Jaunākā Citadele Index vērtība 3.certuksnī ir 45,67 punkti, kas Latvijas uzņēmēju noskaņojumu raksturo kā kritisku. Ja Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, tas liecina par uzņēmēju optimismu, savukārt, ja indekss nesasniedz 50 punktu robežu, tad var runāt par negatīvu noskaņojumu.

Skatiet: Citadele Index pētījums, 2016. gada septembris-oktobris.

Pētījums liecina, ka šobrīd uzņēmēju vidū biežāk ir kritisks viedoklis par vispārējo ekonomikas izaugsmi - 48% ir kritiski noskaņoti, savukārt 12% ir optimisti. Šo tendenci apstiprina arī indikatori par aptaujāto uzņēmumu apgrozījumu, rentabilitāti un finansiālo stāvokli. Arī šeit kritisku noskaņoto uzņēmēju īpatsvars (31%) ir lielāks nekā nākotni pozitīvā gaisotnē redzošo (21%). Uzmanību piesaista arī fakts, ka tā daļa, kas plāno darbinieku skaitu uzņēmumā samazināt, ir lielāka (14%), nekā tā uzņēmumu daļa, kas plāno pieņemt jaunus darbiniekus (9%). Tomēr lielāka daļa uzņēmēju tuvākajā nākotnē plāno palielināt (12%) investīcijas savos uzņēmumos nevis samazināt (7%).

Vispozitīvāk noskaņotie joprojām ir lielo uzņēmumu vadītāji (52,6%) ar 250 un vairāk darbiniekiem, kā arī uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu (51,2%). Citās grupās uzņēmēju noskaņojums Index vērtības 50 punktu atzīmi nesasniedz. Vienlaikus kā nemainīgi augstu uzņēmēji vērtē konkurenci.

2016. gada 3. ceturksnis ir jau devītais ceturksnis pēc kārtas, kad Citadele Index vērtība liecina par uzņēmēju pesimistisku noskaņojumu, turklāt indeksa vērtība ir zemākā kopš 2010. gada 1. ceturkšņa – tā ir 45.67 punkti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, indeksa vērtība ir samazinājusies par 2.40 punktiem, kas jāvērtē kā vidēji liels indeksa vērtības kritums.

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS prezidents Arnis Kaktiņš  uzņēmēju pesimistiskā noskaņojuma palielināšanos skaidro ar nestabilitāti gan ārējo, gan arī valsts iekšējo procesu dēļ. "Eksportējošo uzņēmēju noskaņojums varētu uzlaboties pēc tam, kad pasaulē ieviesīsies skaidrība par BREXIT ietekmi un ASV jaunievēlētā prezidenta nostāju ārpolitikas un ārējās tirdzniecības jautājumos. Lai pozitīvāk nākotnē skatītos arī neeksportējošie uzņēmēji, jāstabilizē valsts nodokļu politika un skaidri jādefinē kurss, kādā valsts dodas. Uzņēmējam ir būtiski zināt nodokļu politiku, gaidāmās izmaiņas un termiņus, kādos pārmaiņas ir jārealizē. Papildus ir jāsaglabā konsekvence valdības un ministru vērtējumā attiecībā uz nodokļu jautājumiem, kas kalpos kā pamats stabilas nodokļu platformas izveidei. Skaidri zinot spēles noteikumus, uzņēmēji varēs arī plānot savu darbu un reālāk skatīties nākotnē," uzskata Arnis Kaktiņš.

Bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile uzskata, ka nestabilitātes sajūtu uzņēmēju noskaņojumā rada ne tikai politiskie notikumi ārvalstīs un valsts budžeta veidošana Latvijā, bet arī fakts, ka ēnu ekonomika Latvijā joprojām ir ievērojama: "Kā to uzrāda jaunākais Citadele Index pētījums, turpat katrs ceturtais jeb 22% aptaujāto uzņēmēju uzskata, ka ēnu ekonomika viņu pārstāvētajā nozarē ir liela, un tikai 17%, ka nav vispār. Tāpēc es vēlos akcentēt jautājumu par uzņēmēju sirdsapziņu un atbildību pret sevi un valsti - tikai tad, kad tiks godīgi maksāti nodokļi, uzņēmēji pamatoti varēs prasīt pilnu atbildību no valsts un valdības. Mēs esam par "tīru" biznesu. Lai akcentētu šo atbildību, Citadele ir uzsākusi kampaņu, kur banka pēc pusgada sadarbības uzņēmējam uzdāvina 100 eiro nodokļu samaksai. Tie, kuriem iet grūti, novērtēs arī šādu summu, pārējiem - tas būs kā pateicības žests."

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss atklāja kā ekonomisko krīzi izmantot savā labā un saglabāt nozares attīstību laikā, kad pārējie slīgst depresijā. Viņš uzsvēra, ka mūžīga izaugsme nav iespējama un katram ir jārēķinās ar periodu, kad nozarei klāsies sliktāk. Tādēļ ir jāizmanto ikviena iespēja laikus "uzkrāt tauku slāni". K.Klauss atklāja arī savu slepeno "laimes sajūtas" recepti: "Tas, ka objektīvā situācija rāda, ka nav gaidāmas vieglas dienas, vēl nenozīmē, ka jākļūst nelaimīgam. Ir četras galvenās sadaļas, kas palīdz būt laimīgam - saticība mājās un darbā; darīt darbu, kas patīk un sanāk; vairāk uzticēties apkārtējiem, kā arī nevalkāt rozā brilles, kad plāno nākotni, jo labāk gatavoties grūtībām, nekā vilties, kad tās pienākušas. Tā ir recepte manam "laimes hormonam", kas ļāvis saglabāt smaidu un sirdsmieru pat sarežģītos laikos."

