0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

VISI RAKSTIŪdens apsaimniekošanas likumā precizēs plūdu definīciju

Ūdens apsaimniekošanas likumā precizēs plūdu definīciju

Saeima vakar, 13. septembrī,  pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Ūdens apsaimniekošanas likumā, kuri paredz precizēt plūdu definīciju un applūstošo teritoriju pārraudzības kārtību. Šobrīd likums nosaka, ka plūdi ir "parasti ar ūdeni neklātas sauszemes īslaicīga applūšana, ko izraisa vētras radītie uzplūdi jūras piekrastes teritorijā vai strauja ūdens līmeņa celšanās ūdenstecēs un ūdenstilpēs palu vai ilgstošu lietavu laikā". Savukārt piedāvātajos grozījumos plūdi ir "parasti ar ūdeni neklātas sauszemes īslaicīga applūšana ar ūdeni, tai skaitā vētras radīto jūras ūdens uzplūdu piekrastes teritorijās vai palu vai ilgstošu lietavu izraisītas straujas ūdens līmeņa celšanās dēļ". Tāpat tiks noteikts, ka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Saeima vakar, 13. septembrī,  pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Ūdens apsaimniekošanas likumā, kuri paredz precizēt plūdu definīciju un applūstošo teritoriju pārraudzības kārtību. Šobrīd likums nosaka, ka plūdi ir "parasti ar ūdeni neklātas sauszemes īslaicīga applūšana, ko izraisa vētras radītie uzplūdi jūras piekrastes teritorijā vai strauja ūdens līmeņa celšanās ūdenstecēs un ūdenstilpēs palu vai ilgstošu lietavu laikā". Savukārt piedāvātajos grozījumos plūdi ir "parasti ar ūdeni neklātas sauszemes īslaicīga applūšana ar ūdeni, tai skaitā vētras radīto jūras ūdens uzplūdu piekrastes teritorijās vai palu vai ilgstošu lietavu izraisītas straujas ūdens līmeņa celšanās dēļ". Tāpat tiks noteikts, ka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram (LVĢMC) būs jānodrošina, ka attiecīgajos ar gatavošanos plūdiem saistītajos dokumentos sniegtās ziņas saskan ar informāciju, kas iekļauta upju baseinu raksturojumā, cilvēku darbības ietekmes izvērtējumā, ekonomiskajā analīzē un apsaimniekošanas plānos. Izmaiņas normatīvajā aktā uzliks pienākumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai veikt pasākumus, lai veicinātu vienota apsaimniekošanas plāna un plūdu riska pārvaldības plāna izstrādi starptautiskajam upju baseinu apgabalam. Ja starptautiskajam upju baseinu apgabalam netiks izstrādāts vienots apsaimniekošanas vai plūdu riska pārvaldības plāns, LVĢMC būs jānodrošina savstarpēji saskaņota apsaimniekošanas plāna un plūdu riska pārvaldības plāna kā tā sastāvdaļas izstrāde Latvijas teritorijā ietilpstošajām starptautiskā upju baseinu apgabala daļām. Likuma grozījumi attieksies uz valsts institūcijām, kas būs atbildīgas par plūdu karšu un plūdu riska pārvaldības plānu sagatavošanu. Grozījumi likumā tiek veikti, lai pilnībā novērstu Eiropas Komisijas konstatētos trūkumus Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes direktīvas par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību ieviešanā Latvijā.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: