0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIUzkrājumi restrukturizācijai un atlaišanas pabalstiem – kad un kādēļ tie būtu veidojami?

Uzkrājumi restrukturizācijai un atlaišanas pabalstiem – kad un kādēļ tie būtu veidojami?

Terēze Labzova–Ceicāne, PricewaterhouseCoopers SIA Revīzijas nodaļas direktore, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valdes locekle

Viena no Covid–19 sekām pasaulē ir uzņēmējdarbības aktivitātes samazināšanās un līdz ar to arī atlaišanas un uzņēmumu restrukturizācija. Arī mūsu valstī arvien vairāk dzirdam par masveida darbinieku atlaišanām un citiem uzņēmumu restrukturizācijas pasākumiem. No grāmatvedības un finanšu viedokļa uzņēmumu restrukturizācija un darbinieku atlaišana nozīmē nepieciešamību domāt par uzkrājumu veidošanu. Vēlreiz — kas ir uzkrājumi Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu (GPKGPL) "uzkrājumi ir paredzēti, lai segtu saistības, kuru būtība ir skaidri noteikta…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Uzkrājumi restrukturizācijai un atlaišanas pabalstiem – kad un kādēļ tie būtu veidojami?
Ilustrācija: © madpixblue – stock.adobe.com
Terēze Labzova-Ceicāne
Terēze Labzova–Ceicāne,
PricewaterhouseCoopers SIA
Revīzijas nodaļas direktore,
Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valdes locekle
Foto: Aivars Siliņš

Viena no Covid–19 sekām pasaulē ir uzņēmējdarbības aktivitātes samazināšanās un līdz ar to arī atlaišanas un uzņēmumu restrukturizācija. Arī mūsu valstī arvien vairāk dzirdam par masveida darbinieku atlaišanām un citiem uzņēmumu restrukturizācijas pasākumiem. No grāmatvedības un finanšu viedokļa uzņēmumu restrukturizācija un darbinieku atlaišana nozīmē nepieciešamību domāt par uzkrājumu veidošanu.

Vēlreiz — kas ir uzkrājumi

Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu (GPKGPL) "uzkrājumi ir paredzēti, lai segtu saistības, kuru būtība ir skaidri noteikta un kuras bilances datumā ir paredzamas vai zināmas vai kuras noteikti radīsies, bet var mainīties šo saistību segšanai nepieciešamās summas lielums vai šo saistību rašanās datums". GPKGPL paredzēts, ka uzkrājumus novērtē saskaņā ar precīzāko grāmatvedības aplēsi par summu, kas nepieciešama bilances datumā, lai segtu šā panta pirmajā daļā minētās saistības vai otrajā daļā minētos izdevumus, kuri varētu rasties. Uzkrājumus nedrīkst izmantot aktīvu vērtības koriģēšanai. Papildu skaidrojumi uzkrājumu uzskaitei sniegti GPKGPL piemērošanas noteikumos (2015. gada 22. decembra MK noteikumi Nr. 775).

GPKGPL vai tā piemērošanas noteikumos nav specifiski atrunāti atlaišanas vai restrukturizācijas uzkrājumi, turpretī Starptautiskajos finanšu pārskatu standartos (SFPS), kurus nereti izmanto kā labās prakses avotu, ir atrodami specifiski norādījumi to uzskaitei. 

Uzkrājumu definīcija GPKGPL un SFPS pēc būtības ir līdzīga. Līdzīgas ir arī prasības uzkrājumu veidošanai un to atzīšanai. Uzkrājumus drīkst veidot tikai tad, ja:

  • sabiedrībai pagātnes notikuma rezultātā ir pašreizējs pienākums (pienākums var būt juridisks vai līgumisks, vai arī prakses radīts, t.i., tā var būt arī iedibināta tradīcija);
  • pienākuma izpildei būs nepieciešama saimniecisko resursu aizplūde;
  • sabiedrība spēj ticami novērtēt šī pienākuma izpildei nepieciešamo summu.