"Baltijas asociācija - Transports un loģistika" prezidente Inga Antāne vērtē, ka uzņēmēju kritiskais viedoklis par ekonomikas izaugsmi ir kā lakmusa papīrītis, kurš raida nepārprotamu signālu par nepieciešamību visaugstākajā līmenī izlauzties ārpus bezdarbības, nerealizējamiem solījumiem, pazemojošas uzpirkšanas, nepārdomātiem un tuvredzīgiem lēmumiem. "Latvijas attīstībai nepieciešams beidzot skaidri pateikt, kādi ir mūsu valsts tautsaimniecības mērķi, un vienoties par veicamiem uzdevumiem to sasniegšanā. Tālredzība, visaugstākā līmeņa atbildība un ticība ir mūsu valsts nākotnes garants. Latvijas tranzīta un loģistikas konkurētspējas attīstīšana ir realizējams uzdevums. Pirmais solis šā mērķa īstenošanai ir 2017.gadā transportu un loģistiku noteikt par prioritāru attīstības virzienu. Tas ir izdarāms, taču mums - uzņēmējiem un valsts pārvaldītājiem - jābūt vienotam mērķim izveidot Latvijas veiksmes stāstu - vietu, kur satiekas pasaules," tā Inga Antāne.

2016. gada 3. ceturkšņa pētījuma dati, no kuriem aprēķināts indekss, liecina par šādu uzņēmēju vērtējumu situācijas izmaiņām pēdējo sešu mēnešu laikā:

tikai 8% uzņēmēju uzskata, ka vispārējā ekonomiskā aktivitāte valstī ir palielinājusies, bet 52% - ka samazinājusies; 39% uzskata, ka tā nav mainījusies;

12% uzskata, ka ekonomiskā aktivitāte viņu pārstāvētajā nozarē ir palielinājusies, bet 47% - ka samazinājusies; 40% uzskata, ka tā nav mainījusies;

32% uzskata, ka konkurence viņu pārstāvētajā nozarē ir palielinājusies, bet tikai 4% - ka samazinājusies; 62% uzskata, ka tā nav mainījusies;

13% uzņēmēju norādīja, ka investīciju apjoms viņu uzņēmumā ir palielinājies, bet 9% - ka samazinājies; 76% norādīja, ka tas nav mainījies;

12% norādīja, ka darbinieku skaits viņu uzņēmumā ir palielinājies, bet 17% - ka samazinājies; 71% norādīja, ka tas nav mainījies;

20% norādīja, ka viņu uzņēmuma apgrozījums ir palielinājies, bet 37% - ka samazinājies; 41% norādīja, ka tas nav mainījies;

17% norādīja, ka viņu uzņēmuma finansiālais stāvoklis ir uzlabojies, bet 37% - ka pasliktinājies; 46% norādīja, ka tas nav mainījies;

14% norādīja, ka viņu uzņēmuma rentabilitāte ir palielinājusies, bet 37% - ka samazinājusies; 48% norādīja, ka tā nav mainījusies.

Attiecībā uz nākamajiem sešiem mēnešiem uzņēmēju prognozes ir šādas:

13% uzņēmēju uzskata, ka vispārējā ekonomiskā aktivitāte valstī palielināsies, bet 48% - ka samazināsies; 34% uzskata, ka tā nemainīsies;

18% uzskata, ka ekonomiskā aktivitāte viņu pārstāvētajā nozarē palielināsies, bet 40% - ka samazināsies; 39% uzskata, ka tā nemainīsies;

25% uzskata, ka konkurence viņu pārstāvētajā nozarē palielināsies, bet tikai 7% - ka samazināsies; 66% uzskata, ka tā nemainīsies;

11% uzskata, ka investīciju apjoms viņu uzņēmumā palielināsies, bet tikai 6% - ka samazinājies; 79% uzskata, ka tas nemainīsies;

9% uzskata, ka darbinieku skaits viņu uzņēmumā palielināsies, bet 14% - ka samazināsies; 75% uzskata, ka tas nemainīsies;

23% uzskata, ka viņu uzņēmuma apgrozījums palielināsies, bet 32% - ka samazinājies; 43% uzskata, ka tas nemainīsies;

20% uzskata, ka viņu uzņēmuma rentabilitāte palielināsies, bet 29% - ka samazināsies; 49% uzskata, ka tā nemainīsies;

21% uzskata, ka viņu uzņēmuma finansiālais stāvoklis uzlabosies, bet 31% - ka pasliktināsies; 46% uzskata, ka tas nemainīsies.

Citadele Index ir pētījums, ko banka Citadele Latvijā veic kopš 2004.gada. Katru ceturksni tiek aptaujāti 750 uzņēmumu īpašnieki un to vadītāji, tā rezultātā no pirmavota iegūstot uzticamu ieskatu par ekonomisko stāvokli valstī, nozarē un uzņēmumā un prognozi nākamajiem sešiem mēnešiem. Uzņēmēju aptauju un datu apkopojumu nodrošina SKDS.

ā.