Konkurences padomes darbs pastiprinātā starmešu gaismā nonāca pērn, kad būvnieku karteļa dalībniekiem piesprieda vairāk nekā 16 miljonu eiro naudas sodu. Taču uzņēmējiem konkurences tiesībām jāpievērš uzmanība dažādās situācijās, ne tikai piedaloties valsts un pašvaldību iepirkumos. Kā konkurences tiesību ievērošana un kopējā konkurences situācija Latvijā mainās ekonomiski nestabilajos apstākļos, ar kādām normatīvā regulējuma izmaiņām jārēķinās? Kā pati publiskā vara ievēro konkurences tiesības, līdzdarbojoties tirgū? Atbildes meklējam sarunā ar Juri Gaiķi, Konkurences padomes priekšsēdētāju.

Galvenās problēmas aizvien ir aizliegtas vienošanās – gan horizontālās, gan vertikālās. Tāpat aktuāli ir publisko personu radītie konkurences kropļojumi. Tie ir mūsu pastiprinātās uzmanības lokā, jo kopš 2020. gada ir spēkā grozījumi Konkurences likumā, kas nosaka publiskajām personām pienākumu ievērot konkurences neitralitāti – neradīt priekšrocības savai kapitālsabiedrībai vai kādam citam komersantam. Tas tieši saistīts arī ar karteļa vienošanās gadījumiem publiskajos iepirkumos. Arī būvnieku karteļa lietā bija šādas aizdomas, lai gan nevarējām tās pierādīt. 

Ļoti aktīvi strādājam gan ar uzņēmēju, gan pasūtītāju izglītošanu – organizējam seminārus, arī kopīgi ar Iepirkumu uzraudzības biroju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Centrālo finanšu un līgumu aģentūru. Taču svarīgākie ir prevencijas pasākumi gadījumā, ja iepirkumā esam saskatījuši iespējamas aizliegtas vienošanās pazīmes. Aicinām iepirkuma dalībniekus uz pārrunām, izskaidrojam viņiem, ko esam pamanījuši, pēc tam uzraugām un pastiprināti sekojam līdzi viņu turpmākajai darbībai iepirkumos, vērojot, vai neparādās līdzīgu darbību iezīmes ar iespējamu cenu sarunāšanu, tirgus sadali. Piemēram, pašvaldībās ēdināšanas pakalpojumu jomā tā ir noticis gadiem, un uzņēmumi, kas tajā iesaistīti, nereti ir patiesi pārsteigti, ka tas ir pārkāpums.

Tie, kas bijuši pakļauti prevencijas procedūrām, ar nezināšanu vairs necenšas attaisnoties, taču nāk jauni tirgus dalībnieki, kuri atkal ir jāizglīto. Diemžēl konkurences tiesības piemirstas vai pat netiek pārzinātas, īpaši tas vērojams jaunajiem uzņēmējiem. 

Tas būtu jāizlemj uzņēmējam, jo atbildība par konkurences tiesību pārkāpumiem ir uzņēmumam. Protams, sarežģītākos gadījumos ir nepieciešams zinošs speciālists. Arī mēs sniedzam atbalstu, esam ļoti atvērti konsultācijām. Aicinām jebkuru neskaidrību gadījumā par konkurences jautājumiem droši vērsties pie mums, un uzņēmēji to izmanto arvien biežāk. Tāpat būtu ieteicams iepazīties ar mūsu tīmekļvietnē www.kp.gov.lv atrodamajiem pašnovērtējuma rīkiem, kā arī metodiskajiem materiāliem par uzņēmumā izstrādājamām procedūrām konkurences tiesību ievērošanai. 

Tās ir situācijas, kad pieredzējuši tirgus spēlētāji iesaista mazāk pieredzējušus ienācējus kādās aizliegtās vienošanās. Jaunajam uzņēmējam būtu jāparedz tie brīži, kad viņš varētu tikt iesaistīts, un jānovērš šādas situācijas. Piemēram, iesakām nedalīties lieki ar informāciju, bet, ja kāds piespēlē informāciju par konkurentiem, tad aktīvi no tā norobežoties, tai skaitā ziņojot mums. 

Nē, šāda indeksa nav. Taču kā konkurences tiesības uzraugošā institūcija esam starptautiskā līmenī saņēmuši novērtējumu ar trim zvaigznēm. 