Uzkrājums ir grāmatvedības aplēse, kuru vērtē, ņemot vērā to resursu apmēru, kas būs nepieciešams, lai veiktu norēķinu par uzkrājuma pamatā esošo saistību, turklāt tās vērtība (arī saskaņā ar GPKGPL) ir jāaplēš, pieņemot, ka norēķins notiek bilances datumā. GPKGPL nav specifiski atrunāts, ko nozīmē šīs aplēses veikšana ar pieņēmumu, ka norēķins notiek bilances datumā, savukārt SFPS skaidro — ja norēķins gaidāms pēc vairāk nekā gada, uzkrājumu apmēru atzīst kā nākotnes naudas plūsmu tagadnes vērtību, t.i., diskontējot (sk. 1. piemēru).

1. piemērs Uzkrājuma atzīšana diskontētajā tagadnes vērtībā, un ko tas nozīmē grāmatvedības uzskaitē

Situācija: sabiedrība ir atbildētāja tiesas prāvā, un ir ticams, ka sabiedrība prāvu zaudēs un tai būs pienākums segt visus tiesas izdevumus, kā arī maksāt tiesas piespriesto kompensāciju 120 000 eiro apmērā. Paredzēts, ka noslēguma tiesas sēde notiks 2021. gada 3. janvārī, un maksājums, visticamāk, būs jāveic 2021. gada janvārī vai februārī.  Kā atspoguļot uzkrājumu sabiedrības bilancē 2019. gada 31. decembrī pēc SFPS? Ņemot vērā to, ka norēķins notiks vismaz vienu gadu pēc bilances datuma, rēķinot uzkrājumu, tas būtu jāatzīst tā diskontētajā vērtībā. Pieņemsim, ka naudas vērtības izmaiņu rādītājs ekonomikā ir valsts ilgtermiņa parādzīmju procentu likme, kas vienāda ar, piemēram, 3%. Veidojamā uzkrājuma apmērs 2019. gada 31. decembrī būs: 120 000 eiro × 1/(1+0.03)¹ = 116 505 eiro, ar šādiem grāmatojumiem: D Izdevumi uzkrājumiem tiesas prāvām (peļņas vai zaudējumu aprēķins) 116 505 eiro K Uzkrājumi tiesas prāvām (bilances pasīvs) 116 505 eiro Ja apstākļi nemainās un 2020. gada beigās joprojām ir liela pārliecība, ka maksājums būs jāveic, sabiedrībai jāpārskata uzkrājumi un jāatzīst laika efekta mazinājums, kas tiek rēķināts kā 116 505 × 3% = 3495 eiro un grāmatots kā: D Procentu izdevumi (peļņas vai zaudējumu aprēķins) 3495 eiro K Uzkrājumi tiesas prāvām (bilances pasīvs) 3495 eiro Līdz ar to uzkrājums kļūst 116 505 eiro + 3495 eiro = 120 000 eiro. Norēķina brīdī (ja tiesas lēmums tiešām ir negatīvs) veicami grāmatojumi: D Uzkrājumi tiesas prāvām (bilances pasīvs) 120 000 eiro K Konts bankā (bilances aktīvs) 120 000 eiro Turpretī, ja tiesas lēmums negaidīti izrādās pozitīvs un uzņēmumam nav jāmaksā ne kompensācija, ne tiesas izdevumi, uzkrājums jāatbrīvo, grāmatojot to šādi: D Uzkrājumi tiesas prāvām (bilances pasīvs) 120 000 eiro K Ieņēmumi no uzkrājumu izmaiņām (peļņas vai zaudējumu aprēķins) 120 000 eiro

Veicot uzkrājuma apmēru aplēsi, nedrīkst ņemt vērā paredzamās kompensācijas vai cita veida aktīvu atgūšanu, jo tās nav skaidri zināmas un to apmērs var mainīties (minēts gan GPKGPL, gan SFPS). Uzkrājumi, līdzīgi kā jebkura cita grāmatvedības aplēse, jāpārskata vismaz vienu reizi gadā, gada pārskata sagatavošanas brīdī.

