0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSUzņēmēji politikas veidotājiem pieprasa samazināt darbaspēka nodokļu slogu

Uzņēmēji politikas veidotājiem pieprasa samazināt darbaspēka nodokļu slogu

Pēc LTRK informācijas

Foto: LTRK

Samazināt darbaspēka nodokļus un kopējo darba dēvēja izmaksu slogu, veidot investīciju piesaistei pievilcīgu vidi – šādi bija uzņēmēju priekšlikumi nodokļu politikas veidotājiem diskusijā “Nodokļu politikas evolūcija – tautsaimniecības izaugsmei un konkurētspējīgai uzņēmējdarbības videi”, ko rīkoja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Diskusijā uzņēmējus uzklausīja finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis un valdošās Saeimas koalīcijas deputāti Daniels Pavļuts, Iveta Benhena-Bēkena, Gatis Eglītis un Ilze Indriksone.

Uzņēmēju un to pārstāvošo organizāciju jēgpilna un strukturēta iesaiste nodokļu politikas veidošanā ir obligāta, pretējā gadījumā vienīgā reakcija no uzņēmēju puses būs noraidījums piedāvātajām izmaiņām, diskusijas ievadā uzsvēra Aigars Rostovskis, LTRK padomes priekšsēdētājs. No tā, kāda būs pašreizējā nodokļu politika, atkarīgs, kāda būs uzņēmējdarbības vide Latvijā pēc desmit – piecpadsmit gadiem.

Arī Elīna Rītiņa, LTRK viceprezidente, atgādināja, ka uzņēmēji vēlas stabilitāti, paredzamas nodokļu izmaiņas, konkurētspējīgu vidi un pārdomātus lēmumus, lai var plānot un rēķināties ar izdevumu slogu. Svarīgi ir “nesaraut gabalos” uzņēmējdarbības vidi, jo katram politikas veidotājam patlaban ir savas intereses. Nav pieļaujamas nodokļu izmaiņas, uzliekot kaut mazāko papildus izmaksu vai administratīvo slogu tiem, kas jau šobrīd godprātīgi maksā nodokļus. Ja izmaiņas nodokļu politikā tiek veiktas, tām jābūt jēgpilnām – vērstām uz konkurētspējas celšanu, sistēmas ilgtspēju un iesaistot nodokļu nomaksā tos nodokļu maksātājus, kuri šobrīd ir ēnas pusē. Latvijas uzņēmējdarbības videi ir jābūt konkurētspējīgai, jo īpaši patlaban, kad daudzas valstis domā kā kļūt pievilcīgākām, veicinot uzņēmumu spēju eksportēt un konkurēt ar citām valstīm, kā arī panākt, ka investori izvēlas tieši viņus! Veidojot nodokļu izmaiņas, jāatbild uz šādiem pamatjautājumiem: vai izmaiņas veicinās  labāko speciālistu piesaisti,  konkurētspēju, vai politikas veidotāji palīdz uzņēmējiem augt.

Darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir augstāks kā pārējās Baltijas valstīs. Kamēr Latvijā darbiniekam viens izmaksātais eiro uzņēmumam izmaksā  1,74 eiro, tikmēr Lietuvā – 1,62 eiro un Igaunijā – 1,56 eiro.

Šādā situācijā darbaspēka nodokļu likmju pieaugums nav pieļaujams. Politikas veidotājiem kopīgi ar uzņēmējiem strādājot pie nodokļu politikas izmaiņām, uzsvars jāliek uz ēnu ekonomikas mazināšanu, jo ikgadējā Ēnu ekonomikas indeksa datos satraucoši redzēt tendenci, ka 2019. gadā aplokšņu algu apjoms turpināja pieaugt. 273 612  Latvijas darba ņēmējiem, par kuriem veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), ienākumi nesasniedz pat minimālo algu. Savukārt par 37 000 mikrouzņēmuma nodokļu maksātājiem netiek veiktas pat minimālās sociālās iemaksas. Tas liek uzdot jautājumu – ko darīt, lai nodokļu nomaksā iesaistītu visus, nevis kārtējo reizi paaugstinātu darbaspēka nodokļu un izmaksu slogu godprātīgajiem nodokļu maksātājiem. LTRK viceprezidentes ieskatā par sociālo iemaksu nomaksu minimālā apmērā atbildīgiem jābūt darbiniekiem, ne darba devējiem.

