaka pārvaldīšanas (nevis nomas!) līgumā.

Par trasta atspoguļošanu grāmatvedībā

Papildus iepriekš minētajam FKTK noteikumiem ir arī FKTK metodiskie norādījumi trasta aktīvu ņēmēja — bankas — grāmatojumiem "Par trasta uzticības operāciju veikšanu un atspoguļošanu pārskatos", ko varētu ņemt par pamatu arī citi uzticības aktīvu pārvaldītāji, ņemot vērā fiziskās vai juridiskās personas aktīvu pārvaldīšanas īpatnības. Grāmatojumu būtība: trastā nodotie klienta aktīvi bankai ir saistības, bet, kā būtu jāatspoguļo trastā pārvaldniekam nodotais NĪ, būtu jānosaka līdz šim neeksistējošā VID metodikā. Vai nav pienācis laiks to izstrādāt?

Secinājumi

1. Latvijā viennozīmīgi ir pieprasījums pēc profesionālās uzticības (trasta) aktīvu — NĪ — pārvaldīšanas, un, iespējams, tieši tiesiskā regulējuma trūkuma dēļ profesionāļu piedāvājumi tirgū ir retums, kā rezultātā cieš visas puses, to skaitā ir arī valsts budžets.

2. Uzticības aktīvu — NĪ pārvaldīšanas — aktualitāte prasa izstrādāt to tiesisko regulējumu, kura primārais mērķis būtu novērst likumam neatbilstošas amatpersonu interpretācijas.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada marta (471.) numurā.