Izveidotos uzkrājumus norāda bilances pasīvā, atzīstot kā izdevumus peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Ja nākamajos periodos uzkrājumi samazinās aplēses maiņas dēļ, attiecīgi samazina uzkrājumu bilancē un atzīst ieņēmumus peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Turpretī brīdī, kad iestājas uzkrājuma pamatā esošs pienākums norēķināties, samazina uzkrājumu bilancē un veic izmaksu, neietekmējot peļņas vai zaudējumu aprēķinu.

Uzkrājumi restrukturizācijas gadījumiem

Kā jau minēts, GPL nav pieejams regulējums, tomēr SFPS ietvarā diezgan plaši skaidrota uzkrājumu veidošana restrukturizācijas un atlaišanas pabalstiem.

Ar restrukturizāciju SFPS saprot:

  • uzņēmējdarbības virziena pārtraukšanu vai pārdošanu (pārdošanas līgumam jābūt juridiski saistošam);
  • uzņēmējdarbības pārtraukšanu kādā ģeogrāfiskā apvidū vai uzņēmējdarbības pārcelšanu no vienas valsts/ reģiona uz citu;
  • vadības struktūras izmaiņas, piemēram, vidējā posma vadības likvidācija;
  • fundamentālu reorganizāciju, kurai ir būtiska ietekme uz uzņēmuma vidi un darbības virzienu.

Restrukturizācijas uzkrājumus atzīst, ja izpildās iepriekš minētie kritēriji vispārīgu uzkrājumu atzīšanai, turklāt jāizpildās abām tieši restrukturizācijas uzkrājumiem raksturīgajām pazīmēm:

  • pastāv detalizēts restrukturizācijas plāns, kurā ir noteikts:
  • kuru(–s) darbības veidu(–s) skar restrukturizācija;
  • kurā(–s) atrašanās vietā(–s) tiks veikta restrukturizācija;
  • atlaižamo darbinieku aptuvenais skaits, amati un nodarbinātības vieta;
  • plānotās restrukturizācijas izmaksas; 
  • restrukturizācijas plāna īstenošanas laiks;
  • restrukturizācijas plāns ir vai nu izsludināts, vai arī tā īstenošana ir uzsākta, tādējādi restrukturizācijā iesaistītajiem darbiniekiem ir zināms par restrukturizāciju un tās gaitu (ir pierādījumi par restrukturizācijas plāna īstenošanu). 

Ja plāna īstenošana tiek atlikta vai prasa ļoti ilgu laiku, tiek uzskatīts, ka restrukturizācija var netikt īstenota un uzkrājumi nav veidojami, jo plānu iespējams mainīt vai arī tas var netikt īstenots.

Restrukturizācijas uzkrājumā iekļauj izmaksas, kas tieši saistītas ar restrukturizācijas izpildi un kas nav saistītas ar sabiedrības parasto pamatdarbību. Aplēšot restrukturizācijas uzkrājumu, tajā nedrīkst iekļaut iespējamos ieņēmumus no plānotās pamatlīdzekļu likvidācijas, jo tie nav skaidri zināmi līdz pat realizācijas brīdim. Piemēri restrukturizācijas izmaksām:

  • darbinieku atlaišanas pabalsti;
  • nomas līgumu pārtraukšanas izmaksas (soda naudas un citi maksājumi).

Pamatlīdzekļu un aprīkojuma vērtības samazinājums netiek iekļauts restrukturizācijas uzkrājumos, to atzīst attiecībā pret katru restrukturizācijai pakļauto pamatlīdzekli.

Restrukturizācijas uzkrājumā noteikti nedrīkst iekļaut izmaksas, kas saistītas ar turpmāko uzņēmējdarbības veikšanu, piemēram:

  • esošo darbinieku pārvietošanas vai mācību izmaksas;
  • aprīkojuma pārvešana no vienas rūpnīcas uz citu rūpnīcu, kur to plānots turpināt izmantot;
  • jauna vadītāja darbā pieņemšanas izmaksas;
  • reklāmas un mārketinga izmaksas;
  • samaksa konsultantiem par uzņēmuma nākotnes stratēģijas un organizācijas struktūras izstrādi;
  • ieguldījumi jaunās sistēmās un izplatīšanas kanālos.