Augstākais iespējamais novērtējums ir piecas zvaigznes. Taču šāds vērtējums ir ļoti rets. Esam starp labākajām konkurences uzraudzības iestādēm, vienā kompānijā ar daudz lielākām valstīm. Latvijas sabiedrības ieguvums no Konkurences padomes darbības ir, piemēram, pagājušajā gadā atgūtie 50 miljoni eiro. Tie nav iekasētie sodi, bet gan nauda, ko esam atgriezuši tirgū, novēršot dažādus pārkāpumus. Tā ir starptautiski atzīta metodika, kā tiek rēķināts konkurences uzraudzības iestāžu pienesums – nauda, kas ir atgriezta tirgū, samaksāta nodokļos, nenozagta. 

Mēs jau pandēmijas sākumā vērsām valdības uzmanību uz to, ka atbalsta pasākumi ir rūpīgi jāizsver, lai tie būtu mērķēti pareizi. Jāseko līdzi tam, lai kāds nesaņemtu atbalstu nepamatoti. Konkurences padomes ieteikumiem valdība paklausīja skaistumkopšanas nozarē, spiediens bija arī no nozares puses. Runa bija par to, kāpēc medicīnas iestāde var sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus, bet privātais komersants, kas nav medicīnas iestāde, to nevar. Taču dažās jomās šis konkurences tiesību pārkāpumu risks netika tik labi izprasts, piemēram, ierobežojumi, kas attiecās uz tirdzniecības telpām, atsevišķām ieejām, ko vēlāk par nepamatotiem atzina arī Satversmes tiesa. Arī kritēriji telpu iznomātājiem nebija īsti saprotami. Taču tie ir politiski lēmumi, kurus mēs nevaram tieši ietekmēt. 

Tieši konkurences aspektā mēs šādas pārmaiņas neredzam. Daudziem labi palīdzējis jau minētais valsts atbalsts. Protams, pavisam droši varēsim vērtēt vēl pēc kāda laika, jo pandēmijas krīze ir tikko kā beigusies, un diemžēl vietā ir stājusies cita neparedzēta situācija – ar izejvielu trūkumu, energoresursu sadārdzinājumu. Protams, lielajiem uzņēmumiem ir vieglāk izdzīvot, taču patērētāji ir cietēji jebkurā gadījumā. 

Konkurences padome var palīdzēt uzņēmumiem ar konsultācijām, stāstot, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Mēs nedrīkstam ļaut pārkāpt konkurences tiesības, taču varam aicināt tās izmantot plašāk. Uzņēmēji reizēm pārāk strikti izprot likuma normas, uzskatot par pārkāpumu to, kas nemaz tāds nav. Kopīgas vienošanās par izejvielu iepirkumiem nekad nav bijušas aizliegtas. Protams, nedrīkst vienoties par citiem nosacījumiem, piemēram, sarunāt tālākpārdošanas cenu vai tamlīdzīgi. Arī preču pasūtītājiem jāatceras, ka tie nedrīkst ļaunprātīgi izmantot esošo situāciju un vērsties pret piegādātājiem, kuri objektīvu apstākļu dēļ patlaban nespēj izpildīt nosacījumus. 

No konkurences viedokļa pats fakts, protams, vērtējams pozitīvi, taču pagaidām neesam manījuši pazīmes, ka tas būtiski ietekmētu kopējo situāciju. Patērētāji var izvērtēt, kādu iespaidu tas atstājis uz mazumtirdzniecības preču cenām.

Šāds jautājums ne jums vienīgajam radies. Arī mani tas nodarbina jau sen...

Patlaban esam uzsākuši degvielas tirgus uzraudzību, lai darītu publiski zināmus faktus un gūtu skaidrojumus, jo esošie komentāri no degvielas tirgotāju puses patērētājiem nav izprotami. Konkurences padome ir izsūtījusi informācijas pieprasījumu visiem degvielas tirgotājiem, lūdzot sniegt atbildes par cenu veidošanos, tirdzniecības politiku. Atbildes analizēsim un izdarīsim secinājumus.

Plānojam to sagatavot līdz maija beigām. Secinājumus vēl izdarīt pāragri, taču patlaban var novērot, ka cenas ir aizdomīgi stabilas. Kādreiz varēja vērot konkurenci pat starp viena tirgotāja degvielas uzpildes stacijām, taču šobrīd (saruna notiek aprīļa otrajā pusē – redakcijas piezīme) cena visā Latvijā ir pilnīgi vienāda. To noteikti ir pamanījuši arī patērētāji. 