Heino Lapiņš, starptautiskā uzņēmuma HKScan Latvia (bijušais Rīgas Miesnieks) pārdošanas direktors,  norādīja, ka koncerns ir viens no lielākajiem pārtikas ražotājiem Ziemeļeiropā. Starp Baltijas valstu ražotājiem Latvijā darbaspēka izmaksas ir visaugstākās. Rēķinot uz Latvijas uzņēmuma 212 darbiniekiem, ja ražotni pārceltu uz Valgu, tikai  uz algu starpību vien uzņēmums varētu samazināt izmaksu bāzi par 450 000 eiro gadā. Lietuvā ieguvums būtu pie 250 000 eiro. Tāpat, Igaunijā nav nekustamā īpašuma nodokļa slogs, arī elektroenerģijas izmaksas ir zemākas, jo Latvijā OIK ir par 30 % augstāks kā Igaunijā. Ja šādas atšķirības saglabāsies, Latvija paliks par valsti, kas līdzināsies noliktavai, ražotājiem nebūsi pievilcīgi.

Inga Zemdega – Grāpe, uzņēmuma Nemo īpašniece un vadītāja, sagaida, ka nodokļu politikas veidotāji samazinās ne tikai darbaspēka nodokļu slogu, bet arī darbaspēka netiešās izmaksas – dubulto virsstundu apmaksu, darba nespējas lapu apmaksu, donoru dienu apmaksu u.c., kas rada ievērojamu konkurētspējas plaisu starp Latviju un tuvējām kaimiņvalstīm. Šīs investīcijas varētu novirzīt darba ražīguma celšanā, kas savukārt ļautu paaugstināt darba samaksu darbiniekiem. Patlaban sarunas par minimālās algas celšanu līdzinās mārketinga trikam, lai cilvēki nepamestu Latviju, taču vienlaikus neesam paveikuši mājasdarbu – ieviesuši pārdomātu nodokļu politiku. Līdz ar to zāģējam zaru, uz kura paši sēžam.

Uldis Hmieļevskis, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks attīstības jautājumos, norādīja, ka jāpanāk, lai nodokļu regulējums būtu pievilcīgs gan vietējā kapitāla uzņēmējiem, gan ārvalstu investoriem, un lai uzņēmēji, lemjot, kur būvēt jauno rūpnīcu, nešaubītos, ka tas jādara Latvijā. Tāpēc nodokļu sistēmas evolūcijai jābūt tādai, kas rezultējas nodokļu maksātāju uzvedības maiņā un veicina tautsaimniecības strukturālas izmaiņas, attīstot augstas pievienotās vērtības nozares un uz zināšanām un prasmēm balstītu izaugsmi. Nodokļu sistēmas izmaiņām jābūt pārdomātām, datos un izsvērtā analīzē balstītām.

Arī Uldis Biķis, kokapstrādes uzņēmuma Latvijas finieris padomes priekšsēdētājs, uzsvēra, ka, lai izprastu, kas būtu jāmaina politikā, nepietiek ar Excel tabulām vien, jo ir vajadzīgs, lai mainītos arī nodokļu maksātājs – lai viņš sistēmu neizmantotu ļaunprātīgi. Uzņēmums zaudē uz darbnespējas lapu apmaksu līdz pat 10 %, it īpaši vasarās, kad darbinieki pēkšņi sāk masveidā slimot, lai gan noprotams, ka šai laikā dodas peļņas darbos lauksaimniecībā vai tamlīdzīgi.

Diskusijas noslēgumā izskanēja kritika Finanšu ministrijas lineārajai pieejai nodokļu politikas priekšlikumu izstrādē, tika aicināts vairāk iesaistīt Ekonomikas ministriju. Ja netiks panākti jēgpilni priekšlikumi, uzņēmēji vēl vairāk vilsies politiķos un ticībā, ka tie ir spējīgi ko mainīt.

