Piektdien, 31. martā, ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzklausīja tūrisma organizāciju vadītāju un ekspertu viedokli par Finanšu ministrijas (FM) rosināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšanu ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem un tā ietekmi uz nozari. Tūrisma organizācijas norāda, ka šāds solis nozarei ir bīstams - Latvija kā tūrisma galamērķis zaudētu savu konkurētspēju, daudziem nozarē strādājošajiem darbība būtu jāpārtrauc, kas palielinātu bezdarbu, t.sk. reģionos, un atstātu negatīvu ietekmi uz reģionu pašvaldību budžetu ieņēmumiem, kā arī padarītu bezjēdzīgas līdzšinējos gados valsts veiktās investīcijas tūristu piesaistei no ārvalstīm.

FM iecerējusi celt PVN likmi ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem no 12% līdz 21%.

Īstenojot FM ieceri, Latvijā naktsmājām piemērojamais nodoklis būtu vairāk nekā divas reizes augstāks kā Igaunijā un Lietuvā, un trīs reizes augstāks kā Polijā. Nākamgad visas Baltijas valstis svinēs savu simtgadi, ko apmeklēs arī ārvalstu tūristi. Ja Latvija kļūs mazāk konkurētspējīga, viesi vairāk brauks uz Lietuvu un Igauniju, un Latvijas ne tikai aizvadītajos gados veiktie, bet arī 100gades ietvaros plānotie ieguldījumi tūristu piesaistei kļūs par zaudējumiem. Otrs būtiskais fakts – arī tūrisma nozares uzņēmumi šobrīd gatavo un iesniedz projektus investīciju piesaistei no ES fondiem. Mainot nodokļus, mainīsies kalkulācijas un biznesa plāni var sagrūt.

Pazemināta PVN likme tūristu izmitināšanas pakalpojumiem tiek piemērota teju visās – 25 no 28 - ES dalībvalstīs, piemēram, Igaunijā un Lietuvā šī likme ir 9%, Polijā - 7%. Patlaban pilna PVN likme – 20% un 25% šim pakalpojumam tiek piemērota tikai Dānijā, Slovākijā un Apvienotajā Karalistē. Ceļot PVN likmi līdz 21%, Latvijā par nakšņošanu viesnīcās, lauku tūristu mītnēs, kempingos vai citās tūristu izmitināšanas vietās būs jāmaksā otrs augstākais nodoklis ES.

“Šis PVN kāpums “nogalinās” ļoti daudzus lauku uzņēmējus, jo viņi nespēs noturēt zemas cenas un zaudēs tūristu plūsmu. Lauku tūrismā vairāk nekā 80% ir Latvijas iedzīvotāji, tāpēc lauku tūrisma uzņēmējdarbība balstās uz vietējo klientu maksātspēju. 2016. gada statistika liecina, ka cilvēki ceļo tikpat, taču tērē mazāk. Lauku uzņēmējam būtisks ir apgrozījums. No tā tiek uzturēts īpašums, maksātas algas. Tāpēc, lai saglabātu viesu plūsmu, cenas tiek turētas zemas un tās palielināt nav iespējams. Attiecīgi - PVN kāpums uzņēmējiem būs jāmaksā no savas peļņas, kas, ņemot vērā 2-3 mēnešu ilgo sezonu, ir niecīga. Secīgi – nodokļa samazināšana reinvestētajai peļņai mums nav aktuāla. Arī IIN pazemināšana uzņēmēju situāciju nekādi neietekmēs, jo no tā ieguvēji ir darba ņēmēji,” skaidro Asnate Ziemele, Latvijas Lauku Tūrisma Asociācijas “Lauku ceļotājs” valdes priekšsēdētāja.

To, ka Latvijas uzņēmēji gadiem strādā ar zemākām pārdošanas cenām un mazākiem ieņēmumiem, kas rezultējas gausākā uzņēmumu attīstībā, apliecina arī Latvijas Tūrisma Aģentu un Operatoru asociācija (ALTA). Iemesls tam ir fakts, ka Latvijā jau tagad ir augstāka PVN likme nekā tuvējās kaimiņvalstīs.