Kopīgi ar Lietuvas kolēģiem esam uzsākuši digitālo platformu tirgus izpēti. Tiešsaistes tirdzniecība īpaši strauji attīstījusies pandēmijas laikā. Lēmums veikt izpēti kopā ar lietuviešiem tika pieņemts, apzinoties, ka šis tirgus ir plašāks par vienas valsts robežām, piegādes var notikt pārrobežu režīmā. Gan Konkurences padome, gan Lietuvas konkurences uzraugs izsūtīja tirgus dalībniekiem informācijas pieprasījumus. Pētām, vai interneta tirdzniecības platformas nepiemēro netaisnīgus noteikumus preču tirgotājiem. Latvijā jau iepriekš esam konstatējuši, ka šāda veida līgumos mēdz būt nepilnības. Piemēram, saistībā ar Wolt un Bolt tiešsaistes platformām izrādījās, ka piegādātājs nedrīkst izmantot abas šīs platformas, bija arī netaisnīgi nosacījumi attiecībā uz kurjeriem, kas izvadā produktus. It kā sīkumi, taču tie ierobežo konkurenci un veicina nelikumības.

Veicām tirgus uzraudzību arī šajā jomā. Pārkāpumus un iespējamu aizliegtu vienošanos cenu veidošanas procesā mēs nekonstatējām. Cenu pieaugumam bija objektīvie nosacījumi, pieprasījums... OCTA tirgus, līdzīgi kā degvielas tirgus, ir pietiekami pārskatāms – internetā pieejamās pakalpojumu salīdzināšanas platformās iespējams redzēt visu tirgus dalībnieku piedāvātās cenas. 

Krimināltiesībās pastāv daudz augstāks pierādīšanas standarts, ko konkurences tiesību pārkāpumu jomā reizēm ir grūti izpildīt. 

Nejaukšos krimināltiesību jomā. Nezinu, kā šajā gadījumā pietrūka, kas netika pierādīts. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pieņēma izvērstu lēmumu lietu izbeigt. 

Ne gluži normatīvajā regulējumā, drīzāk jārunā par izpratni, ka pasūtītājam jādarbojas kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Vai tad, ja pasūtītājs pirktu preci vai pakalpojumu sev, tas tiešām rīkotos tāpat?

Mēģinājām panākt normatīvā regulējuma izmaiņas, lai Latvijā sodi būtu sinhronizēti ar tiem, ko var piemērot Eiropas Komisija. Bija asas diskusijas ar sadarbības partneriem, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām par sodu apmēru. Rezultātā sodu palielināšana līdz tādam apmēram, kā tas noteikts attiecīgajā Eiropas Savienības direktīvā, netika atbalstīta.

Arguments bija, ka nevajag uzņēmējus sodīt tik bargi, pietiek ar audzināšanu. 

Rīgā situācija ir strauji mainījusies pozitīvā virzienā. Šis sasaukums ļoti respektē Konkurences padomes viedokli. Izlīgums tika panākts arī Getliņi EKO lietā, kas nozīmē, ka tirgus aizvēršana nenotiks un bezgalīgi tiesas procesi neturpināsies. Sapratne panākta arī Rīgas ūdens, Rīgas namu pārvaldnieka un citu pašvaldības uzņēmumu sniegto pakalpojumu jomās. 

Runa ir par tiem pakalpojumiem, kurus valsts nedotē un kurus publiskās personas sniedz par maksu. Jāvērtē viss pakalpojumu grozs kopumā, Veselības ministrijai būtu jāpieņem politisks lēmums par finansēšanas modeli. Saprotam, ka veselības aprūpes budžets nav bezizmēra, tāpēc nevaram liegt valsts un pašvaldību slimnīcām pelnīt ar rentabliem pakalpojumiem, jo tādējādi tiek līdzēts segt arī nerentablos pakalpojumus, kurus privātie uzņēmēji nekad neuzņemsies. Šis ir sarežģīts jautājums, kur kā Konkurences padome nenostājamies tikai privātuzņēmumu pusē un nesakām kategorisku „Nē!” publisko personu sniegtajiem pakalpojumiem, tomēr ir jāveido vienlīdzīgas konkurences apstākļi.

Nē, jo jāraugās arī uz to, kā notiek šī dotēšana. Protams, kvotu sadale paredz noteiktu daļu arī privātajiem pakalpojumu sniedzējiem, bet jautājums, vai vajadzētu to darīt vēl vairāk un valsts pusē pēc iespējas atteikties no pakalpojumu sniegšanas...

Tieši tā! Tāpēc, ja šos pakalpojumus nodrošina publiskās personas, ir iespējams praksē pārliecināties, cik tie izmaksā. Ja pakalpojumi būtu pilnībā atdoti privātiem uzņēmumiem, tad vairs nebūtu nekāda kontroles mehānisma. 

Viens no mūsu interneta tehnoloģiju attīstības virzieniem ir panākt, lai šādas apvienošanās jau automātiski atpazīst mākslīgais intelekts, analizējot Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta datus. Tā ir nākotnes vīzija. Apvienošanās skaita ziņā iepriekšējie gadi pandēmijas dēļ bija mierīgāki, mazāk aktīvi, bet patlaban ir manāma ievērojama rosība. Uzņēmumi ļoti aktīvi sākuši apvienoties, tiek pārdotas vai nu uzņēmumu daļas, vai uzņēmumi pilnībā. Patlaban ziņojumi tiek iesniegti krietni vairāk, tāpat biežāk notiek konsultācijas ar mums par to, vai konkrētā situācijā ziņojums ir jāiesniedz vai nav. Šaubu gadījumos uzņēmumi var uzdot jautājumu, un, ja konstatējam, ka konkrētā apvienošanās neradīs riskus konkurencei, tad ziņojumu drīkst neiesniegt. 

Likumprojekts paredz ES direktīvas pārņemšanu. Mūsu vēlmes sākotnēji bija lielākas (tai skaitā jau minētie sodu apmēri), bet tās tika politiski „apgrieztas”, tāpēc vēl redzēsim, kāds būs Eiropas Komisijas vērtējums par direktīvas prasību pārņemšanu. Regulējuma izmaiņas paplašinās mūsu sadarbības iespējas ar ekspertiem no citām iestādēm. Tāpat tiks stiprināta neatkarība no atsevišķiem resoriem, kas ir būtiski, uzraugot valstij piederošus uzņēmumus. Piemēram, šobrīd mēs varam nonākt interešu konfliktā, uzraugot Latvenergo, jo tā kapitāldaļu turētājs ir mūs pārraugošā Ekonomikas ministrija. Pēc izmaiņu spēkā stāšanās Konkurences padomes pārraudzība nonāks Ministru kabineta pārziņā, līdzīgi kā, piemēram, Valsts datu inspekcija. Vēl jauninājums ir tas, ka Iecietības programma tiks attiecināta arī uz vertikālās vienošanās gadījumiem. 

Salīdzinot ar iepriekšējo laiku, aktivitāte ir pieaugusi, bet, protams, to gribētos vēl lielāku.

Jāskatās gan, cik lielā mērā viņi ir tikuši atbrīvoti – cik pilnvērtīgu informāciju un kādus pierādījumus tie mums iesnieguši, un cik liels darbs vēl mums pašiem bija jāiegulda. 

Pat ja uzņēmums netiek pilnībā atbrīvots no soda, soda apmērs samazinās. Protams, mēs esam ieinteresēti pēc iespējas vairāk atbrīvot no soda tos uzņēmējus, kuri šādi sadarbojas. 

Grozījumi paredzēti arī noteikumos par apvienošanās ziņojumu iesniegšanu, kas, mūsuprāt, atvieglos uzņēmēju darbu. Runa ir par brīdi, kurā iesniegtais apvienošanās ziņojums tiek atzīts par pilnīgu. Asas diskusijas gan raisās par to, no kura brīža jāsāk ziņojuma izvērtēšanas termiņa atskaite. Ja ziņojums nav pilnīgs, to nav iespējams izvērtēt. Šādos gadījumos pieprasām papildu informāciju, līdz ar to nebūtu pamatoti uzsākt termiņa atskaiti, iekams nav saņemts pilnīgs ziņojums. Lai nerastos šādi pārpratumi, aicinām uzņēmējus vispirms vērsties pie mums, izrunāt, ko ziņojumā nepieciešams iekļaut, kādus riskus saredzam. Visbiežāk trūkst datu par apgrozījumiem, tirgus daļu.

Kā gan viņi var strādāt, ja viņi pat nezina savu tirgus daļu? Tas ir biznesa pamatā – zināt savu vietu kopējā konkurencē! Taču uzņēmēji kādu iemeslu dēļ negrib ar šo informāciju dalīties. Neesmu sapratis iemeslu, varbūt tās ir bailes, ka mēs kādam izpaudīsim viņu biznesa plānus vai tamlīdzīgi. Bet par to nav jābūt šaubām – mēs sargājam iesniegto informāciju.

Ar Juri Gaiķi sarunājās Ikars Kubliņš

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2022. gada aprīļa (106.) numurā.