Valsts  ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu par UIN normu piemērošanu samazinātiem un norakstītiem kreditoru aizdevumiem.

Iesniedzējs iesniegumā norāda šādu faktu aprakstu. Saskaņā ar Latvijas Republikas Administratīvā procesa likuma 98.pantu Iesniedzējs lūdz Valsts ieņēmumu dienestu uzziņu Iesniedzēja parādu norakstīšanu. Iesniedzējs ir dibināts 2000.gada 26.jūnijā un tā darbības veids ir sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana.

Lai iegādātos, uzturētu un attīstītu nekustamos īpašumus, Iesniedzējs ir saņēmis vairākus aizdevumus no juridiskajām personām, kas reģistrētas gan Latvijā, gan ārpus tās. Aizņēmumi tika ņemti ar mērķi nekustamos īpašumus uzlabot un pārdot, tādējādi gūstot peļņu.

Iesniedzējs norāda, ka šobrīd nekustamā īpašuma vērtība, pretēji sākotnēji prognozētajam, nesasniedza cerēto pieaugumu, bet pat samazinājās. Sakarā ar minēto, Iesniedzējs cieš finansiālos zaudējumus un ir uzsācis pārrunas ar kreditoriem par izsniegto aizdevumu un aprēķināto procentu daļēju un/vai pilnīgu atlaišanu (t.i. norakstīšanu).

Parāda norakstīšanas rezultātā gūto peļņu plānots izmantot, lai segtu Iesniedzēja iepriekšējo gadu laikā radušos zaudējumus.

Ievērojot, ka 2018.gadā ir stājies spēkā jaunais uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējums, Iesniedzējs lūdz Valsts ieņēmumu dienestu sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

1. vai aizdevuma pamatsummas samazināšana un/vai pilnīga norakstīšana, vai arī aprēķināto procentu summas samazināšana un/vai pilnīga norakstīšana izraisa Iesniedzējam nodokļu sekas, proti, pienākumu maksāt uzņēmumu ienākumu nodokli?
2. vai uzņēmumu ienākuma nodokļa samaksas pienākums ir atkarīgs no Iesniedzēja aizdevēja jurisdikcijas?
3. vai uzņēmumu ienākuma nodokļa samaksas pienākums ir atkarīgs no aizdevuma un/vai procentu norakstīšanas juridiskā pamatojuma (proti, darījuma vai fakta, kas kalpo par pamatu kredīta (procentu) summas samazināšanai vai pilnīgai izslēgšanai no bilances)?
4. vai iepriekš minētais darījums (t.i. aizdevuma pamatsummas samazināšana un/vai pilnīga norakstīšana, aprēķināto procentu summas samazināšana un/vai pilnīga norakstīšana) veido ar nodokli apliekamo bāzi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma izpratnē?
5. kā iepriekš minētais darījums (t.i. aizdevuma pamatsummas samazināšana un/vai pilnīga norakstīšana, aprēķināto procentu summas samazināšana un/vai pilnīga norakstīšana) jāatspoguļo ikmēneša uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā?

Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot Iesniedzēja iesniegumā sniegto faktu aprakstu un no minētajiem faktiem izrietošus konkrētus jautājumus, atbildes uz kuriem ir atkarīgas no to juridiska vērtējuma, sniedz šādu uzziņu.

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 13.panta otrajā daļā noteikts, ka finanšu pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības līdzekļiem (aktīviem), saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem, bet vidējas sabiedrības un lielas sabiedrības gada pārskatam — arī par naudas plūsmu.

Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumu Nr.775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 22.punktā noteikts, ja kreditors pilnībā atsakās no sava prasījuma vai atsakās no sava prasījuma noteiktas daļas (turpmāk – kreditora parāda samazināšana) un kreditora parāda samazinājuma summa nav saistīta ar kreditora mērķi šo summu ieguldīt sabiedrības pamatkapitālā, pretī saņemot attiecīgu jaunu daļu skaitu, tad kreditora parāda samazinājums uzskatāms kā dāvinājums un tas jāatzīst kā ieņēmumi peļņas vai zaudējumu aprēķinā attiecīgajā pārskata gadā.

Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 41.panta otrajā daļā noteikto postenī “Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi” norāda dažādus citus ieņēmumus (piemēram, gūto peļņu no ilgtermiņa ieguldījumu objektu atsavināšanas vai no ārvalstu valūtas kursu svārstībām, ieņēmumus no saņemtajām apdrošināšanas atlīdzībām, no saņemtās finanšu palīdzības vai finansiālā atbalsta), kas nav norādīti postenī “Neto apgrozījums” vai citos attiecīgajos ieņēmumu posteņos un kas radušies saimnieciskās darbības rezultātā vai izriet no tās.

Tādējādi, ja Iesniedzējs vienosies ar saviem kreditoriem par saņemto aizdevumu un aprēķināto procentu pilnīgu vai daļēju norakstīšanu, tad kreditora parāda samazinājuma summa būs jāatzīst kā ieņēmumi attiecīgā pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 2.panta pirmajā daļā noteikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji ir:

1) visi šā punkta apakšpunktos minētie saimnieciskās darbības veicēji: a) iekšzemes uzņēmumi, b) no valsts budžeta finansētas institūcijas, uz kurām neattiecas šā panta otrās daļas nosacījumi, c) no pašvaldības budžeta finansētas institūcijas, kuras gūst ienākumus no saimnieciskās darbības un uz kurām neattiecas šā panta otrās daļas nosacījumi;

2) pastāvīgās pārstāvniecības; 3) ārvalstu komercsabiedrības un citas personas, kas gūst ieņēmumus Latvijā (turpmāk — nerezidenti).

Savukārt Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.panta otrajā daļā noteikts, ka šā likuma 2.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajiem nodokļa maksātājiem ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ietver šādus ar nodokli apliekamus objektus:

1) sadalīto peļņu, kas ietver: a) aprēķinātās dividendes, tai skaitā ārkārtas dividendes, b) dividendēm pielīdzinātas izmaksas, c) nosacītās dividendes, kas aprēķinātas saskaņā ar šā likuma 7.pantu;

2) nosacīti sadalīto peļņu, kas ietver: a) ar saimniecisko darbību nesaistītos izdevumus, kas aprēķināti saskaņā ar šā likuma 8. pantu, b) nedrošos debitoru parādus, kas aprēķināti saskaņā ar šā likuma 9.pantu, c) palielinātus procentu maksājumus, kas aprēķināti saskaņā ar šā likuma 10.pantu, d) aizdevumu saistītai personai, kas aprēķināts saskaņā ar šā likuma 11.pantu, e) ienākumus, kurus nodokļu maksātājs būtu saņēmis, vai izdevumus, kuri nodokļu maksātājam nebūtu radušies, ja komerciālās un finanšu attiecības būtu veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas būtu spēkā starp divām neatkarīgām personām, un ja šo starp saistītām personām (no kurām viena ir nodokļa maksātājs) slēgto darījumu vērtība būtu atbilstoša tirgus cenai (vērtībai), kuras aprēķināšanas metodes nosaka Ministru kabinets, f) labumus, kurus nerezidents piešķir saviem darbiniekiem vai valdes (padomes) locekļiem, neatkarīgi no tā, vai saņēmējs ir rezidents vai nerezidents, ja tie tiek attiecināti uz pastāvīgās pārstāvniecības darbību Latvijā, g) likvidācijas kvotu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 13.februāra noteikumu Nr.93 “Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā iekļaujamo informāciju” 4.punktā noteikto deklarāciju aizpilda, aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli par katru taksācijas periodu, kurā veidojas ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekams objekts, sākot ar 2018.gada 1.janvāri.

Tādējādi, ja Iesniedzējs gūto peļņu, kas veidosies kreditoriem pilnībā vai daļēji atsakoties no prasījumiem, izlietos iepriekšējo gadu laikā radušos zaudējumu segšanai, tad neatkarīgi no Iesniedzēja kreditoru jurisdikcijas un aizdevuma norakstīšanas vai samazināšanas pamatojuma, darījuma rezultātā Iesniedzējam ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekama bāze un nodokļa saistības neveidosies un tā kā darījuma rezultātā neveidosies ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekams objekts, tad arī darījums nebūs jāatspoguļo attiecīgā taksācijas perioda uzņēmumu ienākumu nodokļa deklarācijā.