2. piemērs Kā restrukturizācijas lēmuma pieņemšanas laiks ietekmē uzkrājumu atzīšanas laiku un gada pārskatus

Ja restrukturizācija tika izsludināta un atlaišanas plāns pieņemts 2019. gada 18. decembrī, uzkrājumi restrukturizācijai un atlaišanas pabalstiem jāatzīst jau 2019. gada 31. decembra bilancē.  Turpretī, ja darbinieku atlaišanas plāns un uzņēmējdarbības restrukturizācijas lēmums pieņemts un izsludināts 2020. gada 18. martā, uzkrājums veidojams 2020. gada 31. marta bilancē.  Ja līdz 18. martam nav apstiprināts 2019. gada pārskats, restrukturizācija un atlaišana obligāti norādāmas kā notikumi pēc pārskata gada beigām, sniedzot pārskatu lasītājam informāciju par plāna būtiskākajām sastāvdaļām. 

Atlaišanas pabalsti — daļa no restrukturizācijas uzkrājumiem vai atsevišķi veidojami uzkrājumi

Atlaišanas pabalsti ir maksājumi, kas saistīti ar nodarbinātības beigām pirms pensionēšanās vecuma un var būt brīvprātīgi (uzņēmums maksā papildu labumu darbiniekiem vai tiek maksāta papildu atlīdzība par brīvprātīgu darba attiecību pārtraukšanu) vai arī obligātie (likumā noteikts pabalsts pie atlaišanas). Atlaišanas pabalsti var būt daļa no restrukturizācijas uzkrājuma (ja restrukturizācija paredz atlaišanu), vai arī tie var būt atsevišķi atzīstamas saistības (ja netiek veikta restrukturizācija, bet tikai atlaišana).

Atlaišanas pabalsti būtu jāatzīst grāmatvedībā ātrākajā no:

  • dienas, kad uzņēmumam nav iespēju atteikties no pabalstu izmaksas; vai
  • dienas, kad tiek atzīti restrukturizācijas uzkrājumi, kur restrukturizācijas plānā paredzēta arī darbinieku atlaišana.

No SFPS viedokļa brīdis, kad uzņēmumam nav iespēju atteikties no pabalstu izmaksas, ir ātrākais no:

  • dienas, kad darbinieks pieņem atlaišanas piedāvājumu;
  • dienas, kad tiek izsludināta darbinieku atlaišana un:
  • uzņēmuma rīcība liecina, ka netiks veiktas šī plāna izmaiņas;
  • plānā norādīts atlaižamo darbinieku skaits, to amats/darba funkcijas un to atrašanās vieta, kā arī sagaidāmais plāna izpildes datums (darbinieku vārds/uzvārds var nebūt minēts un noteikts);
  • plānā atrunāts atlaišanas pabalstu apmērs, kā arī saņemšanas veids.

Atlaišanas pabalstu vērtību nosaka ļoti līdzīgi uzkrājumu vērtības noteikšanai — tiek noteikta atlaišanas pabalstu aplēstā vērtība, un, ja to izmaksa tiek atlikta par vairāk nekā 12 mēnešiem, tiek noteikta izmaksājamo aplēsto pabalstu tagadnes vērtība (tie tiek diskontēti).

Jāņem vērā, ka atlaišanas pabalsta atzīšana nav saistīta ar darbinieka nostrādāto laiku, bet gan ar lēmuma pieņemšanu par atlaišanu. Līdz ar to, piemēram, ja darbinieks 2020. gada 21. martā ir vienojies ar darba devēju par atlaišanu no 2020. gada 1. jūnija, saņemot par to atlaišanas pabalstu 2500 eiro apmērā, visa pilnā saistības summa atzīstama jau 2020. gada martā.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada jūnija (462.) numurā