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: LTRK

Samazināt darbaspēka nodokļus un kopējo darba dēvēja izmaksu slogu, veidot investīciju piesaistei pievilcīgu vidi – šādi bija uzņēmēju priekšlikumi nodokļu politikas veidotājiem diskusijā “Nodokļu politikas evolūcija - tautsaimniecības izaugsmei un konkurētspējīgai uzņēmējdarbības videi”, ko rīkoja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Diskusijā uzņēmējus uzklausīja finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis un valdošās Saeimas koalīcijas deputāti Daniels Pavļuts, Iveta Benhena-Bēkena, Gatis Eglītis un Ilze Indriksone.

Uzņēmēju un to pārstāvošo organizāciju jēgpilna un strukturēta iesaiste nodokļu politikas veidošanā ir obligāta, pretējā gadījumā vienīgā reakcija no uzņēmēju puses būs noraidījums piedāvātajām izmaiņām, diskusijas ievadā uzsvēra Aigars Rostovskis, LTRK padomes priekšsēdētājs. No tā, kāda būs pašreizējā nodokļu politika, atkarīgs, kāda būs uzņēmējdarbības vide Latvijā pēc desmit - piecpadsmit gadiem. Arī Elīna Rītiņa, LTRK viceprezidente, atgādināja, ka uzņēmēji vēlas stabilitāti, paredzamas nodokļu izmaiņas, konkurētspējīgu vidi un pārdomātus lēmumus, lai var plānot un rēķināties ar izdevumu slogu. Svarīgi ir "nesaraut gabalos" uzņēmējdarbības vidi, jo katram politikas veidotājam patlaban ir savas intereses. Nav pieļaujamas nodokļu izmaiņas, uzliekot kaut mazāko papildus izmaksu vai administratīvo slogu tiem, kas jau šobrīd godprātīgi maksā nodokļus. Ja izmaiņas nodokļu politikā tiek veiktas, tām jābūt jēgpilnām - vērstām uz konkurētspējas celšanu, sistēmas ilgtspēju un iesaistot nodokļu nomaksā tos nodokļu maksātājus, kuri šobrīd ir ēnas pusē. Latvijas uzņēmējdarbības videi ir jābūt konkurētspējīgai, jo īpaši patlaban, kad daudzas valstis domā kā kļūt pievilcīgākām, veicinot uzņēmumu spēju eksportēt un konkurēt ar citām valstīm, kā arī panākt, ka investori izvēlas tieši viņus! Veidojot nodokļu izmaiņas, jāatbild uz šādiem pamatjautājumiem: vai izmaiņas veicinās  labāko speciālistu piesaisti,  konkurētspēju, vai politikas veidotāji palīdz uzņēmējiem augt.
Darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir augstāks kā pārējās Baltijas valstīs. Kamēr Latvijā darbiniekam viens izmaksātais eiro uzņēmumam izmaksā  1,74 eiro, tikmēr Lietuvā - 1,62 eiro un Igaunijā - 1,56 eiro.
Šādā situācijā darbaspēka nodokļu likmju pieaugums nav pieļaujams. Politikas veidotājiem kopīgi ar uzņēmējiem strādājot pie nodokļu politikas izmaiņām, uzsvars jāliek uz ēnu ekonomikas mazināšanu, jo ikgadējā Ēnu ekonomikas indeksa datos satraucoši redzēt tendenci, ka 2019. gadā aplokšņu algu apjoms turpināja pieaugt. 