Ministru kabineta komitejas sēdē 3. decembrī izskatīti vēl vieni plānotie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām". Tie izstrādāts ar mērķi ietvert nozares speciālajā likumā – likumā “Par nodokļiem un nodevām”  – Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) sevišķajā daļā paredzētos administratīvo pārkāpumu sastāvus nodokļu jomā, kā arī noteikt kompetentās iestādes, kas izskatīs administratīvo pārkāpumu lietas. Likumprojekts stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvo pārkāpumu procesa likumu 2020. gada 1. janvārī, kad spēku zaudēs LAPK. Jaunā sasaukuma Saeimas deputāti gan minējuši iespēju, ka visus administratīvos sodus tomēr varētu iekļaut vēl citā atsevišķā likumā nevis integrēt nozaru likumos. Taču par to vēl lēmums nav pieņemts, tāpēc tiek skatīts Valsts sekretāru sanāksmē jau izskatītais likumprojekts, kas paredz nodokļu likumā ieviest jaunu XV nodaļu "Administratīvā atbildība nodokļu jomā un kompetence sodu piemērošanā".

Ar rosinātajiem grozījumiem paredzēts pārņemt šādus patlaban LAPK sevišķajā daļā iekļautos administratīvos pārkāpumus nodokļu jomā:

• 1) izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas;
• 2) nodokļu maksātāju reģistrēšanās kārtības neievērošana;
• 3) darba samaksas noteikumu pārkāpšana;
• 4) skaidrās naudas lietošanas ierobežojumu neievērošana;
• 5) nodokļu likumos noteikto elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas prasību neievērošana;
• 6) nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošana;
• 7) mantiskā stāvokļa deklarēšanas noteikumu neievērošana;
• 8) neziņošana par aizdomīgiem darījumiem;
• 9) kā arī ar likumprojektu tiek noteikts arī jauns administratīvais pārkāpums – VID piemēroto aizliegumu neievērošana.

Ar likumprojektu netiek pārņemti šādi šobrīd LAPK sevišķajā daļā minētie administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā:

• patvaļīga tirdzniecības vai maksas pakalpojumu atsākšana;
• pārskata par darījumu apliecinošo dokumentu izlietojumu un pārskata par stingrās uzskaites plombu izlietojumu neiesniegšana;
• nesadarbošanās ar nodokļu administrācijas amatpersonām.

Šie pārkāpumi pēdējos gados nav fiksēti vai fiksēti reti un tāpēc zaudējuši aktualitāti, vai arī par šādiem pārkāpumiem tiks piemērots sods, kas būs kvalificēts kādā no iepriekš uzskaitītajām pārkāpumu grupām.

Naudas sodi likumprojektā norādīti vienībās, kur katra vienība atbilst pieciem eiro. Tā, piemēram, par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu piemēros naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no divdesmit astoņām līdz četrsimt naudas soda vienībām, aizliedzot valdes loceklim ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Savukārt par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, vai par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu, piemēro naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no divdesmit astoņām līdz četrsimt naudas soda vienībām, aizliedzot valdes loceklim ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā, u.tml.

Administratīvo pārkāpumu procesu veiks Valsts ieņēmumu dienests vai Valsts darba inspekcija (par informatīvās deklarācijas par darba ņēmējiem iesniegšanas termiņu neievērošanu vai neiesniegšanu).

Ar sodu regulējumu var iepazīties likumprojektā šeit.