Kitija Tigule, Latvijas Tūrisma Aģentu un Operatoru asociācijas viceprezidente, uzsvēra: “Gadījumā, ja PVN Latvijas viesnīcu pakalpojumiem tiks paaugstināts uz pilnu likmi, viesnīcu cenas pieaugs vismaz par 11%. Rezultātā Latvija kļūs neinteresanta gan brīvdienu tūristiem, kas šeit tērē savu ģimenes budžetu, gan ārzemju biznesa tūristiem un konferenču / kongresu rīkotājiem, kuri savus budžeta plānus izstrādā trīs gadus uz priekšu. Pārējās Baltijas valstis ar prieku šo jaunumu pieņemtu, lai savām tūrisma nozarēm noteiktu vēl ekonomiski svarīgāku lomu, pateicoties lielajam ceļotāju pieaugumam uz Latvijas dārdzības rēķina.”

Visi nozares organizāciju pārstāvji arī uzsver, ka aizvadītajos gados veikts nozīmīgs un mērķtiecīgs darbs, popularizējot Latviju ne tikai kā ceļojumu galamērķi, bet arī investīcijām labvēlīgu un drošu vidi. Rīga kā Baltijas valstu galvaspilsēta lepojas ar popularitāti ārzemju tūristu vidū. To vairojuši “LiveRiga”, Latvijas Kongresu birojs un citi projekti, kuros ieguldītas ne tikai uzņēmēju un ES fondu investīcijas, bet arī nodokļu maksātāju nauda.

“Ja PVN tiks celts, tas būs darīts veltīgi. Tūrisma nozares šūpošana sāk kļūt par nepatīkamu tradīciju. Patlaban situācija nozarē pēc būtības ir līdzīga tai, kuru piedzīvojām 2008. gadā, un diezgan droši var apgalvot, ka arī šoreiz PVN likmes celšanas sekas būs katastrofālas gan attiecībā uz Latvijas konkurētspēju, gan sociālekonomiskajos rādītājos. Vēl vairāk - ir skumji apzināties, kādu iespaidu šāds lēmums atstāts uz ārvalstu investoriem, kas kopš 2011. gada ir veikuši ievērojamas investīcijas, atverot arvien jaunu zīmolu viesnīcas Rīgā, kas ceļ Rīgas kā starptautiska galamērķa prestižu,” tā Jānis Pinnis, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents.

Noslēgumā nozares pārstāvji uzsvēra, ka, ceļot PVN un līdz ar to izmitināšanas pakalpojumiem kļūstot dārgākiem, valstij būtu jānodrošina ievērojams kvalitātes kāpums un jāveic būtiski ieguldījumi infrastruktūrā, izglītībā, galamērķa mārketingā.

A. Ašeradens, uzklausot nozares bažas, secināja, ka PVN likmes celšana kavēs turpmāko tūrisma nozares un tautsaimniecības attīstību. “Gan citu valstu, gan Latvijas iepriekš veiktie mēģinājumi celt nodokļus tūrismam cietuši tūlītēju neveiksmi, un tās atgriezušās pie pazeminātas likmes. Pievienotās vērtības nodokļa celšana ne tikai apturētu nozares izaugsmi, kas pērn bijusi 7%, bet, pēc nozares aplēsēm, samazinātu tās apgrozījumu pat par 25%. Kaut arī FM iecere skatāma kontekstā ar pārējām nodokļu pamatnostādnēm, piedāvājums tūrisma nozarei ir pretrunā ar galvenajiem uzstādījumiem eksporta un nozares konkurētspējas veicināšanā. Tāpēc jau šodien aicināšu nodokļu reformas vadības grupu neriskēt ar nozari, kuras apgrozījums sasniedz gandrīz miljardu eiro,” sarunai noslēdzoties, sacīja A. Ašeradens.

Uzziņai

Eksporta precēm un pakalpojumiem PVN netiek piemērots. Izņēmums ir naktsmītņu pakalpojumi, kam tiek piemērota samazināta likme – 12%. Palielinot PVN naktsmītnēm, tiktu palielināts nodoklis eksportspējīgam produktam, kas ir pretrunā ar valsts definēto mērķi – ar nodokļu reformu veicināt eksportu un Latvijas tautsaimniecības izaugsmi.

  2009. gadā PVN likme izmitināšanas pakalpojumiem tika palielināta no 5% līdz 21%. Rezultātā:

• nozares apgrozījums samazinājās par 33%;
• nozarē nodarbināto skaits saruka par 10 tūkstošiem strādājošo;
• pašvaldību ieņēmumi no IIN samazinājās par 10 miljoniem latu;
• bankrotēja vismaz 10 nozares uzņēmumi, galvenokārt reģionos.