273 612  Latvijas darba ņēmējiem, par kuriem veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), ienākumi nesasniedz pat minimālo algu. Savukārt par 37 000 mikrouzņēmuma nodokļu maksātājiem netiek veiktas pat minimālās sociālās iemaksas. Tas liek uzdot jautājumu – ko darīt, lai nodokļu nomaksā iesaistītu visus, nevis kārtējo reizi paaugstinātu darbaspēka nodokļu un izmaksu slogu godprātīgajiem nodokļu maksātājiem. LTRK viceprezidentes ieskatā par sociālo iemaksu nomaksu minimālā apmērā atbildīgiem jābūt darbiniekiem, ne darba devējiem. Heino Lapiņš, starptautiskā uzņēmuma HKScan Latvia (bijušais Rīgas Miesnieks) pārdošanas direktors,  norādīja, ka koncerns ir viens no lielākajiem pārtikas ražotājiem Ziemeļeiropā. Starp Baltijas valstu ražotājiem Latvijā darbaspēka izmaksas ir visaugstākās. Rēķinot uz Latvijas uzņēmuma 212 darbiniekiem, ja ražotni pārceltu uz Valgu, tikai  uz algu starpību vien uzņēmums varētu samazināt izmaksu bāzi par 450 000 eiro gadā. Lietuvā ieguvums būtu pie 250 000 eiro. Tāpat, Igaunijā nav nekustamā īpašuma nodokļa slogs, arī elektroenerģijas izmaksas ir zemākas, jo Latvijā OIK ir par 30 % augstāks kā Igaunijā. Ja šādas atšķirības saglabāsies, Latvija paliks par valsti, kas līdzināsies noliktavai, ražotājiem nebūsi pievilcīgi. Inga Zemdega - Grāpe, uzņēmuma Nemo īpašniece un vadītāja, sagaida, ka nodokļu politikas veidotāji samazinās ne tikai darbaspēka nodokļu slogu, bet arī darbaspēka netiešās izmaksas – dubulto virsstundu apmaksu, darba nespējas lapu apmaksu, donoru dienu apmaksu u.c., kas rada ievērojamu konkurētspējas plaisu starp Latviju un tuvējām kaimiņvalstīm. Šīs investīcijas varētu novirzīt darba ražīguma celšanā, kas savukārt ļautu paaugstināt darba samaksu darbiniekiem. Patlaban sarunas par minimālās algas celšanu līdzinās mārketinga trikam, lai cilvēki nepamestu Latviju, taču vienlaikus neesam paveikuši mājasdarbu - ieviesuši pārdomātu nodokļu politiku. Līdz ar to zāģējam zaru, uz kura paši sēžam. Uldis Hmieļevskis, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks attīstības jautājumos, norādīja, ka jāpanāk, lai nodokļu regulējums būtu pievilcīgs gan vietējā kapitāla uzņēmējiem, gan ārvalstu investoriem, un lai uzņēmēji, lemjot, kur būvēt jauno rūpnīcu, nešaubītos, ka tas jādara Latvijā. Tāpēc nodokļu sistēmas evolūcijai jābūt tādai, kas rezultējas nodokļu maksātāju uzvedības maiņā un veicina tautsaimniecības strukturālas izmaiņas, attīstot augstas pievienotās vērtības nozares un uz zināšanām un prasmēm balstītu izaugsmi. Nodokļu sistēmas izmaiņām jābūt pārdomātām, datos un izsvērtā analīzē balstītām. Arī Uldis Biķis, kokapstrādes uzņēmuma Latvijas finieris padomes priekšsēdētājs, uzsvēra, ka, lai izprastu, kas būtu jāmaina politikā, nepietiek ar Excel tabulām vien, jo ir vajadzīgs, lai mainītos arī nodokļu maksātājs - lai viņš sistēmu neizmantotu ļaunprātīgi. Uzņēmums zaudē uz darbnespējas lapu apmaksu līdz pat 10 %, it īpaši vasarās, kad darbinieki pēkšņi sāk masveidā slimot, lai gan noprotams, ka šai laikā dodas peļņas darbos lauksaimniecībā vai tamlīdzīgi. Diskusijas noslēgumā izskanēja kritika Finanšu ministrijas lineārajai pieejai nodokļu politikas priekšlikumu izstrādē, tika aicināts vairāk iesaistīt Ekonomikas ministriju. Ja netiks panākti jēgpilni priekšlikumi, uzņēmēji vēl vairāk vilsies politiķos un ticībā, ka tie ir spējīgi ko mainīt.